Šķiet, ka ziema ir bezgalīga, rīti kļūst arvien tumšāki, bet enerģija pamazām izsīkst? Skandināviem ir savi paņēmieni, kā saglabāt možu garu arī tad, kad aiz loga valda aukstums un dienasgaismas ir pavisam maz. Viņu ikdienā nozīmīga vieta ir mājīgumam, līdzsvaram, pastaigām svaigā gaisā un sirsnīgai kopā būšanai. Labā ziņa — šos ieradumus var pārņemt ikviens.
Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas iedzīvotāji bieži ierindojas starp pasaules laimīgākajiem cilvēkiem. Lai gan garās ziemas un ierobežotais dienasgaismas daudzums var ietekmēt noskaņojumu, Ziemeļvalstu kultūrā izveidojušās dzīves gudrības, kas palīdz vieglāk pārvarēt gada tumšāko periodu, vēsta "RBC".
Dāņu „hygge”, zviedru „lagom”, norvēģu „friluftsliv”, somu „sisu” un dāņu „lykke” ir piecas atšķirīgas pieejas dzīvei. Tās mudina novērtēt vienkāršus priekus, saglabāt līdzsvaru un atrast iemeslu priekam arī ziemas mēnešos.
Dāņu jēdziens „hygge” (izrunā aptuveni kā „hige”) apzīmē mājīguma, drošības un komforta sajūtu. Tā ir prasme palēnināt ikdienas tempu, novērtēt mazos priekus un izbaudīt mirkli bez steigas.
Maigs apgaismojums. Spilgtas griestu lampas nomainiet pret galda lampām, gaismas virtenēm vai svecēm, ievērojot ugunsdrošību.
Mazi ikdienas prieki. Pagatavojiet tēju vai kafiju un nesteidzīgi izbaudiet to kopā ar kādu gardumu.
Fizisks komforts. Mīksta sega, siltas zeķes un ērts apģērbs palīdz radīt patīkamu atpūtas atmosfēru.
Sirsnīga kopā būšana. Sarīkojiet ģimenes vakariņas, spēlējiet galda spēles vai parunājieties, noliekot malā telefonus.
Kā izmēģināt pašam? Iekārtojiet mājās nelielu atpūtas stūrīti, kur lasīt grāmatu, klausīties mūziku vai baudīt tēju. Svarīgākais nav dārgs interjers, bet gan iespēja mierīgi atpūsties.
Zviedru vārdu „lagom” mēdz tulkot kā „ne par daudz, ne par maz — tieši tik, cik vajag”. Šī filozofija mudina meklēt līdzsvaru starp darbu un atpūtu, vajadzībām un vēlmēm, kā arī personīgajām interesēm un atbildību pret vidi.
Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi. Centieties pabeigt darbu saprātīgā laikā un atvēliet pietiekami daudz laika atpūtai.
Pārdomāti pirkumi. Izvēlieties lietas, kas patiešām nepieciešamas, nevis iegādājieties tās mirkļa iegribas dēļ.
Saudzīga attieksme pret vidi. Šķirojiet atkritumus, izmantojiet lietas atkārtoti un taupiet resursus.
Savu robežu ievērošana. Neuzņemieties vairāk pienākumu, nekā spējat paveikt. Pastāvīga aizņemtība nav panākumu mēraukla.
Kā izmēģināt pašam? Pārskatiet savus ikdienas pienākumus un atsakieties no tiem, kas nav nepieciešami. Atrodiet laiku gan darbam, gan atpūtai un sev svarīgām nodarbēm.
Norvēģu jēdziens „friluftsliv” burtiski nozīmē „dzīve brīvā dabā”. Tas pauž cieņu pret dabu un pārliecību, ka laika pavadīšana svaigā gaisā nāk par labu gan ķermenim, gan prātam.
Norvēģijā populārs ir teiciens: „Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.” Lai gan tas nav jāuztver burtiski, šī doma iedrošina neatteikties no pastaigām tikai tāpēc, ka ārā ir vēss vai apmācies.
Regulāras pastaigas. Dodieties ārā arī mākoņainās dienās, izvēloties laikapstākļiem piemērotu maršrutu.
Apģērbs vairākās kārtās. Siltas apģērba kārtas un vēju un mitrumu aizturoša virsjaka palīdz justies komfortabli.
Atpūta dabā. Apmeklējiet mežu, parku vai jūras piekrasti un izbaudiet apkārtni, nevis visu laiku skatieties telefona ekrānā.
Aktīvas brīvdienas. Izvēlieties pārgājienus, slēpošanu, riteņbraukšanu vai citas nodarbes atbilstoši savām iespējām un laikapstākļiem.
Kā izmēģināt pašam? Sāciet ar 15-30 minūšu pastaigu sev piemērotā tempā. Pat īsa izkustēšanās svaigā gaisā var palīdzēt mazināt ikdienas saspringumu. Bīstamos laikapstākļos tomēr labāk palikt telpās.
Somu jēdziens „sisu” apzīmē neatlaidību, drosmi un spēju turpināt iesākto arī tad, kad jāsastopas ar grūtībām. Tā nav tikai apņēmība — tā ir arī prasme saglabāt mieru, meklēt risinājumus un soli pa solim virzīties uz priekšu.
Sadaliet lielus uzdevumus mazākos soļos. Sarežģīts mērķis kļūst sasniedzamāks, ja koncentrējaties uz tuvāko paveicamo darbu.
Mācieties pieņemt neveiksmes. Kļūdas un šķēršļi ne vienmēr nozīmē, ka esat izvēlējušies nepareizo ceļu.
Rūpējieties par ķermeni. Regulāras, savām spējām piemērotas fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt enerģiju un izturību.
Atzīstiet savas robežas. Atpūta un palīdzības lūgšana nav vājuma pazīme, bet gan daļa no gudras pieejas grūtību pārvarēšanai.
Kā izmēģināt pašam? Izvēlieties vienu nelielu mērķi, kuru jau sen atliekat, un katru dienu speriet soli tā sasniegšanai. Koncentrējieties uz progresu, nevis uz nepieciešamību visu paveikt uzreiz.
Dāņu vārds „lykke” nozīmē „laime”. Atšķirībā no „hygge”, kas galvenokārt saistās ar mājīgumu un patīkamiem mirkļiem, „lykke” raksturo plašāku apmierinātību ar dzīvi.
To ietekmē ne tikai materiālā labklājība, bet arī attiecības ar citiem cilvēkiem, veselība, drošības sajūta, brīvība un iespēja piedalīties sabiedriskajā dzīvē.
Veidojiet uzticēšanos. Esiet laipni pret apkārtējiem un piedāvājiet palīdzību, ja kādam tā nepieciešama.
Atrodiet kustību, kas sagādā prieku. Pastaigas, dejas, peldēšana vai riteņbraukšana var kļūt gan par patīkamu brīvā laika nodarbi, gan iespēju rūpēties par veselību.
Ieviesiet kopīgus rituālus. Regulāras ģimenes vakariņas, tikšanās ar draugiem vai kopīgas brīvdienu pastaigas palīdz uzturēt ciešas attiecības.
Iesaistieties savā apkaimē. Iepazīstiet kaimiņus, piedalieties vietējos pasākumos vai atrodiet domubiedrus ar līdzīgām interesēm.
Kā izmēģināt pašam? Ieplānojiet kādu patīkamu nodarbi kopā ar sev tuviem cilvēkiem. Nereti tieši regulāras, sirsnīgas tikšanās kļūst par vienu no vērtīgākajām ikdienas tradīcijām.
Līdzās dzīves filozofijām nozīme ir arī praktiskiem ieradumiem: sabalansētam uzturam, fiziskām aktivitātēm un pietiekamai atpūtai.
Rudenī un ziemā, kad saules gaismas ir mazāk, īpaša uzmanība jāpievērš D vitamīna uzņemšanai. Tā avoti ir treknas zivis, olas un ar D vitamīnu bagātināti pārtikas produkti. Dažiem cilvēkiem var būt nepieciešams arī uztura bagātinātājs, taču piemērotāko devu ieteicams izvēlēties atbilstoši vecumam, uzturam un veselības stāvoklim, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.
Arī zivju eļļa un omega-3 taukskābes ir daļa no daudzu cilvēku uztura. Tomēr uztura bagātinātāji nav universāls risinājums, un to lietošana ne vienmēr ir nepieciešama.
Ziemeļvalstu virtuvē ir daudz ēdienu, kas piemēroti aukstajam laikam. Piemēram, somu laša zupa „lohikeitto”, dārzeņu sautējumi, auzu un miežu putra, kā arī ēdieni ar sezonālām ogām.
Ikdienas ēdienkartē noder pilngraudu produkti, dārzeņi, augļi, pākšaugi un zivis. Silta zupa vai putra var būt patīkama maltīte ziemas dienā, taču neviens atsevišķs ēdiens negarantē aizsardzību pret saaukstēšanos.
Kanēlis, kardamons, ingvers un krustnagliņas piešķir ēdieniem un dzērieniem raksturīgu ziemas aromātu. Tos var izmantot garšas dažādošanai, taču nevajadzētu uzskatīt par garantētu līdzekli asinsrites uzlabošanai vai slimību novēršanai.
Somijā pirts ir nozīmīga kultūras un ikdienas dzīves sastāvdaļa. Daudziem cilvēkiem tā saistās ar relaksāciju un atpūtu. Tomēr pirts apmeklējumam jābūt piemērotam veselības stāvoklim. Lai izbaudītu atpūtu, nav nepieciešama strauja ķermeņa atdzesēšana vai iegremdēšanās aukstā ūdenī.
Zviedrijā pazīstams jēdziens „fredagsmys” apzīmē piektdienas vakara tradīciju nesteidzīgi pavadīt laiku mājās, bieži kopā ar ģimeni vai draugiem. Filma, vienkāršas vakariņas un ērta atpūta uz dīvāna palīdz patīkami noslēgt darba nedēļu.
Arī lasīšana, rokdarbi, ēst gatavošana un galda spēles ir vienkārši veidi, kā padarīt tumšos vakarus patīkamākus.
Ziemeļvalstu mājokļos liela nozīme ir apgaismojumam un saiknei ar dabu. Galda lampas, gaismas virtenes, sveces un zaļie augi palīdz radīt patīkamu vidi, kad aiz loga agri iestājas tumsa.
Taču svarīgākais nav interjera detaļas vai sarežģīti rituāli. Tā ir attieksme pret ziemu — nevis uztvert to kā laiku, kas vienkārši jāpārcieš, bet gan kā iespēju nedaudz piebremzēt, atpūsties un pievērsties sev un tuvajiem.
Skandināvu pieredze atgādina: ziemas dienas var padarīt patīkamākas ar pavisam vienkāršām izvēlēm — pastaigu svaigā gaisā, siltu tēju, labu grāmatu vai vakaru kopā ar ģimeni. Un, iespējams, tieši šī ir viena no vērtīgākajām mācībām: lai baudītu dzīvi, nav jāgaida pavasaris.
