“Es ļoti ceru, ka notiks Dieva brīnums – ka tie, kuri lemj mūsu likteni, beidzot nāks pie prāta un mūs neiznīcinās,” saka dramaturgs, dziesmu tekstu autors, režisors, scenārists un pedagogs Valdis Pavlovskis.
Šodien, 19. decembrī, plkst. 19.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Eduarda Smiļģa Teātra muzejā viņš svinēs savu 65. dzimšanas dienu - ar grāmatas “Leļļu dziesmas - dziedamas un lasāmas” atvēršanas svētkiem. Tajā piedalīsies aktieris Edgars Lipors, dziedātāji Ieva Sutugova un Mārtiņš Kanters, mūziķis Ervīns Ramiņš, jubilāra jaunākā meita, topošā muzikālā teātra aktrise Emīlija Pavlovska un pianists, dziesmu aranžiju autors Matīss Žilinskis.
Valdis Pavlovskis ir vairāk nekā 50 iestudējumu režisors Latvijas Leļļu teātrī (1982-2022), viņa leļļu un bērnu lugas iestudētas vairāk nekā 80 profesionālos teātros Latvijā, Ukrainā, Polijā, Vācijā, Bulgārijā, Moldovā un citur.
Viņš ir arī dramaturgs, scenārists un vairāk nekā 150 dziesmu tekstu autors, kā arī dažādu pasākumu režisors un pedagogs, leļļu teātra vēstures pārzinātājs.
“Lapsēns blēdis”, “Baltie skursteņslauķi”, “Sīpoliņa piedzīvojumi”, “Pauks un Šmauks”, “Buratino piedzīvojumi”, “Pepija Garzeķe”, “Ronja - laupītāja meita”, “Īkstīte”, “Sniega karaliene” - tās ir tikai dažas no plaši pazīstamām leļļu teātru izrādēm, kurām dziesmu tekstus sarakstījis Valdis Pavlovskis.
Grāmatā “Leļļu dziesmas - dziedamas un lasāmas”, ko laidusi klajā Izdevniecība “Aminori”, apkopoti zināmāko dziesmu teksti, kas lasāmi kā dzejoļi par izrāžu pasaku tēliem, bet ar kvadrātkodu palīdzību var noklausīties arī lielu daļu kā dziesmas - tās iedziedājuši aktieri un dziedātāji. Grāmata dod iespēju vecākiem un vecvecākiem atcerēties bērnu izrādēs skanējušās dziesmas un mācīt tās tālāk nākamajai teātra apmeklētāju paaudzei.
Savukārt grāmatas ilustrācijas, ko veidojusi Luīze Gulbe, iedziļinoties leļļu un bērnu lugu dažādajos veidos, ļauj ne tikai sekot līdzi mīļi uzzīmēto varoņu gaitām, bet arī vizuāli atpazīt un iepazīt izrāžu daudzveidību - klasiskās lelles, marionetes, maskas, itāļu “dell’arte”, aktieri uz skatuves, un tā tālāk.
“Šogad aprit četrdesmit gadu kopš manas pirmās lugas iestudējuma. Latvijas Leļļu teātrī esmu bijis jau ātrāk - no 1978. gada, kā režisors sāku darboties mazliet vēlāk, bet kā dramaturgs - jā, ir pagājuši jau četrdesmit gadi!” saka Valdis Pavlovskis.
Par savu dramaturģijas skolotāju viņš uzskata aktieri, režisoru, dramaturgu Hermani Paukšu, kurš tolaik bija aktieris Leļļu teātrī.
“Viņš mani pierunāja uzrakstīt lugu bērniem Kultūras ministrijas rīkotajā lugu konkursā. Tajā piedalījās arī Harijs Gulbis, Pauls Putniņš un pats Hermanis Paukšs, un mana jaungada ludziņa “Lielais rīma” ieguva veicināšanas prēmiju. Šo ludziņu Leļļu teātrī iestudēja aktieris un grima meistars Miervaldis Ozoliņš. Bet es par savu pirmo iestudējumu uzskatu “Lapsēnu blēdi”, kurā ir brīnumjaukas dziesmiņas. Neviens netic, ka «Lapsēns blēdis» ir iestudēts jau vairāk nekā simt teātros, pašā Leļļu teātrī vien jau četras reizes, ar dažādu autoru mūziku,” stāsta Valdis Pavlovskis.
Viņš saka: tas ir liels brīnums, ja dziesmas no izrādēm, kad tās tiek noņemtas no aktīvā repertuāra, turpina dzīvot savu dzīvi - kā Māra Čaklā/Imanta Kalniņa “Lilioma dziesma” lugai “Liloms” (1971), Jāņa Petera/Raimonda Paula “Zilais karbunkulis” mūziklam “Šerlokss Holmss” (1981) un “Puķīte pa dambi” dziesmu spēlei “Draudzes bazārs” (2006), ko tauta iemīl un ko komponisti pēc tam pārraksta ar citiem solistiem. Bet lielākoties dziesmas no izrādēm diemžēl aiziet nebūtībā,” stāsta dziesmu tekstu autors. Tāpēc daļu savu dziesmu no savām izrādēm viņš apkopojis grāmatā, kur tās ir gan lasāmas, gan līdzi dziedamas.
“Man nepatīk svinēt dzimšanas dienas,” saka jubilārs un paskaidro arī, kāpēc. Jo 11. decembrī Valdim ir vārda diena, kas tiek svinēta, un tad jau drīz ir Ziemassvētki, kas jāsvin, tāpēc dzimšanas dienas svinības drīzāk izpaliek. Apaļās un pusapaļās gan ir svinētas.
“Kad man palika sešdesmit gadu, mana mīļā ģimene man sagādāja velnišķīgu pārsteigumu.
Tas bija gads, kad kļuvu par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, un manas meitas teica, ka ļoti vēlas nofotografēties kopā ar mani svinīgā atmosfērā. Tāpēc viņas ierosināja doties vakariņās uz “Kaļķu vārtiem”. Gājām virzienā uz restorānu, kad man pēkšņi zvanīja mana draudzene Ieva Šteinberga, “Rīgas Pop&Rock studijas” vadītāja, jautājot, kurp dodos, ka varbūt varu ienākt “Rokkafejnīcā”, viņa grib man iedot dāvaniņu. Teicu, ka esmu frakā, ar ordeni, ka eju ar ģimeni svētku vakariņās. Bet, tā kā bijām netālu, nogriezos, lai aizietu līdz “roķenei”, bet ģimene devās it kā “Kaļķu vārtu” virzienā. Kad satiku Ievu, viņa teica, lai uzkāpju augšā uz mēģinājumu zāli, kur mēģina “Sestā jūdze” - viņi arī mani gribot apsveikt. Es uzgāju augšā, atvēru mēģinājuma zāles durvis un - sajutos kā amerikāņu filmā! Tur mani gaidīja visi mani draugi, kolēģi, visi man tuvie cilvēki, ar ko dzīvē esmu bijis kopā… Manas mīļās meitas man to bija noorganizējušas, un tas man «norāva jumtu,” jubilārs ar prieku to atceras, piebilstot, ka uzaicinājums uz vakariņām restorānā, protams, bija “feiks”.
“Dzimšanas dienas man vairāk saistās ar kādu komatu vai punktu, ko pielieku, atskatoties uz paveikto. Un tāpēc šoreiz ir grāmata,” saka Valdis Pavlovskis. Īpaši mīļu paldies viņš saka LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājam Jānim Siliņam - par iespēju tur nosvinēt dzimšanas dienu un grāmatas atvēršanu.
“Vai es svinēšu septiņdesmit gadus? Kas būs pēc pieciem gadiem, kas to lai zina! Ir jādzīvo šodienai!” viņš saka.
Dzimšanas dienā jubilāram veselību novēliet, neko citu, tā viņš pats saka. Bet taujāts, ko viņš sagaida no jaunā, 2025., gada, Valdis Pavlovskis atteic: “Es sagaidu, lai tie, kuri lemj mūsu likteni, beidzot nāk pie prāta. Situācija pasaulē šobrīd ir briesmīga un ik pa brīžam paliek arvien trakāk. Es tiešām ļoti, ļoti ceru, ka notiks Dieva brīnums un mūs neiznīcinās. Es gribu redzēt savus mazbērnus, es gribu redzēt savu meitu uz Brodvejas skatuves, es gribu redzēt laimīgu savu sievu, Jelgavā laulājot cilvēkus.
Ģimene man nozīmē ārkārtīgi daudz, es bez ģimenes būtu nulle. Viņu dēļ es lūdzos un ceru uz Dieva brīnumu.”
