“Pasaules sirdspuksti šobrīd ir ļoti nemierīgi, un arī man ir nemierīga sajūta. Es meklēju atbildes un jēgu… Un tādēļ gribas radīt ko ļoti piezemētu, izlīdzsvarotu,” saka māksliniece Lāsma Pujāte.
Mākslas galerijā “Bazar’t” (tirdzniecības centrā „Mols”, Rīgā, Krasta ielā 46, 2. stāvā) atklāta Lāsmas Pujātes grafiku izstāde “Déjà vu”. Tā būs aplūkojama līdz 29. februārim.
Izstāde veidota kā atmiņas ilūzija, kur sakopoti mākslinieces darbi, kas tapuši vairāku gadu garumā, piedaloties dažādos mākslas plenēros, simpozijos (Raunā, Mālpilī, Šiluvā, Šauļos), kā arī citos projektos.
“Atmiņas ilūzija... Jā, es mācos no atmiņām. No savām, no citu atmiņām. Man patīk piefiksēt mirkļus. Bet es apzinos, ka atmiņas cilvēks pārveido. Līdzīgi kā ar sapņiem, kad tos pārstāstām.
Atmiņās pārdzīvotais, pieredzētais... Es to vārdos īsti nevaru pārstāstīt, bet tas viss atrod vietu manos mākslas darbos,” saka Lāsma Pujāte.
Izstādē skatāmas arī krāsainajā linogriezumā tapušās ilustrācijas brāļa Marta Pujāta dzejoļu krājumam “Ej nu Ej”, kas 2021. gadā pretendēja uz Jāņa Baltvilka balvu grāmatu mākslā.
“Pandēmijas laikā diemžēl tika atceltas, pārceltas vairākas izstādes un nebija iespējas plašākai publikai parādīt vairākus darbus, arī linogriezuma tehnikā radītās ilustrācijas brāļa dzejoļa krājumam. Tāpēc, kad galerijas “Bazar’t” vadītāja Inese Drone mani uzaicināja veidot izstādi šīs galerijas telpās, sapratu, ka izstādes nosaukums būs “Déjà vu”.
Man patīk, kā tas skan - „Déjà vu”... Kā mūzika, kas atkal un atkal skan, radot ilūziju par laiku, atsaucot atmiņā pagājušo un radot arvien jaunas atmiņas un sajūtas...“ stāsta Lāsma Pujāte.
Māksliniece atklāj, ka pirms deviņiem gadiem bija līdzīga dzīves situācija, un arī tika veidota izstāde sadarbībā ar Inesi Droni. “Toreiz gaidīju savu pirmdzimto... Viss bija cerīgs un tajā pašā laikā arī neziņā tīts. Šodien manai otrai meitai ir pusotrs gads, un atkal ir daudz jaunu izaicinājumu,” viņa secina.
“Pēdējā laikā mani bieži pārņem šī sajūta, ka viss it kā atkārtojas, iet pa spirāli, viļņojas… Ka es it kā vēlreiz izdzīvoju reiz jau piedzīvotu dienu.
Iespējams, tāpēc, ka atkal kādam mazam cilvēciņam esmu ļoti vajadzīga, un atkal es meklēju un gaidu laiku, ko varētu atvēlēt tikai sev un saviem radošajiem darbiem...“
Lāsmas Pujātes darbos klātesošs ir cilvēks un tā cilvēciskais faktors. Cilvēks kā vērotājs, sapņotājs, kā pārmaiņu gaidītājs. “Arī es pati esmu vērotāja, sapņotāja un gaidītāja… Un - arī darītāja,” māksliniece pasmaida, atklājot, ka reiz vienu savu darbu “ieraudzījusi”, stāvot ceļa malā un gaidot luksofora zaļo gaismu. “Daudz esmu gaidījusi vilcienu, autobusu, tramvaju. Esmu gaidījusi vasaru. Esmu gaidījusi meitas… Tā gan vairāk ir tāda kā “piespiedu gaidīšana”, kad laika ritums īsti nav atkarīgs tikai no tevis.”
Māksliniece stāsta, ka izstādē aplūkojamās ilustrācijās apvienojas viņas redzējums par pasauli šodien un 80.- 90. gados, kad abi ar brāli bija bērni. Apstādinot laiku, viņa atrod atmiņā nospiedumu, kas glabā bērnībā piedzīvoto, un tas izrādās ļoti nozīmīgs un dzīvotspējīgs. Māksliniece izmanto 80. gadu beigu ilustrācijai raksturīgo stilistiku un bērnības nesteidzīgo laika slīdējumu.
“Mana bērnība, ko zināmā mērā esmu ielikusi ilustrācijās, bija ļoti darbīga. Bija iztēle. Bija neaptverams laiks.
Manos laukos bija gan brīnišķīgs jūras horizonts, gan arī garas kartupeļu vagas un daudz jāņogu krūmu...
Un man ar sevi nekad nebija garlaicīgi, par ko dzirdu sūdzamies bērnus šodien,” stāsta Lāsma Pujāte. Viņa domā: tas tāpēc, ka mūsdienu bērniem ir ļoti ņirboša un mākslīga vide, un tā noteikti atstāj pavisam citus, citādus nospiedumus.
“Izstādē skatāmajos darbos no cikla “Lietu kopums (pils)”, ir attēlota viena no manām mīļākajām bērnu spēlēm - spēlēšanās ar klucīšiem. Jaukt ārā un atkal būvēt no jauna. Formu un faktūru vienkāršība...”
Lāsma Pujāte (1984) 2009. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu un joprojām aktīvi darbojas grafikas mākslās. Savas radošās idejas realizē litogrāfijas, linogriezuma, kokgriezuma un dažādās jauktās tehnikās, kas saistītas ar smalku faktūru, krāsu nianšu meklējumiem. Māksliniece ir biedrības „Grafikas kameras“ biedre un aktīvi iesaistās projektos, kas veicina sabiedrības izpratni par klasiskajām un eksperimentālajām grafikas tehnikām.
Izstādē “Déjà vu” skatāmie darbi ir tapuši linogriezuma, kokgriezuma, litogrāfijas tehnikās.
Lai arī māksliniecei ļoti tuva ir litogrāfijas tehnika, pēdējos gados vairāk sanācis strādāt un izkopt tieši krāsaino linogriezumu, to kombinējot ar citām eksperimentālām tehnikām.
“Pasaulē notiekošais, protams, atstāj savu pieskārienu... Es meklēju atbildes un jēgu...
Jo pasaules sirdspuksti šobrīd ir ļoti nemierīgi, un arī man ir nemierīga sajūta. Tādēļ gribas radīt ko ļoti piezemētu, izlīdzsvarotu,” stāsta Lāsma Pujāte.
“Pagājušajā gadā pievērsos ainavu arhitektūrai. Šī tēma - zeme, augi, ainava - mani šobrīd notur uz tādas kā drošības salas. Es ceru, ka šogad atradīsies laiks atsākt aktīvāku darbu litogrāfijas darbnīcā, pie akmeņiem, jo ir tik daudz ideju, ko tieši uz akmens vēlos realizēt.”
Lāsmas Pujātes izstāde “Déjà vu” mākslas galerijā “Bazar’t” (t/c “Mols” 2. stāvā, Krasta ielā 46, Rīgā) būs skatāma līdz 29. februārim katru dienu no plkst. 12.00 - 19.00.
