Kuģi ar sieviešu vārdiem ir sena jūrniecības tradīcija, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. No "Karalienes Elizabetes" līdz "Lēdijai Vašingtonai" kuģi bieži tiek dēvēti sieviešu dzimtē - pat ikdienas runā jūrnieki tos dēvē par "viņu", raksta "Slash Gear".
Šis ieradums aizsākās senos laikos, kad jūrniecības kultūrās okeāns tika saistīts ar sievišķo principu - mežonīgu, nepastāvīgu, bet majestātisku spēku. Lai "nomierinātu" jūru, arī kuģi tika personificēti kā sievietes.
Paradoksāli, bet sievietes uz klāja bieži tika uzskatītas par sliktu zīmi - viduslaikos pat ticēja, ka tas var novest pie traģēdijas.
Uz kuģu priekšgaliem uzstādīja sieviešu, nāru vai karaliskās ģimenes pārstāvju figūras - tie bija talismani, kuriem bija jāaizsargā apkalpe. Kuģa nosaukšana sievas, mātes vai mīļotās vārdā bija veids, kā uzturēt saikni ar mājām garu ceļojumu laikā.
Arī valodai ir nozīmīga loma - latīņu valodā vārds "navis" (kuģis) ir sieviešu dzimtē. Arī vecangļu valodā pastāvēja gramatiskās dzimtes, un vārdam "ship" bija sieviešu dzimte. Lai gan mūsdienu angļu valodā dzimtes vairs nav, šis ieradums ir saglabājies. Tomēr tradīcija nav universāla, piemēram, vācu valodā kuģis ir neitrālās dzimtes - das Schiff. Taču jūras folklorā un kultūrā sievišķais kuģa tēls ir stingri iesakņojies - kā aizsardzības, spēka un emocionālās saiknes simbols.
