«Es biju laimīga, kad iestājās rudens, jo šī vasara man bija par garu. Es nezināju, ko darīt septembrī, kad vēl spīdēja saule. Jutos kā aizmigusi. Bet rudens dzestrums kopā ar uguns stihiju mani ir atmodinājis atkal radoši darboties,» saka dziedātāja, vokālā pedagoģe un mūziklu aktrise Annija Putniņa.
Kopā ar mūziklu dziedātāju no Īrijas Tomu Brendonu (Tom Brandon) šajā rudenī ir tapusi jauna koncertprogramma «Vēstules no Īrijas», kurā Latvijas klausītāji tiks iepazīstināti ar īru mūziku - tradicionālo un mūsdienīgo.
Viens koncerts jau aizvadīts (Rīgā, Mūzikas namā «Daile»), un nākamie koncerti būs:
- sestdien, 19. oktobrī, plkst. 17.00 Dobeles koncertzālē «Zinta»
- svētdien, 20. oktobrī, plkst. 16.00 Siguldas koncertzālē «Baltais flīģelis».
Abi mākslinieki pirmoreiz satikās Londonā pirms nu jau vairāk nekā desmit gadiem, kur Karaliskajā Mūzikas akadēmijā (Royal Academy of Music) apguva mūziklu dziedāšanu. Pēc studijām Toms viesojās Latvijā, 2017. gadā uzstājoties kā viesis Annijas Putniņas pirmajā solo programmā «Ziemassvētki Brodvejā».
Abu sadarbība turpinājās arī vēlāk un 2022. gada decembrī vainagojās jaunā koncertprogrammā «Brodveja diviem».
Šajā rudenī abi mākslinieki atkal satiksies uz vienas skatuves, lai koncertā «Vēstules no Īrijas» iepazīstinātu Latvijas klausītājus ar īru mūziku - tradicionālo un mūsdienīgo, un vienlaikus meklētu atbildes par kopīgo un atšķirīgo mūsu tautu tradīcijās un mūzikas valodā.
Koncerta pirmo daļu veidos īru tradicionālā mūzika un latviešu tautas dziesmu apdares, kā arī īpaši komponista Jāņa Lūsēna skaņdarbi, kas papildinās vakara noskaņu. Savukārt koncerta otrajā daļā varēs dzirdēt īru populārās mūzikas izpildītāju melodijas un latviešu mūziku, kas mīļa mums pašiem, un kas skan arī ārpus Latvijas robežām.
Koncertā piedalīsies arī mūziķu grupa: pianists Raimonds Petrauskis, ģitārists Gints Smukais, vijolnieks Indulis Cintiņš, sitaminstrumentālists Ernests Mediņš, stabules un īru flautas meistars Andis Klučnieks.
«Studējot Londonā, manā kursā bija jaunie mūziķi no dažādām valstīm, vienpadsmit tautību pārstāvji, bet ne ar visiem kontakts veidojās vienlīdz labi. Ar īru Tomu Brendonu - tas gan nav viņa īstais, bet skatuves vārds - komunikācija veidojās ļoti viegli, tāpēc, kad jau augstskolu bijām absolvējuši un devušies katrs savos radošos projektos, mēs turpinājām komunicēt.
Tā bija viņa ideja atbraukt uz Latviju - Tomam ļoti patīk ceļot -, un viņš arī ierosināja, ka varētu šeit padziedāt.
Tā mēs satikāmies programmā «Ziemassvētki Brodvejā»,» stāsta Annija Putniņa. «Vēlāk viņš atgriezās Latvijā jau kopā ar saviem kolēģiem no projekta «The Choir Of Men», kurā viņš tolaik darbojās - tāpat vien, paciemoties, jo viņam ļoti patīk Rīga. Mēs kopā gājām uz karaoke un baudījām Rīgas rokkafejnīcu atmosfēru, līdz dzima ideja par koncertprogrammu «Brodveja diviem». Abas šīs programmas bija Ziemassvētku tematikā,» stāsta dziedātāja un mūziklu aktrise, piebilstot, ka viņiem izveidojās tradīcija pēc koncertiem pasēdēt folklubā «Ala», kur skan folkmūzika un ir iespēja nobaudīt tradicionālus latviešu ēdienus. Un vienā no šādām reizēm Toms, ieklausījies latviešu folkmūzikā, ierosināja papētīt, kas latviešu un īru tautas tradīcijās un mūzikas valodā ir kopīgs un kas - atšķirīgs.
«Es jau biju piemirsusi par šo sarunu, par šo ideju, kad vasarā Toms atrakstīja, to atgādinot un uzreiz arī nosaucot konkrētus datumus oktobrī, kad viņam ir brīvs -, jo viņš visu laiku ceļo pa pasauli, piedaloties dažādos projektos. Es teicu: «Jā, darām!» Kā tas būs, vēl nezināju, bet datumus jau «nobukojām», un tā tas sākās.
Konkrēts datums māksliniekam arī ir vislabākā motivācija, jo vismaz es par savām mākslinieciskajām idejām varu daudz runāt, ilgi sapņot.
Toms, atšķirībā no manis, ir ne vien ļoti talantīgs, bet arī praktisks un ārkārtīgi disciplinēts. Viņš izdomā un dara, uz viņu vienmēr var paļauties,» stāsta Annija, gandarīta par šādu sadarbību.
«Es biju ļoti daudz klausījusies īru tautas mūziku, un man bija liels pārsteigums, ka daudzi arī populārās mūzikas mākslinieki, ko klausos, ir īri - Šineida O’Konora, grupas «The Cranberries», «The Corrs», arī «U2». Un arī šajā populārajā mūzikā var ļoti dzirdēt tautas mūzikas ietekmi,» stāsta dziedātāja.
Lai to vēl vairāk izzinātu, septembrī Annija aizbrauca uz dažām dienām ciemos pie Toma uz Īriju, uz viņa dzimto ciematiņu, kas ir Ziemeļīrijā, pierobežā.
«Toms ir izmācījies arī par fitnesa treneri un jau pirmajā dienā viņš mani «uzdzina» kalnā. Es, protams, biju aizbraukusi augstpapēžu kurpēs, bet viņš man ātri sagādāja botas un paziņoja: «Mēs kāpsim kalnā!». Tāpēc, ka bija saulaina diena, kas Īrijā ir retums. Mēs uzkāpām, es to izturēju, un šai kalnā, kas aprakstīts arī «Nārnijas hronikā» un kur filmēti dažādi mistikas apvīti seriāli, tostarp «Troņu spēles», bija tik neparasta ainava, ka man šķita, ka esmu nonākusi elfu mežā… Tur sabildējāmies, padungojām kādas dziesmas un daudz ko izrunājām,» Annija atklāj, kā noritējis jaunās programmas radošo ideju process.
Meklējot kopīgo un atšķirīgo latviešu un īru tautas un populārajā mūzikā, mūziķi sapratuši, ka mūs vienojoša ir smaga valsts veidošanās vēsture un kara tēma, arī jūras tēma, bet atšķirīgais, Annijai par milzu izbrīnu, ir vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas.
«Man tas šķita tik pašsaprotami, ka vasaras saulgriežos visi dzied, dejo un lec pāri ugunskuram. Arī Spānijā cilvēki pludmalē lec pāri ugunskuram, bet īri, kā izrādās, neko par to nezina…
Tomam bija liels pārsteigums, ka mēs tā darām, un man bija viegls šoks, ka viņi tā nedara,» Annija pasmaida un atklāj, ka viņa koncertā izpildīs vienu dziesmu īru valodā, savukārt Toms ir apņēmies nodziedāt «Div’ dūjiņas», kas viņam ārkārtīgi patīk un ir iekritusi sirdī.
«Šajā sadaļā mums koncertā pievienosies brīnišķīgais komponists Jānis Lūsēns, jo viņš ir Jānis un viņam ir brīnišķīgs Līgo dziesmu cikls. Mēs izpildīsim dažas dziesmas no šī cikla, lai parādītu Tomam, kā mēs svinam Līgo un Jāņus. Gan jau kāds Līgo vainags arī būs jāuzpin, kas mums, latvietēm, arī ir īpaša un skaista tradīcija.»
Savukārt koncerta otrajā daļā Annija un Toms mūzikas valodā runās par to, kā latviešu un īru populārā mūzika iet pāri savas valsts robežām.
«Pasaulē populāra ir mūsu akadēmiskā mūzika - komponisti, izpildītāji, diriģenti. Ar populāro mūziku ir bišķiņ švakāk. Praktiski Eirovīzija ir vienīgais veids, kā mēs tiekam kaut kur ārpus. Un, domājot par mūsu Eirovīzijas dziesmām, es pēkšņi apjautu, ka arī Jānis Lūsēns savulaik ir rakstījis Eirovīzijai un kopā ar Aiju Andrejevu 2010. gadā ar dziesmu «What For?» arī bijuši uz Eirovīzijas lielās skatuves Oslo.
Īriem ir veicies labāk - viņi Eirovīzijā ir uzvarējuši sešas reizes. Bet kuru mūsu Eirovīzijas dziesmu Toms koncertā dziedās, es gribu paturēt noslēpumā - tas klausītājiem būs pārsteigums!» saka Annija.
To, vai Annija un Toms savas «Vēstules no Īrijas» Latvijas skatītājiem kādreiz «sūtīs» vēl, šobrīd nav prognozējams, jo to ierobežo talantīgā mūziķa aizņemtība.
«Šobrīd viņš ir Amerikā, pēc tam būs Londonā, tad brauks pie mums uz Latviju un tālāk - uz Spāniju. Toma līgava ir spāniete, tāpēc viņa dzīve pa pusei ir Spānijā. Iespējams, arī tur mēs satiksimies, jo, starp citu, arī mūsu ģimenes dzīve dēļ burāšanas (dziedātājas vīrs Askolds Hermanis ir jahtu kapteinis) veidojas pa pusei Spānijā, kur Barselonā ir mūsu «dāča» jeb mūsu jahtas jaunā mājvieta. Kad mēs iepazināmies, jahtas mājas osta bija Latvijā, pēc tam - Itālijā, Dženovā, no kurienes izbraukājām un apskatījām visas skaistākās vietas, bet nu esam nobāzējušies Barselonā. Mēs bieži turp dodamies, arī kopā ar bērniem,» stāsta dziedātāja, kuras ģimenē aug vīra dēls Miks (13) un abu meitiņa Mia (4).
«Arī pēc šiem koncertiem brauksim uz savu «dāču». Patiesībā, ja laikus saplāno, lidojumi nav ļoti dārgi. Nu jau tā ir mūsu ikdiena, mēs vairs pat īpaši nekravājamies - ceļojam ar vienu mugursomu, un arī bērniem mācām ceļojumos nepārkrauties ar mantām,» piebilst Annija Putniņa.
Bet Annijas skolnieki, kuriem Rīgas Doma kora skolā viņa savulaik mācīja dziedāt - atgriezusies no studijām Londonā, šīs skolas aicināta, viņa tur izveidoja pirmo muzikālā teātra izglītības programmu Latvijā -, jau piepilda savus sapņus uz pasaules skatuvēm.
«Pasaule ir tik maza!» secina vokālā pedagoģe. Viņa priecājas par savu studentu Gustavu Melbārdi, Nacionālā teātra aktieru Annas un Egila Melbāržu dēlu, kurš, pabeidzis Rīgas Doma kora skolas Mūziklu programmu, turpināja studijas Londonā un nu pēc studiju beigšanas ir apstiprināts savai pirmajai lielajai lomai mūziklā «The Choir Of Men», kura radošajā komandā strādā arī… Toms Brendons!
«Kad lasīju, ka Gustavs ir dabūjis savu pirmo lielo darbu un gatavojas doties uz Floridu, un zinot, ka arī Toms plāno lidot uz ASV, es sāku «likt to bildi kopā» - izrādījās, ka Toms ir pieņēmis darbā manu skolnieku… Interesanti, cik saistīti mēs visi esam,» Annija no sirds priecājas.
Viņa piebilst, ka koncertā «Vēstules no Īrijas» piedalīsies arī trīs puiši no Rīgas Doma kora skolas Mūziklu programmas, kuri strādās ciešā sadarbībā ar Tomu. Un, kas zina, varbūt arī viņiem nākotnē šī sadarbība noderēs.
Dziedātāja atklāj, ka viņas pašas tuvākās nākotnes plānos ir koncertprogramma «Ziemassvētki Brodvejā», kas pirmoreiz izskanēja 2017. gadā ar īpašā viesa Toma Brendona piedalīšanos. Šī programma, kurā skan Ričarda Rodžersa, Džordža Gēršvina, Endrū Loida Vēbera un daudzu citu Brodvejas mūziklu autoru skaņdarbi, kā arī iemīļotas Ziemassvētku melodijas, pie saviem klausītājiem dosies pirmssvētku laikā. Šogad Toms Brendons šai programmā nepiedalīsies, bet Annija sola, ka būs citi jauki viesi un pavadošā grupa Raimonda Petrauska vadībā.
Dziedātājai izveidojusies arī veiksmīga sadarbība ar komponistu Jāni Lūsēnu un flautisti Eviju Mundeciemu - vasarā šādā sastāvā viņi uzstājušies «Klusuma festivālā». «Cilvēkiem patika, mums pašiem arī, tāpēc turpinām muzicēt kopā - dodamies tur, kur mūs aicina un gaida.»
Un paralēli Annija pievērusies arī mūzikas radīšanai. «Līdz šim vairāk esmu bijusi koncertējoša mūziķe - ko vajag, to dziedu. Tāpēc mūzikas radīšana man ir pilnīgi jauna pasaule, un es vēl mācos to darīt, sadarbojoties ar citiem mūziķiem,» viņa stāsta.
Pērn decembrī sadarbībā ar komponistu Rihardu Zaļupi Annija ierakstīja savu pirmo singlu angļu valodā «You Are Not Alone», kam uzfilmēts arī video. Dziesma, kuras mūzikas autors ir Rihards Zaļupe, bet tekstu radījusi Annija, aicina atcerēties, ka mēs nekad šai pasaulē nebūsim vieni, jo virs mums ir Visums, zvaigznes un gaisma, kas parādīs īsto ceļu…
«Iespējams, mūsu sadarbībā taps vēl kas jauns. Rihards jau ir noteicis «dedlainu», līdz kuram man jāuzraksta teksts, jo viņam decembrī būs skaists koncerts un viņš gribētu šo dziesmu tur pirmatskaņot. Vispār tā ir liela svētība, ka man ir iespēja sadarboties un iedvesmoties no tādiem komponistiem, kādi ir Jānis Lūsēns un Rihards Zaļupe. Tas ir pasaules līmenis!»
Šajā rudenī Annija savu vokālo prasmi, zināšanas un pieredzi liek lietā, strādājot ar Dailes teātra aktieriem - gan jau pieredzējušiem, gan jaunajiem -, kuri spēlēs Raimonda Paula un Māras Zālītes topošajā mūziklā «Meža gulbji» un ko iestudē režisors Klāvs Mellis. Tā pirmizrāde plānota 29. novembrī.
Viņa pati spēlē skolas direktori leģendārajā Jāņa Ķirša mūziklā «Klase», kurā pirms 16 gadiem viņa kopā ar Niku Matvejevu un Kažu jeb Kārli Būmeistaru stāstīja par attiecībām starp pusaudžiem - jauniešiem no dažādām ģimenēm, kas pārstāv dažādus sabiedrības slāņus, bet kurus vieno mācības vienā klasē. Nu mūzikls jaunās skaņās - elektroniskās un repa mūzikas ritmos - un Jura Joneļa režijā ir atgriezies.
Un vēl Annija šoruden piekrita «ielēkt» Danas lomā Operetes teātra mūziklā «Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās» - dzirkstošā un spilgtā izrādē ar Maestro Raimonda Paula mūziku, kas oktobrī brauks pie saviem klausītājiem Cēsīs, Ogrē, Liepājā un Ulbrokā.
«Sāku aizdomāties, ka es varētu būt profesionāla «ielēcēja», jo šī man nebija pirmā reize. Esmu vairākkārt ātri un bez mēģinājumiem «ielēkusi» arī galvenajās lomās.
Iespējams, tā ir mana Londonas pieredze, kas ļauj man to izdarīt mierīgi un bez stresa,» dziedātāja aizdomājas, sakot, ka Brodvejā ir šāda profesija - tā saucas «swing». Tas ir cilvēks, kurš ātri «iešūpojas» vajadzīgajā lomā. Respektīvi, jau projekta sākumā tiek paņemti darbā divi cilvēki - sieviete un vīrietis, kuri sagatavo visas attiecīgi sieviešu un vīriešu lomas. Manai skolniecei Emīlijai Pavlovskai, kurai šogad ir pēdējais studiju gads Brodvejā, vasarā bija līgumdarbs tieši šajā «swing» pozīcijā. Viņai bija jāsagatavo, ja nemaldos, septiņas lomas, un jebkurā mirklī jābūt gatavai kādā no tām «ielēkt». Un divās no tām arī bija «jāielec». Tas ir grūts darbs, zināms stress tas ir, taču Brodvejā tas ļoti novērtēts un prestižs darbs,» piebilst Annija Putniņa.
Arī tas vēl nav viss - talantīgo mūziķi interesē arī dramaturģija, un jau pērn mūziklā «Zum Zum» viņa debitēja kā dramaturģe (kopā ar Edgaru Niklasonu).
«Ir uzrakstīts vēl viens librets un, iespējams, jau nākamgad varēs redzēt jaunu mūziklu ar manu libretu,» Annija atklāj.
Iespējams, jau nākamgad šarmanto dziedātāju varēs redzēt arī… braucam ar motociklu. Apguvusi teoriju, viņa tagad mācās jaudīgo spēkratu savaldīt, lai jau nākamgad kopā ar vīru varētu doties garākos izbraucienos.
«Mazliet pabraucu ar instruktoru, ar daudz ko jau tiku galā diezgan labi, bet vēl galīgi nejūtos gatava rādīties uz ceļa…» dziedātāja godīgi atzīstas.
«Mans vīrs, līdzīgi kā Toms, ir ātrs un izlēmīgs - ja ko izdomā, daudz nerunā, bet dara. Atšķirībā no manis, kura visu ilgi «marinē», ne tikai savas radošās idejas, bet arī hobijus. Mēs bijām tikai pārrunājuši, ka man vajadzēs braukt ar moci, un jau vienu vakaru, atgriežoties mājās no izrādes, mocis bija pagalmā! Es nespēju visiem šiem viņa «gājieniem» izsekot…» Annija mīļi pasmaida un secina, ka Toms rīkojas līdzīgi.
«Viņš ieplānoja datumus, kad oktobrī mums būs koncerti, un man pēc tam ar to bija jātiek galā. Bet tas ir labākais veids, kā kaut ko iesākt un pabeigt, jo es jau vēl domātu, ka nekur nav jāsteidzas…»
Arī rudens šogad īpaši nesteidzās, un Annija atzīst, ka bija laimīga, kad tas beidzot iestājās. Jo vasara viņai bija par garu.
«Es sevi galīgi nejūtu kā vasaras cilvēku. Ceļojot pa Vidusjūru, kur klimats, protams, nāk par labu manas ādas un elpceļu veselībai, un tāpēc mēs tur braucam, es sapratu, ka viss tirkīzzilais, kas ir skaisti, tomēr nav mans. Vasarā es jūtos kā aizmigusi, nevaru savākties, karstums mani «ievelk sliņķī» un liek domāt tikai par to, ka vajadzētu pacept šašliciņu un padzerties kaut ko vēsu… Un tas mani «besī».
Bet rudens dzestrumiņš kopā ar uguns stihiju - ar kamīnu, ar pirtiņu, ar veco lapu dedzināšanu dārzā - mani atkal atmodina radoši darboties.
Jā, rudens ir mans mīļākais gadalaiks, tajā ir kaut kāds kaifs un šarms, un arī šī programma, ko esam sagatavojuši kopā ar Tomu, ir absolūti rudenīga.
Tā mudina paņemt karstu smiltsērkšķu dzērienu, omulīgi ietīties un to izbaudīt. Turklāt Toms ir super pozitīvs, ar tādu enerģiju, kas spēj aizraut līdzi,» saka Annija, piebilstot, ka rudens koncertu afišā nekas līdzīgs «Vēstulēm no Īrijas» šobrīd netiek piedāvāts, tāpēc viņa aicina šo iespēju nepalaist garām.
