Mūziķis Andris Ābelīte. Jaudīgā muzikālā ceļojumā

© Foto: Dmitrijs SUĻŽICS/MN

«Man svarīgs ir ne tikai rezultāts, bet arī pats radošais process – kad redzu, ka ar katru soli tuvojos tam, ko esmu ieplānojis, kad saprotu, ka esmu uz pareizā viļņa, tas ir milzīgs gandarījums,» saka trompetists, komponists, dziedātājs un producents Andris Ābelīte.

Šajā rudenī viņš sola skatītājus pārsteigt ar jaunu muzikālu projektu «Samts».

Tā ir trīs tenoru un trompetes sintēze, un tas ir stāsts par muzikālo sadarbību un virtuozitāti, kas jau aizrāvusi mūsu kaimiņvalsts Lietuvas publiku.

Kā vīrišķīgi maigs pieskāriens dvēselei

Projektā «Samts» skan pasaules skaistākās melodijas un mūzikas pērles - no klasikas, džeza, populārās mūzikas līdz rokmūzikas šedevriem. / Publicitātes foto

Projekta «Samts» sastāvā ir trīs pazīstami un profesionāli spilgti mūziķi, katrs ar savu harizmu un krāsu gammu - Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) vadošais tenors Raimonds Bramanis, tenors Juris Vizbulis, kurš ir vienlīdz šarmants gan klasiskajā, gan mūzikla žanrā, un Andris Ābelīte - spilgts mūziķis un dziedātājs (tenors), kurš, iesaistot arī trompetes spožumu un krāsu tembrus, priekšnesumam pievieno unikālu pavērsienu. Un, protams, arī dinamiskais un enerģiskais pianists Jānis Miltiņš, kurš visus šos «emociju ķīmijas» elementus apvieno jaudīgā muzikālā ceļojumā.

Kā viņi paši saka, «Samts» ir kā vīrišķīgi maigs pieskāriens dvēselei, kā nomierinošs melodiju balzāms, kā notikums, ko piedzīvojot vai atceroties, klausītājs sajūtas īpašs un iedvesmots.

Pirmo reizi projekts «Samts» pulcējās uz koncertu Viļņā 2023. gadā, kas tika organizēts par godu Jaungada svinībām, un tas notika vecākajā un krāšņākajā «Validos» teātra zālē. Īsā laikā koncerts tika pilnībā izpārdots un beidzās ar stāvovācijām. Latvijas mūziķu jaunizveidotās apvienības sniegums guva tik lielu atzinību, ka tam sekoja arvien jauni piedāvājumi koncertēt gan koncertzālēs, gan vasaras festivālos, gan dažādos korporatīvos pasākumos.

Projektā «Samts» apvienojušies profesionāli un spilgti mūziķi - tenors Raimonds Bramanis, tenors Juris Vizbulis, tenors un trompetists Andris Ābelīte un pianists Jānis Miltiņš. / Publicitātes foto

Izpildot pasaules skaistākās melodijas un mūzikas pērles no klasikas, džeza un populārās mūzikas līdz rokmūzikas šedevriem, mūsu mūziķi iekaroja Lietuvas publikas sirdis.

Viņu radošā ķīmija uz skatuves bija nenoliedzama, katrs dziedātājs ienesa savu atšķirīgo stilu un harizmu, un trompetista pievienošanās radīja papildu azartu un enerģiju, radot skatītājiem dinamisku un neaizmirstamu muzikālo pieredzi.

Latvijā nekā līdzīga nav

Publicitātes foto

«Mums pašiem par lielu izbrīnu, jo nezinājām, ko Lietuvas publika no mums sagaida, mēs tikām uzņemti pārsteidzoši labi. Lai arī koncertam bija ļoti maz reklāmas, tas bija pilnībā izpārdots un, neticēsiet, bet skatītāji dziedāja līdzi latviešu valodā!» par mūsu kaimiņvalstī pieredzēto stāsta mūziķis Andris Ābelīte.

Viņš atceras, kā tapa projekts «Samts». «Kad pērnā gada vasarā nāca piedāvājums no Lietuvas izveidot programmu par godu Jaungada svinībām, sapratām, ka to ir jēga darīt tikai tad, ja tas nebūs vienreizējs projekts, ja vēlāk šo formātu varam paplašināt arī citos virzienos - gan klasiskajā, gan popmūzikā, izmantojot gan balsi, gan trompeti. Un, sapratuši, ka Latvijā nekā līdzīga nav, sākām strādāt, veidojot savu skaņu, ar ko atšķirties. Piemēram, ar trim tenoriem, kas visā pasaulē ir diezgan konservatīvs formāts,» stāsta Andris Ābelīte.

«Sapratuši, ka arī savā starpā esam diezgan atšķirīgi, sākām radoši «spēlēties», lai mūsu sniegums būtu gan vizuāli interesants, gan skaņā kaut kas jauns un pārsteidzošs.»

Balts samts

Publicitātes foto

Taujāts, kas viņus, četrus tik atšķirīgus mūziķus, vieno, Andris Ābelīte atteic: «Noteikti tas, ka mēs visi esam mūzikā «līdz ausīm». Mums tā nav izklaide, mums tas ir dzīvesveids. Mūs vieno arī tas, ka mēs lieliski apzināmies, ka laika ir tik, cik ir, un atpakaļ to neviens neatdos, tāpēc lieki netērējam savu laiku - mēs spējam respektēt cits citu, sakoncentrēties un izdarīt lietas, kas ir ieplānotas un jāizdara.

Un, protams, mūs vieno arī augstas muzikālas prasības katram pret sevi - zinām, kādā līmenī un kvalitātē gribam iet pie saviem skatītājiem, un mēs neprotam «nohaltūrēt»,» stāsta Andris Ābelīte.

Šajā rudenī, svinot mūsu valsts svētkus, projekts «Samts» beidzot nāk arī pie Latvijas skatītājiem un klausītājiem: 16. novembrī - Rūjienā, 17. novembrī - Šlokenbekas muižā, 18. novembrī - Alūksnē.

Savukārt, sagaidot Ziemassvētkus, ar programmu «Balts samts» mūziķi viesosies 23. decembrī Ulbrokā, kultūras namā «Ulbrokas pērle» un 26. decembrī - Daugavpils Kultūras pilī, kur koncerta īpašā viešņa būs operdziedātāja Ilona Bagele.

«Ziemassvētku koncerta programma ietvers apburošus, visiem zināmus klasiskos motīvus, iemīļotas melodijas un mūsdienu svētku iecienītākās dziesmu izlases, kā arī manas īpaši šiem svētkiem radītas oriģināldziesmas,» atklāj Andris Ābelīte, aicinot nepalaist garām iespēju izbaudīt Ziemassvētku mūzikas priekā, baudīt labvēlīgu gaisotni un ļauties mirkļa burvībai.

Atklāsies vēl citās krāsās

Foto: Dmitrijs SUĻŽICS/MN

Andris Ābelīte atklāj, ka, iespējams, jau tuvākajā nākotnē «Samts» varētu atklāties vēl citās, pat ļoti atšķirīgās, krāsās. Talantīgajiem skatuves māksliniekiem jau esot padomā klasiskās mūzikas programma, ko varētu izpildīt latīņu ritmos - pazīstamas melodijas netipiskā manierē. Bet tikmēr vēl jāieraksta studijā pāris dziesmas, no kurām viena būs Ziemassvētku tematikā.

Ideja par projekta nosaukumu «Samts» pieder Andrim Ābelītem.

Viņš skaidro, ka samts var būt ļoti dažāds - gan silts un maigs, gan ļoti grezns un elegants, gan asāks un skarbāks.

Līdzīgi kā balss tembrs, mūzikas raksturs, izpildītāju sastāvs. Un tāpēc «Samta» repertuāru var pielāgot pasūtītāja vēlmēm un pasākuma būtībai.

Vēl labāk - sapņot kopā

Foto: Dmitrijs SUĻŽICS/MN

Trompetists Andris Ābelīte stāsta, ka viņa ikdiena un «trenažieru zāle» ir darbs LNOB. «Samts» ir paralēli, un paralēli viņš raksta arī dziesmas. Mūziķa jaunākais veikums - dziesma «Ļauj tev līdzi aizlidot» - pie saviem klausītājiem nonāca vasaras sākumā. Viņš ir dziesmas mūzikas un vārdu autors, bet dziesmas producenti ir Lotars Lodziņš un Jānis Kalve, kuri piešķīruši dziesmai tās īpašo apdari un skanējumu.

Dziesmas ideja un vēstījums ir par to, ko un kā pateikt cilvēkam, kurš ir kādu lielu izvēļu priekšā, dodoties dzīvē pretī savām jaunajām uzvarām, kopējam dzīves piedzīvojumam.

Radot šo dziesmu, mūziķis vēlējās sniegt atbalstu un motivāciju savam jaunākajam dēlam eksāmenu laikā, esot dzīves lielo izvēļu priekšā.

Dziesmas stāsts ir par spēku un enerģiju, ko cits citam spējam nodot caur savu pieredzi - uzvarām, kritieniem un sasniegtajiem mērķiem.

«Ikvienam no mums ir ļoti svarīgi ticēt saviem sapņiem, iedvesmoties no tiem, kā arī ar saviem sapņiem dalīties, lai iedvesmotu citus. Tieši tāpat arī mācīties iedvesmoties no tiem cilvēkiem, kuri atrodas blakus, kuri izsapņo savus sapņus un sasniedz savus mērķus. Vai pat vēl labāk - sapņot kopā,» domā divu dēlu - Linarda (26) un Toma Andra (15) - tētis.

Viņš atklāj, ka vecākais dēls dzīvo Luksemburgā, kur strādā tiesā. Viņš lasīs lekcijas arī Rīgas Juridiskajā augstskolā. «Pārsteidzošākais ir tas, ka paralēli viņš ir atsācis nopietni nodarboties ar sporta dejām, piedalās sacensībās.»

Neliela atelpa no ikdienas darbu skrējiena - Andris Ābelīte ar sievu, mākslinieci Baibu Ābelīti un dēlu Tomu Andri šajā rudenī Barselonā. / Foto no Andra Ābelītes personiskā arhīva

Savukārt jaunākais dēls šoruden uzsācis mācības Profesionālajā vidusskolā «Victoria». «Viņam tur ļoti patīk, viņš ir ļoti, ļoti iekšā skolas aktivitātēs, un viņš tur labi jūtas.»

Patriotiski siltās noskaņās

«Gadalaikam nav izšķirošas nozīmes, jo galvenais, ar ko tu šo laiku aizpildi,» saka mūziķis Andris Ābelīte. / Foto: Dmitrijs SUĻŽICS/MN

Andris Ābelīte atklāj, ka nākamā gada pavasarī klausītāju vērtējumam varētu tikt nodota vēl viena jauna dziesma, bet «sīkākas detaļas» mūziķis pagaidām neatklāj, jo vēl gaida atbildi no kolēģiem.

Šobrīd viņš strādā pie koncertprogrammas «Latvija» - raksta dziesmas koriem ar trimdas latviešu, tostarp Zinaīdas Lazdas, arī Andreja Pumpura un dzejnieces Māras Zālītes dzeju.

Tā būs dziesmu programma patriotiski siltās noskaņās, kas pie klausītājiem nonāks nākamā gada pavasarī, visticamāk, uz Latvijas valsts svētkiem 4. maijā.

Bet, lai uzturētu sevi fiziskā tonusā un skatuviski perfektā formā, mūziķis aktīvi nodarbojas ar sportu. Viņi ir neliela domubiedru grupiņa, kuriem jau «entos» gadus ir ļoti paveicies ar treneri Andri Grosbergu, kurš spēj nodrošināt dažādas fiziskās aktivitātes, tostarp karatē treniņus.

Un neko nedarīt

Andris Ābelīte (trompete) kabarē koncertprogrammā «Tāda ir dzīve…», kurā skan leģendārā vācu komponista Kurta Veila mūzika. / Publicitātes foto

«Bet vispār darba ir nenormāli daudz,» secina Andris Ābelīte, atklājot, ka viņu uz skatuves varēs redzēt gan 14. novembrī Ogres novada Kultūras centrā - dziesmuspēlē «Šveiks. Toreiz un tagad», ko iestudējis režisors Valdis Pavlovskis, gan 18. novembrī Līvānu novada kultūras centrā - Valsts svētku koncertā, gan 20. novembrī Rīgā, VEF Kultūras pilī - jubilejas koncertā «Mikrofona aptaujai 55», gan kabarē koncertprogrammā «Tāda ir dzīve…» ar leģendārā vācu komponista Kurta Veila mūziku - kopā ar harizmātisko operas solisti, mecosoprānu Ilonu Bageli (6. decembrī Vidzemes koncertzālē «Cēsis» un 10. decembrī kultūras namā «Ulbrokas pērle»).

Harizmātiskā operas soliste, mecosoprāns Ilona Bagele kabarē koncertprogrammā «Tāda ir dzīve…». / Publicitātes foto

«Producēšana - tā ir vēl viena lieta, ar ko nodarbojos,» saka mūziķis, aicinot uz kabarē stila koncertiem, kur izskanēs kompozīcijas no pasaulslavenās «Trīsgrašu operas», nepabeigtā mūzikla «Haklberijs Fins», dziesmuspēles «Mahagonija», operas «Zuduši zvaigznēs» un citas kompozīcijas. Koncertu režisējusi Elita Bukovska, kostīmus veidojusi Kristīne Pasternaka.

«Saskaitīju, ka decembrī, ieskaitot darbu Operā, man būs apmēram 25-30 koncertu. Nu, tāds ir mākslinieka dzīves skrējiens,» mūziķis pasmaida un saka, ka atpūsties varēs janvārī.

Taujāts, kāda viņam ir vislabākā atpūta, Andris Ābelīte atteic: slinkošana un nekā nedarīšana. «Vislabāk to var realizēt, aizbraucot tur, kur ir saule, kur var staigāt peldbiksēs un sauļoties.

Un neko nedarīt. Nu, tad jau redzēs, kur un kā sanāks atpūsties,» viņš nosaka, piebilstot, ka tieši nekā nedarīšana vislabāk atbrīvo galvu jaunām idejām.

Viena no prestižākajām mākslas balvām

Kopā ar Baibu Ābelīti viņai nozīmīgajā notikumā, saņemot «Award Velázquez & Goya», līdzās bija arī vīrs, mūziķis Andris Ābelīte un abu dēls Toms Andris. / Foto no Andra Ābelītes personiskā arhīva

Neliela atelpa no ikdienas darbu skrējiena mūziķim sanāca arī nupat, oktobra izskaņā, kad kopā ar sievu, pazīstamo mākslinieci, gleznotāju Baibu Ābelīti un abu kopīgo dēlu Tomu Andri viņi dažas dienas pavadīja Barselonā, Spānijā. Ģimene turp devās, lai piedalītos kādā Baibai īpašā notikumā - sestdien, 26. oktobrī, Barselonā mākslas kolekcionāru, žurnālistu, politiķu un mākslas cienītāju klātbūtnē viņai tika pasniegta viena no prestižākajām mākslas balvām - «Award Velázquez & Goya».

«Tā ir atzinība, kas tiek piešķirta māksliniekiem, kuri gadu gaitā ir izcēlušies ar savu māksliniecisko izpēti un savu mākslas darbu stilistisko vērtību.

Balva paredzēta gleznotājiem, tēlniekiem, fotogrāfiem, video māksliniekiem, izpildītājiem un digitālajiem māksliniekiem,» gandarīta par viņai izrādīto godu ir māksliniece Baiba Ābelīte.

Foto no Andra Ābelītes personiskā arhīva

Viņa stāsta, ka Eiropas Modernās mākslas muzejs «MEAM», kas atrodas Barselonas centrā, tika izvēlēts par vietu 5. Starptautiskajai Barselonas Mākslas biennālei (5th International Art Biennal of Barcelona), kas notika no 25. līdz 27. oktobrim. Un visi mākslas darbi, kas tika atlasīti starptautiskajai balvai «Award Velázquez & Goya», tika demonstrēti video prezentācijās 27. oktobrī.

«Tas mūsu ģimenei bija spilgts un nozīmīgs notikums,» Andris Ābelīte no sirds priecājas par sievas panākumiem.

Arī par rudeni mūziķis priecājas, sakot, ka gadalaikam nav izšķirošas nozīmes, jo galvenais, ar ko tu šo laiku aizpildi.

Dzīvesstils

Pētījumos pierādīts, ka liela daļa daudzu uzņēmumu darbinieku uzskata, ka uzņēmumi nerisina mikroagresijas vai ikdienas sīkumus, kas var ietekmēt darbinieka drošības un piederības sajūtu. Aptaujā, kur piedalījās vairāk nekā 480 000 vīriešu un sieviešu darbavietās, lielākā daļa norādīja, ka gadu laikā nav notikušas pozitīvas pārmaiņas.

Svarīgākais