Tagad, kad ir iespēja ceļot uz tuvām un tālām zemēm, nereti aizmirstam par vietām, kas ir tepat Latvijā. Tās ir pilis un muižas. Tās ir vietas, kur pagātne ieskatās acīs nākotnei.
Šeit pulsē stāsti, dzīvība un kaut kas mazliet netverams. Tas viss ir jāredz, lai piedzīvotu, sajustu, izgaršotu un novērtētu to, kas ir dažu desmitu kilometru rādiusā.
Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne stāsta, ka Rēzeknes novadā Lūznavas muiža ir atdzimusi no jauna. Pati par sevi Iveta atklāj, ka jūtās kā “tiltu inženieris”, kurš veido sadarbības tiltus, motivē, iedvesmo, savirza kopā ieinteresētās puses, lai radītu ko jaunu.
Pēc izglītības esmu diplomēts svešvalodnieks ar vadības zinību bagāžu un šīs zināšanas esmu izmantojusi, kā rīkus savās profesionālajās darba gaitās gan darbojoties jaunatnes politikas jomā, gan no 2015.gada - Lūznavas muižā.
Lielu uzsvaru lieku uz starptautisko tīklošanos un pieredzes apmaiņu, esmu atziņas - domā globāli, rīkojies lokāli - piekritēja, arī muižas norisēs īstenojam vietēja, reģionāla un starptautiska mēroga projektus. Tāpat uzskatu, ka pašizaugsmes process ir ceļš, ko ejam visu mūžu. Un esmu pateicīga Latvijas Kultūras akadēmijai par pēdējo 2 gadu maģistra studijām un to pienesumu manā kultūrvēstures mantojuma pārvaldības un interpretācijas jomā. Ārpus darba stundām esmu aizrautīga tautu deju un muižas kadriļas deju grupas dalībniece, kā arī aktīva gājēja pārgājienos.
“20. gadsimta sākumā Lūznavas muiža celta kā vieta saimnieciskai un radošai darbībai. Piedzīvojot vēsturiskās pārmaiņas, muiža kļūst par kara štābu, dažādu skolu, pagasta pārvaldes un bibliotēkas mājvietu. Bet no 2015. gadā turpina kādreizējo muižkungu Kerbedzu aizsākto domu, veidojot darbīgu, iedvesmojošu vidi un kļūstot par mūzas mājvietu gan māksliniekiem, gan mūziķiem un literātiem, gan “pievilkšanās magnētu” tūristiem un uzņēmējiem.
Muižas atdzimšana ir stāsts arī par to, lai Latgales laukos turpinātos dzīvība.
Muižas vēsturē cieši savijušās inženiertehniskās idejas ar mākslu, jo Lūznavas muižas zemes saimnieks bija lietuviešu izcelsmes inženierbūvju projektētājs, zinātnieks Staņislavs Kerbedzs (1810-1899), kura industriālais mantojums - dzelzceļa tilti un maģistrāles - ir saglabājušies līdz mūsdienām. Toties viņa meita Jevgēnija Kerbedza (1858-1946), kas ir Polijā zināma mākslas mecenāte un sabiedriskā darbiniece, vadīja muižas būvniecību, ņemot vērā 20. gs. Eiropas romantizēta jūgendstila arhitektūras un mākslas tendences.
No 1911. gada muiža vasarās pārvērtās par savdabīgu mākslas un atpūtas centru daudziem māksliniekiem, tēlniekiem un citām radošām personībām.
Atbraucot uz Lūznavas muižu, var sajust iedvesmu, jo muižā visa gada garumā savijas dažādu žanru radošie notikumi - koncerti, izstādes, literārās sarunas, brīvdabas festivāli un citi pasākumi. Ar jaunradītajām tradīcijām - Kadriļu deju balli un M.K.Čurļonim veltītajiem pasākumiem pavasarī, vasaras sezonas atklāšanas zaļumballi, mākslu un garšu festivālu „Mākslas pikniks” jūlijā, ar Baltijas džeza festivālu augusta izskaņā, kā arī rudenī svinot Eiropas kultūras mantojuma dienas līdz pat Adventes kalendāra mūzikas ciklam decembrī.
Visu paaudžu viesi var iedvesmoties no kādreizējā muižas zemju saimnieka Staņislava Kerbedza, kuru var satikt un iepazīties ar viņa projektētajiem tiltiem jaunajā pastāvīgajā ekspozīcijā “Kerbedzs: Sekojot inženiertehniskajām idejām”.
Te satiekas vēsture, fizika, dizains un tehnoloģijas un pats vari kļūt par sava tilta inženieri. Prieks, ka 2022. gadā ekspozīcija ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvas nominanta diplomu.
Savukārt muižas dabas varonis - sikspārnis „Mūzis“ gaidīs ciemiņus, lai iepazīstinātu ar savu mājvietu muižas bēniņos un dotos kopīgos ceļojumos pa muižas parku, izspēlējot orientēšanās spēli, bet vakarā saklausītu un saredzētu sikspārņu dzīvi ar ultraskaņas detektoru palīdzību.
Pie mums var doties ciemos gan ar savu piknika grozu, gan arī, iepriekš gan piesakot, baudīt uz ugunskura gatavotus un citus izvēlētus gardumus.
Mēs esam iedvesmas vieta un unikāls arhitektūras mantojums - vienīgā, tās oriģinālajā veidolā saglabājusies jūgendstila muiža Latgalē, kur kultūrvēstures mantojums aktīvi savijas ar mūsdienu norisēm.
Lūznavas muiža ir arī sociālās uzņēmējdarbības vēstnieks. Tā ir sevi pierādījusi kā lieliska vieta kopradei, uzņēmējdarbības uzsākšanai un ideju attīstīšanai.
Muiža atrodas Rāznas Nacionālajā parkā, kur var iepazīt Latgales vēsturiskajam novadam raksturīgās ainavas, kā arī izzināt paaudzēs mantotu amatu prasmes un tradīcijas.
Kā kādreiz muižkungu laikos, kad muižai bija gan saimnieki, gan pārvaldnieks, tā arī mūsdienās Lūznavas muižas saimnieks ir Rēzeknes novada pašvaldība, bet mans kā pārvaldnieces uzdevums ir virzīt Lūznavas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību saglabāšanu un mūsdienīgu attīstību.
Latvijā ir daudz unikālu vietu, kuras iepazīstot mēs stiprinām savu pārliecību par vērtībām. Manuprāt, mantojums, tā ir katras personības daļa, pamats, uz kura atrodamies, jo tas ir stiprāks, jo mūsu pašapziņa un varēšana arī kļūst spēcīgāka.
“Iedvesmojošākā vieta kāzu svinībām Latgalē”, vēsta viena no kāzu rīkotāju platformām līgavām.lv un var tikai piekrist, jo pie mums tiek svinēti daudzi dzīves svētki.
Piedāvājam gan svinību zāles, gan “Kulturys škiuni” (LTG), arī muižas kapelu vai parku laulību un citu svinīgu ceremoniju norisei. Tāpat esam foto un video sesiju iemīļota vieta. Turklāt parka teritorijā ir viesmīlīgie “Svilpaunieki”, kur var pārnakšņot gan pēc svinībām, gan nesteidzīgas atpūtas, gan apceļojot Latgali vai pēc Lūznavas muižas pasākumiem.
Vasara strauji tuvojas. No 1. jūnija sākas arī piļu un muižu apceļošanas akcija (www.pilis.lv), tāpēc ar prieku gaidīsim ciemos muižas notikumos jau 25. maijā uz vasaras sezonas atklāšanas zaļumballi, bet pēc tam aicinām uz „Mākslas pikniku”, kas notiks 13. jūlijā. Toties vasaras izskaņā uz Baltijas džeza festivālu „Škiuņa džezs“ , kas norisinās no 20. līdz 24. augustam.
Muižas apbalvojumu listē ir gan “Labākais tūrisma objekts Latgalē”, gan “Latgales Top 10 ainava”, gan arī “Ilgtspējīgākā ēka Latvijā” un citas nominācijas. Taču kā lielāka liecība muižas darbības novērtējumam no sabiedrības, ir Latvijas mēroga apbalvojums “Kultūrvieta 2020”, kad Latvijas sabiedrisko mediju gada balva “Kilograms kultūras” 2021.gada pavasarī pirmo reizi ceļoja uz Latgali. Un tieši tautas balsojums bija noteicošais, lai draudzīgā konkurencē pārspētu -gan Liepājas teātri, gan Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Man ir patiess lepnums par to, jo šī nominācija Lūznavas muižai ir kas vairāk un tā balstās definētajās vērtībās - kultūrvēsturē, kvalitātē, kopradē, sadarbībā un attīstībā.
Uzskatu, ka tādi kultūrvēstures mantojuma objekti kā muižas un pilis, kas Latvijā vairumā diemžēl neatgriezeniski iet zudumā, var būt tikai cits citu papildinoši, ne konkurējoši, jo daudz lielāka iespēja uzrunāt tūristus ir vairākiem objektiem kopā, ja apmeklēs vienu, tad lielāka iespēja, ka otru arī.
Globāli skatoties, mēs esam ļoti maza teritorija un, veidojot kopīgus maršrutus un piedāvājumus, ieguvēji būs visi iesaistītie.
Tāpēc aicinu iesaistīties jau pieminētajā pasākumā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas 2024”, ko organizē biedrība „Latvijas Piļu un muižu asociācija”, un kuras biedrs ir arī Lūznavas muiža. Akcijā varat iepazīties ar saglabātā kultūras mantojuma vēsturiskajām vērtībām, vietējā tūrisma daudzveidīgumu un unikalitāti.
Noslēgumā citēšu multimākslinieku un komponistu Uģi Prauliņu, kurš jau vairākus gadu desmitus ir viens no vadošajiem “cross-over” virziena pārstāvjiem Latvijā, starptautisku atzinību un Nacionālās gada balvas izpelnījusies kultūras jomas personība, kurš pēc dalības Latvijas-Šveices mūzikas projekta “Magnetic Bach” 2022.gada nogales koncertā, muižā, pauda savas atziņas:
“Jūtos pacilāts apziņā, ka Rēzeknes novadā ir tik mūsdienīgi, izglītoti, entuziastiski un radoši cilvēki, kuri saglabā kultūras mantojumu, iedzīvinot to ar laikmetīgu saturu un vienlaikus sargā un attīsta latgalisko, tas patiesi ir šodienīgi un jēgpilni”.
Par pašmāju skaistumu Dobeles pili, lasiet šeit.
