Vasara vienmēr šķiet pārāk īsa. Kad tā tuvojas noslēgumam, daudzi sāk izjust skumjas, nemieru un sajūtu, ka kaut kas svarīgs vēl nav paspēts.
Daudziem vasara ir mīļākais gadalaiks. Jo tuvāk nāk tās beigas, jo biežāk rodas jautājums: vai pēdējos mēnešos esam piedzīvojuši pietiekami daudz?
Kāpēc tik ļoti baidāmies palaist vasaru garām un ko augustā varam darīt, lai vēlāk nebūtu sajūtas par izniekotu laiku, skaidro izdevums „DoctorPiter”.
Bažas par „neizmantotu” vasaru lielākoties rodas tāpēc, ka uztveram to nevis kā parastu gadalaiku, bet kā īsu un ierobežotu iespēju.
Vasara ir īsa, un tās robežas šķiet skaidrākas nekā ziemai vai rudenim.
Tāpēc rodas atpakaļskaitīšanas sajūta: atlikuši divi mēneši, mēnesis, dažas nedēļas.
Uz šī fona katra mākoņaina diena, darba nedēļa vai nedēļas nogale mājās var šķist kā palaista garām iespēja.
Līdzīgas sajūtas mēdz raisīt arī citi ilgi gaidīti notikumi — kāzas, iemīļota režisora filmas pirmizrāde vai atvaļinājums.
Kopš bērnības vasaru bieži saistām ar brīvību, atpūtu un spilgtiem iespaidiem. Skolas brīvlaiks patiešām atšķīrās no pārējā gada, un daļa šo gaidu saglabājas arī pieaugušā vecumā.
Taču pieaugušo dzīvē arī vasarā turpinās darbs, ikdienas rūpes, nogurums un slimošana. Tad rodas pretruna starp realitāti un iekšējo priekšstatu par to, kādai „īstai” vasarai vajadzētu būt.
Šo sajūtu pastiprina sociālie tīkli. Tajos redzam citu cilvēku ceļojumus, svētkus un skaistus saulrietus, bet reti — parastas darba dienas, nogurumu, atceltus plānus vai finansiālus ierobežojumus. Rezultātā savu ikdienu salīdzinām nevis ar citu cilvēku ikdienu, bet ar viņu labāko mirkļu izlasi.
Tas var radīt maldīgu iespaidu, ka visi pārējie dzīvo piepildītu, notikumiem bagātu dzīvi, bet pašu vasara paskrien garām bez īpašiem piedzīvojumiem.
Augustā nemiers bieži pastiprinās, jo vasaras beigas kļūst arvien tuvākas. Ir viegli iekrist slazdā: izveidot milzīgu lietu sarakstu, ko it kā steidzami vajadzētu paspēt, un galu galā neizbaudīt ne brīvdienas, ne pašus notikumus.
Vēlme „glābt” vasaru var pārvērst brīvo laiku par vēl vienu projektu ar termiņiem. Un kuram gan patīk dzīvot pēc termiņu saraksta?
Lai mazinātu šo trauksmi un mierīgāk izbaudītu pēdējo vasaras mēnesi, vispirms ir vērts atteikties no domas, ka viss jāpaspēj uzreiz.
Labāk sev pajautāt nevis „kas man šovasar obligāti vēl jāizdara?”, bet gan „kas man šobrīd patiešām ir vajadzīgs?”. Kādam tā var būt īsa atpūta, citam — daži mierīgi vakari bez darba domām, vēl kādam — tikšanās ar draugiem vai vairāk laika svaigā gaisā.
Atlikušajam augustam var izvēlēties divas vai trīs reālistiskas vēlmes un laikus ieplānot tām vietu. Vēlams tās formulēt konkrēti: nevis „biežāk iet pastaigās”, bet „sestdien aiziet uz parku”; nevis „kārtīgi atpūsties”, bet „pavadīt vienu dienu bez darba ziņām”. Tomēr nevajadzētu aizpildīt katru brīvo dienu ar plāniem.
Ir arī noderīgi atgādināt sev, kas šovasar jau ir noticis. Pat ja sezona nav bijusi tāda, kā izsapņots, tajā, visticamāk, ir bijuši patīkami brīži. Pārspīlētas gaidas bieži liek nepamanīt vienkāršus, bet vērtīgus mirkļus.
Vasarai nav obligāti jābūt gada spilgtākajam notikumam. Tās noslēgums nenozīmē, ka līdz nākamajam jūnijam pazūd iespēja atpūsties, izmēģināt ko jaunu un piedzīvot skaistus mirkļus kopā ar savējiem.
