Seksuālā uzvedība visā pasaulē piedzīvo fundamentālas pārmaiņas. Seksualitāte pakāpeniski paplašinās ārpus dzimumakta robežām, kļūstot par lauku darbam ar emocionālu klātbūtni, rīcībspēju un robežām. Cenšoties regulēt savu pārslogoto nervu sistēmu, cilvēki pārraksta guļamistabas noteikumus. Rezultātā rodas jauni seksuālie modeļi, vēsta “Psychologies”.
Jaunākās seksuālās koncepcijas daļēji ir saistītas ar to, ka gandrīz esam atvadījušies no sasniegumu kulta. Tās vietu tagad ieņem apzinātība, tostarp attiecībās. Dažādas situācijas vairs netiek uztvertas kā romantiskas — cilvēki vēlas atklātu dialogu, drošību un godīgumu. Pieprasījums pēc garīgās veselības aprūpes pieaug. Taču viss nav tik vienkārši.
Saskaņā ar portāla "Marriage" fiziskās tuvības aptauju 30% pāru atzina, ka viņi mēnesi vispār nav nodarbojušies ar seksu. Tikmēr 73% respondentu vēlas nodarboties ar seksu biežāk, kā galvenos šķēršļus minot laika trūkumu, hronisku stresu un emocionālu atsvešināšanos.
Viena no pēdējo gadu iezīmēm ir izteikta seksuālā recesija Z paaudzes pārstāvju vidū. Fizisko kontaktu arvien vairāk aizstāj digitālais. Kinseja institūta pētījumā atklājās, ka 25% cilvēku vecumā no 18 līdz 29 gadiem apmierina savas vajadzības pēc tuvības, izmantojot tiešsaistes mijiedarbību: ziņojumapmaiņas lietotnes, sociālos medijus, pornogrāfiju un mākslīgo intelektu.
28% atzina, ka viedierīces samazina viņu motivāciju komunikācijai reālajā dzīvē.
Turklāt lielākā daļa respondentu savu libido raksturo kā pastāvīgi augstu vai vidēju: reta seksa iemesls nav vēlmes samazināšanās, bet gan ārēji faktori, piemēram:
Seksa biežuma samazināšanās ir saistīta arī ar apzinātu izvairīšanos no intimitātes un narcistisku ievainojamību.
Arī sociologi dokumentē seksuālo recesiju, galvenokārt hroniska stresa un trauksmes dēļ. Samazinājusies arī "obligātā seksa" norma. To cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka seksam jābūt katru dienu, ir sarucis līdz 9%.
Neironu tīkli kā pavadoņi seksuālu un romantisku jautājumu apspriešanā nav nekas jauns. Taču 2027. gadā mākslīgais intelekts daudziem kļūs ne tikai par pavadoni, bet arī par unikālu pieaugušo "pārejas objekta" versiju.
Šo koncepciju 1951. gadā ieviesa britu pediatrs un bērnu psihoanalītiķis Donalds Vinikots. Saskaņā ar Vinikota teikto pārejas objekts ir pirmais "ne-manis starpnieks" (piemēram, mīļākā sega, mīkstā rotaļlieta, knupītis), ko bērns izmanto emocionālam mierinājumam un savas iekšējās pasaules atdalīšanai no ārējās realitātes.
Tā kā neironu tīkli mēdz apstiprināt jebkurus lietotāja izteikumus un emocijas, cilvēki arvien vairāk vērsīsies pie tiem, lai iegūtu surogāta intimitāti.
Lielie valodas modeļi (LLM) un tērzēšanas roboti jau tiek izmantoti kā emocionāli spoguļi un romantiski mentori. Ar to palīdzību cilvēki izzina savas fantāzijas, praktizē komunikācijas prasmes, izpēta netradicionālas dzimumattiecības un ģenerē erotisku saturu. Tendence uz mākslīgā intelekta darbinātu seksualitāti pieaugs.
Tikmēr seksa ierīču nozare visā pasaulē strauji attīstās. Interaktīvo seksa ierīču tirgus virtuālajā realitātē paplašinās. “Teledildonika” — tehnoloģija seksam no attāluma, kas internetā pārraida taustes, vibrācijas un citas sajūtas partneriem — piedzīvos vēl lielāku izaugsmi.
Piemēram, vibratoru un masturbatoru var savienot, izmantojot viedtālruņa lietotni. Vienas ierīces kustības un pieskārieni reāllaikā tiek atveidoti otrā ierīcē, radot partnera fiziskās klātbūtnes sajūtu. Ierīci ir iespējams arī sinhronizēt, piemēram, ar datorspēli.
