Darba maiņa, svešvalodas apguve vai sen kārotais sapņu ceļojums... Lielākajai daļai no mums ir saraksts ar lietām, ko patiesi vēlamies paveikt.
Tomēr mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada šīs ieceres paliek kategorijā "kādreiz" - pēc svētkiem, kad tiks pabeigts kāds projekts, jaunajā gadā vai "kad viss būs nomierinājies". Kāpēc tā notiek, vēsta "RBC".
Mūsu smadzenes ir iekārtotas tā, lai pasargātu mūs no briesmām, savukārt ikviens sapnis nozīmē ieiešanu nezināmajā. Lai pasargātu tevi no iespējamām grūtībām, prāts rada visai pārliecinošus slazdus:
"Galamērķa atkarība"
Tas ir psiholoģisks domāšanas veids, kurā cilvēks tic, ka viņa īstā dzīve sāksies tikai pēc kāda konkrēta notikuma: "Kad būšu notievējis / nopircis dzīvokli / apprecējies / kad bērni būs izauguši - lūk, tad es sākšu dzīvot sev." Tā rezultātā pašreizējais brīdis šķiet vien kā melnraksts.
Bailes no neveiksmes (un slēptās bailes no panākumiem)
Kamēr sapnis mīt tikai tavā galvā, tas paliek ideāls. Savā iztēlē tu esi veiksmīgs, talantīgs un apbrīnots. Taču, tiklīdz sper reālu soli tā virzienā, tu riskē saskarties ar realitāti - noraidījumu, kļūdām vai kritiku. Prātam ir vieglāk turēties pie iluzoras domas "es to būtu varējis izdarīt, ja vien būtu mēģinājis", nekā riskēt un atklāt, ka pirmajā reizē viss nav izdevies.
"Perfekcionisms" un princips "viss vai nekas"
"Ja sākšu veidot biznesu, tam jau no pirmās dienas ir jābūt vērienīgam." "Ja mācīšos valodu, man katru dienu tai jāvelta vismaz divas stundas." Kad uzstādām pārāk augstu latiņu, smadzenes jūtas pārslogotas un izvēlas nedarīt neko. "Perfekcionisms" ir viens no lielākajiem progresa ienaidniekiem.
Citu cilvēku sapņi, kas uzdoti par mūsējiem
Reizēm mēs gadiem ilgi atliekam kādu mērķi tikai tāpēc, ka patiesībā tas nemaz nav mūsējais. Sociālie tīkli, vecāki, partneris vai sabiedrības gaidas par to, kas mums "būtu" jādara - tas viss var būt mums uzspiests. Ja mūsos nav patiesas iekšējas vēlmes ("es to gribu"), smadzenes nenodrošinās enerģiju, kas nepieciešama mērķa sasniegšanai.
Mums ir tendence domāt, ka sapņa atlikšana neko nemaksā: "Nu, es to neizdarīju tagad, bet izdarīšu pēc gada. Kas tur tāds?"
Patiesībā mēs par to maksājam ar milzīgu savu personīgo "resursu" daudzumu. Neīstenotas vēlmes nepazūd bez pēdām - tās paliek kā nepabeigti uzdevumi mūsu prāta "darba atmiņā". Tas rada pastāvīgu, slēptu trauksmes sajūtu, grauj ticību saviem spēkiem, izraisa "apātiju" un var radīt pat apslēptu skaudību pret cilvēkiem, kuri ir uzdrošinājušies spert izšķirošo soli.
Ja esi noguris gaidīt un beidzot vēlies sākt darboties, pamēģini mainīt savu pieeju:
1. Pārbaudi, vai sapnis patiešām ir tavs. Godīgi pajautā sev: "Kam šis sapnis īsti pieder? Kā es justos, ja tas nekad nepiepildītos?" Ja jūti atvieglojumu - svītro to no sava saraksta. Ja jūti skumjas - tas ir tavs mērķis, un ir vērts par to cīnīties.
2. Pazemini latiņu līdz viegli paveicamam līmenim. Iedomājoties, cik daudz darba vēl priekšā, smadzenes nekavējoties ieslēdz "pretestības režīmu". Sper pavisam mazu soli, kas tevi nebiedē. Tas ir līdzīgi kā braukšana ar velosipēdu: visgrūtākais ir uzsākt kustību. Pēc tam tu atradīsi savu "ritmu" un vienkārši turpināsi ceļu.
3. Sper savu pirmo, "smieklīgi mazo" soli jau šodien. Negaidi pirmdienu. Izdari kaut ko nelielu tieši tagad: piezvani, piesakies "konsultācijai" vai vienkārši pieraksti savas "idejas" uz papīra.
4. Atļaujies darīt lietas slikti. Dod sev oficiālu atļauju radīt melnrakstu. Pirmā pankūka var būt neveikla - tas nekas. Galvenais ir dabūt "ideju" ārā no galvas un ienest to reālajā pasaulē.
5. Iemīli pašu "procesu", nevis tikai rezultātu. Nedzīvo ar domu: "Būšu laimīgs, kad sasniegšu savu mērķi." Atrodi prieku pašā ceļā - mācīšanās "procesā", pirmajās kļūdās un mazajos panākumos.
"Ideālais" brīdis nekad nepienāks. Nebūs tāda mirkļa, kad visas "problēmas" pēkšņi izzudīs, tu jutīsies simtprocentīgi pārliecināts par sevi un tev būs atliku likām brīvā laika. Dzīve notiek tieši tagad.
Vislabākais brīdis rīkoties ir tad, kad tu vēl mazliet baidies un neesi pilnībā gatavs, bet tomēr sper savu pirmo, nelielo soli. Sper to jau šodien, jo tu un tavs sapnis esat tā vērti.
NRA.LV jau rakstīja: Bailes no jauna sākuma: četri slēptie iemesli, kas attur no pārmaiņām
