«Esmu bijusi tikai uz vienu skolas vecāku sapulci, jo parasti man tajā laikā ir darbs. Es arī neesmu īpaši aktīva vecāku «čatā», vairāk vēroju no malas,» saka teātra un kino aktrise un dvīņu meiteņu – Idas un Gunas (8) – mamma Anta Aizupe.
Aktrisei Antai Aizupei šī vasara ir profesionāli ļoti piepildīta - jūnijā viņa spēlēja režisora Imanta Strada veidotajā lustīgā Jāņu koncertuzvedumā «Meklē mani papardēs», kas apceļoja visu Latviju, jūlijā filmējās devītklasnieces mammas Kristīnes lomā režisores Martas Elīnas Martinsones topošajā komēdijā «Vecāku sapulce», un 2. augustā viņai bija pirmizrāde Valmieras vasaras teātra festivālā - režisores Ivetas Poles iestudētajā semi-dokumentālā izrādē ar dramatiski komiskiem elementiem «Daudz laimes dzimšanas dienā».
Izrāde «Daudz laimes dzimšanas dienā», kas tika spēlēta Vidzemes slimnīcas kādreizējā veļas mājā, piedāvāja dzīvības rašanās fenomena izpēti, sākot no mikroskopiskā, vieliskā, matēriskā līdz eksistenciālajam. Izrādes veidotāji centās iedziļināties delikātajā dzīvības rašanās procesā un pašā rašanās brīnumā kā tādā. Aplūkoja, ko nozīmē kļūt par vecākiem un aptvēra šī jautājuma dažādas perspektīvas un pieredzes.
Kā senā šūpuļdziesmā tika apvienots radīšanas un rašanās process, tam izskanot poētiskā vispārinājumā par esības mistēriju.
«Mēs kolekcionējam stāstus, kā kurai gājis grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā -, jo ne visiem šis ceļš pie bērna ir bijis skaists un viegls. Pieredzes ir ļoti dažādas. Vienam bērns bijis plānots, citam nācis kā nejaušība, vēl kāds gājis cauri medicīniskās apaugļošanas pieredzei. Man šajā izrādē-performancē bija iespēja pakavēties astoņus gadus senās atmiņās, kad dzima manas meitas,» stāsta Idas un Gunas mamma, piebilstot, ka citām aktrisēm šī pieredze ir nesenākā atmiņā - aktrise Elīna Hanzena bērna kopšanas atvaļinājumā aizgāja pirms četriem gadiem, bet Madara Reijere šajā sezonā atgriezusies Nacionālajā teātrī pēc dekrēta atvaļinājuma.
Režisore un autore - Iveta Pole, dramaturģe - Sandija Santa, scenogrāfe - Austra Sniķere, muzikālais konsultants - Jēkabs Nīmanis, režisores asistents - Aksels Kaulakāns, horeogrāfijas konsultants - Rūdolfs Gediņš, izpildproducente - Elza Siliņa. Aktieri: Anta Aizupe, Elīna Hanzena, Madara Reijere un Rūdolfs Gediņš.
Jūlijā aktrise Anta Aizupe divas nedēļas filmējās pie režisores Martas Elīnas Martinsones viņas jaunajā komēdijā «Vecāku sapulce».
To veido filmu studija «Mistrus Media» un filma iecerēta kā aktieru ansambļa komēdija, kas vēsta par kādas Rīgas skolas klases vecāku sapulci, attiecībām, pārpratumiem un konfliktiem, kas parasti rodas šādā nelielā sabiedrībā.
Tā būs aktieru ansambļa komēdija, kas mūsdienu Latvijas tēmas un problēmas ietvers ikvienam atpazīstamā vidē un situācijā.
Filmā vecāku lomas atveido vadošo Latvijas teātru aktieri: Elita Kļaviņa, Lauris Dzelzītis, Anta Aizupe, Gatis Maliks, Sandra Kļaviņa, Mārtiņš Meiers, Dārta Daneviča, Mārtiņš Kalita, Inese Pudža, Lelde Dreimane, Inga Siliņa, Anna Putniņa, Ieva Pļavniece, Marija Grauba, Evija Martinsone, Reinis Suhanovs, Inta Tirole, Mārcis Lācis, jaunās skolotājas lomā - aktrise Sandija Dovgāne, skolas mācību pārzines lomā - Indra Burkovska, citās lomās - Āris Matesovičs un Dace Everss.
Spēlfilmas scenārija autore ir Linda Rudene, režisore - Marta Elīna Martinsone, operators - Aigars Sērmukšs, mākslinieks - Jānis Bijubens, kostīmu mākslinieces - Ieva Kauliņa un Jūlija Volkinšteine, grima māksliniece - Maija Gundare, filmas producenti - Inese Boka-Grūbe, Gints Grūbe, izpildproducente - Ilze Krūmiņliepa.
«Jebkuram cilvēkam ar skolas vecuma bērnu ir labi pazīstams jēdziens «vecāku sapulce», un tieši šī reālo situāciju atpazīstamība ir tas, kas mani šajā stāstā uzrunā visvairāk,» saka filmas režisore Marta Elīna Martinsone.
«Mēs dzīvojam laikā, kad konstruktīvs dialogs un diskusija ir kļuvuši teju neiespējami, un vecāku sapulce ir kā mikro kosmoss, kurā šo tēmu pašķetināt tālāk. Lai arī «Vecāku sapulce» ir komēdija, manuprāt, tā runā par ļoti nozīmīgu tēmu, par kuru publiskās diskusijas Latvijā nav norimušas gadu desmitiem - tā ir pedagogu loma un izaicinājumi, ar kuriem viņiem jāsastopas ikdienā, un jo īpaši - vecāku sapulcēs.»
Filmas stāsts ar vieglu ironiju būs spoguļattēls gan izglītības reformu peripetijām mūsdienu Latvijā, gan sabiedrības vērtību maiņai un noslāņošanās problēmām un paaudzēs sakņotiem stereotipiem par skolu, vecākiem un skolotājiem.
«Skolas vide nešaubīgi ir apbrīnojami precīzs sabiedrības mikro modelis, jo te satiekas visi - sākot no darbiniekiem līdz bērniem un vecākiem, turklāt katrs pārstāvot citu paaudzi, citu sociālo slāni, reliģisko, politisko un jebkāda cita veida piederību.
Vārdu sakot, skolas vide ir bezgala pateicīga konfliktu augsne, tik pateicīga, ka pareizā koncentrācijā var izrādīties gauži komiska.
Šī vide nereti liek pieaugušiem cilvēkiem pazaudēt robežas un atgriezties pašu skolas laikā, kad kaislīga sava viedokļa aizstāvēšana un sevis pierādīšana bijusi nozīmīgāka, kā kopējā labuma gūšana,» saka filmas scenārija autore Linda Rudene.
Taujāta, kas visspilgtāk palicis atmiņā no divu nedēļu filmēšanās maratona «Vecāku sapulcē», Anta Aizupe smaidot nosaka, ka bezgaiss. Jo filmēšana notika viskarstākajās jūlija dienās.
«Mums bija tikai viena lokācija - viena telpa pamatskolā «Rīdze», un visās ainās piedalījās visi filmas varoņi.
Man tas bija kaut kas pilnīgi jauns un vienlaikus izaicinošs. Nesaskaitīju, cik cilvēku katru dienu bijām vienā klasē, bet mūsu bija ļoti daudz,» stāsta devītklasnieces mammas Kristīnes lomas atveidotāja.
«Un, atšķirībā no filmas scenārija, kur vecāki savā starpā īpaši labi nesatiek, mēs bijām forša komanda. Protams, tas bija arī režisores Martas Elīnas Martinsones nopelns, jo viņa prata parūpēties par gaisotni filmas uzņemšanas laukumā.
Bija pietiekoši daudz momentu un situāciju, kuros režisore varēja uz mums sadusmoties, bet viņa ar to tika galā ļoti profesionāli.»
Filma «Vecāku sapulce» kinoteātros būs skatāma 2025. gada sākumā.
Anta Aizupe atklāj, ka viņas atveidotā varone Kristīne vecāku sapulcē sēž pēdējā solā un, kā zināms, skolā pēdējā solā parasti sēž palaidņi, kuri neklausās, kas notiek stundās. Tāpat arī viņa šai vecāku sapulcē ir «palaidne», kura kopā ar savu blakussēdētāju, ko atveido Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks, īpaši neiesaistās sarunās ar citiem vecākiem.
Viņi abi noskatās uz to visu no malas, visu laiku kaut ko komentē un daudz ironizē.
«Viņi visu laiku dara kaut ko neadekvātu, un viņiem uz vecāku sapulci līdzi ir vīns…» stāsta Anta Aizupe, piebilstot, ka viņa šai vecāku kolektīvā ir jaunā māmiņa, kura identificējas ar jauno klases audzinātāju, kurai visi brūk virsū, un viņai viņas ir žēl.
«Kad medijos parādījās pirmās publikācijas par topošo komēdiju, fotogrāfijas no filmas uzņemšanas laukuma, man rakstīja diezgan daudz cilvēku, sakot, ka ļoti gaida šo filmu. Nevienam pat nebija jāpaskaidro, par ko būs šī filma, jo tās nosaukumā jau viss ir pateikts. Domāju, katram ir kāda asociācija ar kaut ko ļoti konkrētu un visiem skolas vecuma bērnu vecākiem ir sava pieredze.
Aktrise stāsta, ka filma, protams, sākotnēji ir stāsts par skolu un tajā notiekošo, bet vecāku sapulce to pārvērš par stāstu, kas ļauj mums paskatīties no malas pašiem uz sevi. Lūgta atklāt, vai beigas ir laimīgas, Anta Aizupe sirsnīgi nosmej, sakot, ka, jā, viss beidzas labi.
Antas Aizupes dvīnes šoruden uzsāks mācības 2. klasē, un tas nozīmē, ka aktrisei arī jau ir vecāku sapulču pieredze.
«Patiesībā, esmu bijusi tikai uz vienu skolas vecāku sapulci, jo parasti man tajā laikā ir darbs. Bet pozitīvais ir tas, ka dienas vidus man ir brīvs, es varu meitas sagaidīt no skolas, un tas mani iepriecina,» saka aktrise. Viņa stāsta, ka ideāls risinājums ir vecāku «čatiņš», kurā var nekautrēties pat pusnaktī «iemest» kādu jautājumu, kā atrisināt vienu vai otru problēmu…
«Es gan neesmu īpaši aktīva arī vecāku «čatā», īpaši neiesaistos, vairāk vēroju no malas, bet… vīnu uz vecāku sapulci gan neņemtu līdzi,» viņa pasmaida, salīdzinot sevi ar Kristīni.
Bet, salīdzinot sevi ar savām meitām, aktrise saka: «Lai arī biju diezgan patstāvīga, manas meitas ir daudz drosmīgākas. Es viņu vecumā biju ļoti, ļoti kautrīga. Ļoti. Un, lai arī biju ļoti uztraukusies, kā meitenēm ies skolā, viņām gāja ļoti labi. Abām uzreiz bija draugi, uzreiz aicināja ciemos… Viņas arī e-klasē pašas visu sameklē un atrod.
Vienkārši ir cits laiks, cita paaudze, viņām viss ir savādāk,» secina dvīņu mamma.
«Skaidrs, ka viņām ir vajadzīgs emocionāls atbalsts, ka kādreiz pasēžu blakus, mājasdarbus pildot, bet vispār viņas pašas visu zina, kas jādara un pašas arī dara. Nereti vēl man atgādina, kas jāizdara,» Anta atzīst, piebilstot, ka šobrīd meitas vēl bauda vasaru, par skolu vispār nedomā un tai vēl negatavojas. Grāmatas gan, ko uzdots vasarā izlasīt, abas lasa.
Pēc filmas «Vecāku sapulce» uzņemšanas aktrisei bija brīvas sešas dienas, un viņa tās pavadīja Londonā.
«Aizbraucu turp iedvesmoties - paskatīties, kas notiek «ārpusē». Biju uz koncertu, izstādēm, mūzikliem. Arī pēc izrādēm Valmieras vasaras teātra festivālā man būs vairākas brīvas dienas, tad noteikti kopā ar meitenēm aizbrauksim atpūsties kaut kur pie jūras,» stāsta Anta Aizupe.
Viņai vasarā patīk būt Latvijā, pie dabas. «Šī vasara man tiešām ir ļoti, ļoti darbīga, kas «frīlansā», protams, ir labi. Iespējams, būs kāda pauze rudenī vai pavasarī, kas štata aktieriem savukārt ir darbīgākais laiks. Bet arī mazliet atpūsties man vasarā ir sanācis. Biju uz brīnišķīgu pirts rituālu teju piecu stundu garumā. Tas bija iedvesmojoši, iesaku visiem, kuri ir iestrēguši ikdienas skrējienā. Kopā ar meitenēm bijām uz Baskāju taku Smārdē, kur pavadījām gandrīz piecas stundas - tas palīdzēja izvēdināt galvu mums visām trim.
Vēl šajā vasarā es gribētu noiet kādu posmu no Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļa Latvijā (tas sadalīts 24 posmos ar kopējo garumu 562 km). Iet garā, garā pārgājienā - tas mani interesē, tāda varētu būt mana ideālā atpūta,» iztēlojas Anta Aizupe.
Bet jaunajā sezonā aktrisi varēs redzēt trijās jau esošajās teātru repertuāru izrādēs - režisora Dmitrija Krimova nostalģiskā drāmā «Pīters Pens. Sindroms» Nacionālajā teātrī (tuvākā izrāde - svētdien, 15. septembrī), kukaiņu operā «Ērces», ko režisore Paula Pļavniece iestudējusi «Kvadrifronā» (tuvākās izrādes - 28., 29. un 30. augustā Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā) un izrādē «Ragana» Ģertrūdes ielas teātrī, kas ir režisora Andreja Jarovoja iestudēts gandrīz mūzikls pēc Aspazijas lugas «Ragana».
«Viss pārējais būs jauns, par ko ļoti priecājos, jo daudz kas no tā, kas tika spēlēts, jau bija apnicis,» aktrise atzīstas.
Kopā ar «Kvadrifronu» viņa būs Baltajā naktī Āgenskalna tirgū, kur gaidāma forša izrāde-performance, kuru apmeklēt varēs ikviens.
Arī par pārējiem darbiem jaunajā sezonā, kas būs neatkarīgajos teātros, aktrise jau ir informēta, bet, kamēr to repertuārs vēl nav oficiāli izziņots, viņa neko vairāk nedrīkst stāstīt.
