«No sirds vēlu mums visiem mīlēt citam citu un rūpēties citam par citu. Primāri par tuvākajiem. Ja mans bērns pienāk un mani apķer, nav jau nekas jāsaka. Ja mazdēliņš, pirms aiziet tālāk savās ikdienas gaitās, ienāk virtuvē, mani apķer un noglauda, neko jau nevajag teikt… Jo īsti mēs redzam tikai ar sirdi,» saka Latvijas Radio žurnāliste, spožā kultūras personība un vairāku grāmatu autore Lia Guļevska.
20. gadsimta kulta radioraidījuma «Mikrofons» veidotājas Lias Guļevskas 80. jubilejas gada nogalē klajā nākusi Nunnas M.P. apjomīgā 368 lappušu grāmata ar 255 fotoattēliem «Mana mamma EvangeLIA Kukuvasa GUĻEVSKA».
Grāmatas atvēršanas pasākumā, kas bija siltas sirsnības un bezgalīgas mīlestības piepildīts, un kas notika Dailes teātra dibinātāja, režisora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, 23. novembrī, Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā, kopā ar grāmatas autori Nunnu M.P., Lias ģimeni, kolēģiem, draugiem un talanta cienītājiem bija arī »Vakara ziņas«.
«Es tevi ļoti, ļoti mīlu, mammu. Tu esi unikāls cilvēks. Tu vienmēr izstaro ap sevi Gaismu un Mīlestību.
Tu palīdzi un iedvesmo cilvēkus, kad vien vari. Un vari tu praktiski vienmēr. Tad nu šobrīd tev jāvar neiespējamais - pieņemt, ka šī nav tava grāmata par citiem. Šī ir mana grāmata par tevi. Ar un par tevi, mammu! Ārpus laika un telpas, kā par tevi teiks cilvēki šajā grāmatā. Šis ir mans mūža veltījums tev. Tavam mūžam, kurā esi nesavtīgi cildinājusi citus. Ir pienācis laiks cildināt tevi. Ir laiks, mammu. Atceries - Laiks ir. Mēs esam. Būt vai nebūt īstajā Laikā. Tu zini, cik tas ir svarīgi,» tādus vārdus savai mammai velta grāmatas autore Nunna M.P., viņa arī Diāna Sproģe (ex Bērza), režisore ar 30 gadu darba pieredzi Latvijas Radio.
«Tas, ko es šobrīd izjūtu, ir ļoti, ļoti grūti vārdos aprakstāms. Jo tik milzīga un visaptveroša pateicība manā sirdī laikam nav bijusi nekad. Par to, ka šis ir varējis notikt. Par to, ka jūs visi esat šeit. Par to, ka, lai kurā sejā es paskatītos, tā visa ir manas mammas un mana dzīve, visi vistuvākie un vismīļākie cilvēki,» tā, uzrunājot klātesošos grāmatas atvēršanas pasākumā, teica Nunna M.P.
«Šī grāmata ir kā kultūrvēstures enciklopēdija, mīlestības enerģijas kamoliņš. Viens psihoterapeita apmeklējums maksā sešdesmit piecus eiro stundā. Šī grāmata, ja «neizrausiet» to vienā naktī, kas gan fiziski nav iespējams, būs jums ļoti labs psihoterapijas seanss vēlajos rudens/ziemas vakaros. Jo - būs gan jāsmejas, gan jāraud,» saka grāmatas autore.
Viņa atzīst, ka tik daudz raudājusi, kā pētot savas mammas dzīves anatomiju, mēģinot tuvoties viņas Būtībai un Esības kodoliņam, izzinot viņas dzīves ceļu kopš agras bērnības, satiekot pašai sevi mammas dzīvē un sajūtot savu nekad neredzēto senču elpu, viņa nebija nekad.
Tāpēc Nunna saka īpašu paldies savam vīram, Lias znotam Viesturam Sproģim, jo tieši viņš bija blakus diendienā, kamēr viņa rakstīja, kamēr raudāja, kamēr meklēja, atrada un izvēlējās bildes un atkal raudāja, kamēr dalījās ar viņu savās pārdomās un šaubās, ko grāmatā atstāt, ko tomēr paturēt ģimenes privātumā…
«Tas viss ir stipri nereāli, tā ir milzīga bagātība, kas mums ir. Un es uzskatu, ka ikviens no šeit, zālē sēdošajiem, ir pelnījis grāmatu par sevi. Jo mēs katrs esam vērtība, jo mēs katrs esam unikāli, jo mēs katrs esam Latvijas vēsture,» uzskata Nunna.
«Mēs katrs esam Dievam mīļi un, ja to apzināmies, tas ļoti palīdz dzīvot. Bet - tas ir vissmagākais darbs katram ar sevi.»
Nunna uzskata, ka grāmata par viņas mammu ir ļoti bagātīga no vairākiem aspektiem.
«Viens no tiem ir dzimtas sakņu pētījums - no kurienes tas «ārprāts» mūsu ģimenē…» viņa smaidot saka, uzsverot, ka viņu dzimtā ir gan grieķu gēns, gan noslēpuma plīvurā tīta joprojām ir Lias mammas tēva izcelsme, jo - kā viņu dzimta dabūja zemi Rīgas jūrmalā no Nūrmuižas barona Ernesta fon Firksa…? DNS salīdzināšanas nekad nav veiktas, bet vectēva izskats - ogļu melnie mati ar švītīgu celiņu pa vidu un tikpat švītīgās ūsiņas - liek domāt par barona pirmās nakts tiesībām. Pat vārds viņam tika vācisks - Jirgens. «Varbūt tāpēc Latvijā ir tik daudz talantīgu cilvēku? Jo asiņu sajaukums uzlabo genofondu,» grāmatā saka Lia.
Otrs aspekts ir grāmatas kultūrvēsturiskā vērtība, jo tā aptver Lias Guļevskas bagāto radošo mūžu teju 50 gadu garumā, no kuriem vairāk nekā 40 gadi (1970 - 2013) nostrādāti Latvijas Radio.
Viņa ir sarakstījusi divdesmit (!) grāmatas un šobrīd top arī divdesmit pirmā - par dziedātāju Viktoru Lapčenoku, kas būs papildināta versija Sandras Landorfas 2003. gadā izdotajai grāmatai «Par savu paša prieku: Viktors Lapčenoks».
«Ziņa, ka esat pagodināta ar ordeni, izsaukusi manī pārdomas: redz kā, ordeņus saņem tie, kas paši ir ordeņi. Pēc manas saprašanas augstās zīmes mēdz būt divējādas. Tādas, par kurām kādu laiku priecājas un pēcāk glabā kastītē, un tādas, no kurām nekad nešķiras, bet glabā sirdī. Par Jūsu vārdā nosaukto ordeni, kas ir pie manis, varat nešaubīties, tas kastītē nekad nav bijis un kastītē nekad nebūs. Jūsu ordeņnesis Zigmunds Skujiņš.»
Tā viņš Liai Guļevskai rakstīja novembrī pirms desmit gadiem, kad par nopelniem kultūras darbā un spilgtu radošo devumu Latvijas žurnālistikā viņa 18. novembrī saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.
«Noteikti nebūšu oriģināls sakot, ka līdzīgi zinātniekam Lias intereses, gars un prāts cenšas pārkāpt materiālās pasaules izziņas slieksni un ietiekties vēl neizpētītos dziļumos. Lia ir neparasta ar šo savu spēju just, ieraudzīt un izprast,» tā grāmatā saka Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis.
«Lia ir īpašs cilvēks un viņas misija sabiedrībā ir īpaša, ko viņa kopj kā rūpīgi lolotu un krāšņiem ziediem piepildītu dārzu. Tajā atklājas viņas domu dimensijas, kuras, pastarpinātas ar dzīvesgudru sarunu partneru pieredzi, vienmēr ir pavērstas uz zvaigznēm, raugoties to pulsējošajā gaismā un meklējot tās atbalsi savā sirdī,» tā Ojārs Spārītis. Viņaprāt, maz ir tādu dvēseles pazinēju un analizētāju, dvēseles dakteru, kuri spēj atminēt cilvēka dvēseles noslēpumus un uzlikt plāksteri uz sirds.
«Liecu ceļus un galvu jūsu talanta priekšā!» sveicot Liu Guļevsku ar grāmatas iznākšanu, teica Ojārs Spārītis.
«Mamma aiz sevis jau ir atstājusi ļoti platu un spožu astes zvaigzni, jo viņa ir dokumentējusi un dokumentējusi, cildinājusi un cildinājusi… Un nu viņas 80. dzimšanas dienā - viņai «nevienā acī» nav astoņdesmit (!) - es vēlos cildināt viņu!» saka Nunna M.P., kuras grāmata «Mana mamma EvangeLIA Kukuvasa GUĻEVSKA» tapusi bezgalīgā pateicībā un mīlestībā mammai. «Paldies mammu par iespēju būt tavai meitai! Es tevi ļoti, ļoti mīlu, mammu!»
«Mana vislielākā bagātība ir sakrāta, pateicoties manam darbam. Un tie ir cilvēciskie kontakti. Četrdesmit darba gados savās radio žurnālistes gaitās es esmu intervējusi ļoti daudz cilvēku. Ar vairākiem esmu satikusies atkārtoti. Acīmredzot, kaut kādā veidā iemantojot šo cilvēku uzticību, mums izveidojās arī labas cilvēciskās attiecības. (..) Mani nekad mūžā nav interesējusi kāda privātā dzīve. Nekad. Nevienam. Un es ikvienā esmu mēģinājusi saskatīt labo. (..) Laikam esmu cilvēks, kam no Augšas uzlikts par pienākumu vēstīt par citiem.
Lia. Evange-lia. Tas Visuma vēstījums jau iekodēts manā vārdā. Darīt labu citiem. Vairāk domāt par citiem. Cildināt citus. (..)
Tāpēc arī visu mūžu esmu tik laimīga, jo darbojos saskaņā ar savu vārdu. (..) Tas joprojām ir mans kredo - «Ja mēs katrs diendienā izdarītu ko labu kaut vienam cilvēkam, mēs itin drīz dzīvotu ideālā pasaulē!» tā Lia Guļevska.
«Šī grāmata ir mans trīsdesmit gadu (!) darbs.
Ar viedtelefonu noskenējot klāt pievienotos QR kodus, tajā ir gan «dzirdami» tie kungi, kuri mammu sveica viņas 50. dzimšanas dienā 1994. gadā, gan «redzami» tie, kuri viņu sveica 70 gadu jubilejā 2014. gadā.
Labus vārdus par Liu tur saka Maestro Raimonds Pauls, aktieri Jānis Kubilis, Harijs Liepiņš, Ģirts Jakovļevs, Edgars Liepiņš, Eduards Pāvuls, Imants Skrastiņš un Guntis Skrastiņš, gleznotāji Uldis un Ilze Zemzari, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, režisori Mihails Kublinskis un Edmunds Freibergs, teātra kritiķis Gunnars Treimanis, žurnālists un politiķis Rišards Labanovskis, akadēmiķis Andris Buiķis, reanimatologs Pēteris Kļava, mūziķis Renārs Kaupers u. c.
Tāpat grāmatā apkopotas Lias īpašās receptes - gan «Opapa «Siļķe avīzē»», gan «Sirsnīgais Jāņu siers», gan «Grieķu stifado», gan «Televizormaizītes», gan «Ģeduškas baklažāni», ko Nunna M.P. iesaka pagatavot arī »Vakara ziņu» lasītājiem.
«Darbs, ko Diāna paveikusi, uzrakstot šo grāmatu, ir fantastisks! Ja man par to būtu jāieliek atzīme, es liktu nevis «pieci», pēc vecās sistēmas, bet - «pieci ar plusu». Jo tā nav grāmata tikai par Liu. Tā ir grāmata par viņas dzimtu.
Tā ir grāmata par Jūrmalu, par Mellužiem, par Kanāla ielu 37. Tā ir grāmata par Rīgu, tā ir grāmata par Latviju.
Mīļš paldies!» tā grāmatas atvēršanas pasākumā teica leģendārais sporta žurnālists, televīzijas un radio komentētājs, Lias Guļevskas kolēģis un draugs Gunārs Jākobsons.
Gadiem ritot, man arvien vairāk arvien vienkāršākas lietas sagādā prieku. Pirmkārt, es tās vispār ieraugu. Otrkārt, es tās novērtēju. Treškārt, tās mani aizkustina. Un ceturtkārt, es par tām ļoti priecājos,» grāmatā saka Lia, atklājot, ka viņa ļoti ievēro vienu no Jura Rubeņa pamatpostuātiem -
«Katru dienu izdari kaut visniecīgāko, savā egoismā nebalstītu darbu!».
Bet grāmatas atvēršanas pasākumā, no saviem tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem saņēmusi daudz siltu un mīļu vārdu, Lia teica:
«Ja man būtu iespēja kādu zelta stīgu no sevis ripināt ārā, pateicības stīgu jums visiem, zemeslode būtu par sīku - šis zelta dzīpars aizsniegtos līdz zvaigznēm. Paldies. Paldies jums bezgalīgs visiem! Jūtos stipri nereāli un baidos, ka tā jutīšos vēl ilgi. Es gribu jums visiem vēlēt veselību un mīlestību! Neko oriģinālu nepateicu, bet mēģiniet to atcerēties biežāk, ka tas mūsu šīs zemes dzīvē ir vissvarīgākais.
Es no sirds mums visiem vēlu: mīlēsim cits citu, rūpēsimies cits par citu, par tuvākajiem - primāri.
Ja mans bērns pienāk un apķer, nav jau nekas jāsaka. Ja mazdēliņš, pirms aiziet tālāk savās ikdienas gaitās, ienāk virtuvē, mani apķer un noglauda, neko jau nevajag teikt… Jo īsti mēs redzam tikai ar sirdi.»
Grāmatas atvēršanas svētki notika precīzi mēnesi pirms Ziemassvētkiem, un Lia grāmatā atminas arī savu bērnības Ziemassvētku smaržu.
«Pašā svētvakarā uz Mellužiem braucām visa ģimene, kad, neraugoties ne uz kādiem laikiem un rocību, galdā tika celts zoss cepetis ar skābiem kāpostiem.
Pēc vakariņām eglītē iededza svecītes un visi gaidīja Ziemassvētku vecīti, kas jau no manas mammas bērnības laikiem šajā vakarā klauvēja pie ārdurvīm ar lielu dāvanu maisu. Tolaik šķita, ka pieaugušie visu gadu krājuši naudiņu, lai mēs, bērni, būtu pārlaimīgi.
Vecītim esmu ticējusi vienmēr un, gadiem ritot, esmu pārliecinājusies, ka nekas nav izdomāts. Brīnumi pastāv esošajā realitātē. Tiesa, ne viss vienmēr ar aci saskatāms, bet ar sirdi gan sajūtams.»
Šai ziņā Lias mājās nekas neesot mainījies - nedēļu līdz Ziemassvētkiem viņa būtu gatava arī ēst sausu maizi ar plānu sviesta kārtiņu, bet Ziemassvētkos galds vai lūzīs, uz tā vienmēr būs zoss cepetis, skābi kāposti, vārīti kartupeļi un īpašā zoss tauku mērce…
«Pareizi jau tu saki, mammu. Neticamu notikumu tavā dzīvē ir tik daudz, ka vienā grāmatā tos visus nav iespējams ne pieminēt, ne aprakstīt. Visu nevar izstāstīt nekad. Un arī nevajag. Pats galvenais, mammu, ka laiks ir un mēs turpinām būt!»
ĢEDUŠKAS BAKLAŽĀNI
Vajadzēs:
1 baklažāns
3 lieli sīpoli
1-2 ķiploka daiviņas
tomātu mērce
zaļumi - pēc vēlēšanās
olīveļļa, sāls, pipari
Pagatavošana:
- Sagriež šķēlēs baklažānu, liek pannā apcepties, no abām pusēm (vajag daudz eļļas, jo baklažāns to traki uzsūc), pēc tam sacep sīpolus, vēlams to visu notecināt, lai nav pārāk eļļaini.
- Kārto traukā pamīšus: baklažāna šķēles - sīpoli - nedaudz sāls (uzmanīgi) - pipari - zaļumi - sīki sagriezts ķiplociņš + tomātu mērce, ko pārsmērē bagātīgi. To atkārto, kamēr viss izlikts traukā.
- Ieteicams uzreiz cept dubultporciju, jo visiem ļoti garšo!
Sakot paldies ikkatram Lias Guļevskas klausītājam un lasītājam, ka tik ilgus gadus ļauj viņai justies mīlētai un vajadzīgai, Nunna M.P. aicina uz satikšanos un iespēju iegādāties grāmatu arī:
- 12. decembrī plkst.17.00 Mazcenas bibliotēkā Jaunmārupē,
- 13. decembrī plkst.17.00 Ogres bibliotēkā,
- 14. decembrī plkst.14.00 Siguldas pagasta kultūras namā.
