Dzimšanas dienas, brīvdienas vai vienkārši nedēļas nogale: noteiktu notikumu gaidīšana var būt milzīga. Daudzos gadījumos tā ir pat lielāka nekā prieks, ko izjūt pieredzes laikā vai atskatoties uz to. Uz to norāda daudzi pētījumi, piemēram, 2007. gada pētījums, kurā tika mērīta emociju intensitāte pirms un pēc īpaša notikuma. Gaidīšana bieži tika uztverta kā intensīvāka nekā prieks, ko izjuta, to atceroties.
Un daudzi cilvēki noteikti ir pazīstami ar šo parādību no personīgās pieredzes. Bet no kurienes tā rodas, un vai tā ir laba vai slikta lieta? Dažas stratēģijas, kā izmantot savu gaidīšanu savā labā, piedāvā desired.de.
Mūsu smadzenes neatšķir gaidīšanas no prieka, ko izjūt notikuma laikā. Tāpēc vienkārši pozitīvas pieredzes gaidīšana var aktivizēt mūsu atalgojuma sistēmu un atbrīvot dopamīnu. Pētījums arī parādīja, ka pozitīvu stimulu gaidīšana aktivizē divpusējo mediālo prefrontālo garozu (MPFC), kas ir pazīstama ar tādām smadzeņu funkcijām kā pašreference, emociju apstrāde un atlīdzības novērtēšana.
Fakts, ka gaidīšana ir intensīva sajūta, pirmkārt un galvenokārt ir saistīta ar neiroloģiskiem cēloņiem. Tas pat palīdz mazināt stresu.
Mums ir mazāk laika koncentrēties uz negatīvām lietām, kad garīgi plānojam pozitīvu notikumu. Kāpēc gaidīšana bieži vien izraisa vēl pozitīvākas sajūtas nekā paši notikumi, ir kaut kas tāds, par ko mēs varam tikai spekulēt.
Piemēram, ir iedomājams, ka nav nekādu uzmanību novērsošu stimulu, kas novērstu mūsu uzmanību no pozitīvajām emocijām. Piemēram, kad mēs sapņojam par savu kāzu dienu, mūsu domas, iespējams, ir par gredzenu apmaiņu, kāzu deju un spīd saule, savukārt pašā lielajā dienā varētu līt lietus un varētu būt stress ar ēdinātāju, kurš neaizēno šos skaistos mirkļus, bet tomēr nodrošina, ka mēs radām vairāk nekā tikai pozitīvas atmiņas.
Dažādi pētījumi un psihologi ir vienisprātis: tie, kas spēj just spēcīgas gaidīšanas, kopumā ir apmierinātāki. Tas ir pretrunā ar izplatīto uzskatu, ka, lai būtu patiesi laimīgs, jādzīvo mirklī.
Piemēram, psiholoģe Dženisa Vilhūra žurnālā “Psychology Today” raksta: “Lai gan dzīvošanai šeit un tagad neapšaubāmi ir savas priekšrocības, zinātniskie pētījumi liecina, ka pozitīva attieksme pret nākotni ir ārkārtīgi efektīvs veids, kā izraisīt pozitīvas emocijas un uzlabot labsajūtu.”
Lai faktiski palielinātu savu kopējo laimi, plānojot pozitīvus notikumus, ir jāpatur prātā dažas mazas lietas.
Galvenais ir regulāri dot sev kaut ko, ko gaidīt ar nepacietību. Tam ne vienmēr ir jābūt lieliem spilgtiem notikumiem, piemēram, atvaļinājumiem vai svinībām. Arī mazi prieki darbojas brīnišķīgi. Svarīgi ir izvirzīt mērķus, kas ir patiešām sasniedzami. Ja sapņojat par dzīvi, kas šķiet nesasniedzama, tas neradīs gaidas, bet gan vilšanos.
Apzināti plānojiet mazus spilgtus notikumus, piemēram, savu iecienītāko kafiju svētdienas rītā, pastaigu parkā vai filmu vakaru ar draugiem. Ideāli ir arī regulāri notikumi, piemēram, iknedēļas deju nodarbība vai citi hobiji, kurus varat gaidīt ar nepacietību. Apvienojumā ar dažiem lielākiem akcentiem, kurus ilgtermiņā gaidāt, jums būs daudz fiksētu punktu, uz kuriem koncentrēties, īpaši dienās, kad, iespējams, nejūtaties vislabāk.
Gaidas kļūst intensīvākas, kad mēs tās skaļi izsakām un dalāmies tajā ar mums tuviem cilvēkiem. Pastāstiet draugiem par plānoto koncertu vai sajūsminiet ģimeni par restorānu, ko vēlaties apmeklēt nākamnedēļ. To izrunājot mutiski, ne tikai pastiprināt gaidas, bet bieži vien saņemat arī papildu pozitīvas atsauksmes no citiem, kas ir sajūsmā kopā ar jums.
Mūsu smadzenes ļoti spēcīgi reaģē uz vizuāliem attēliem. Apzināti veltiet laiku, lai iztēlotos savu gaidāmo pozitīvo pieredzi visās detaļās. Kā jutīsieties, guļot pludmalē? Kādas skaņas dzirdēsiet, kādas smaržas uztversiet? Jo detalizētāki ir garīgie attēli, jo spēcīgākas ir gaidas un jo vairāk dopamīna smadzenes izdala. Šī tehnika darbojas arī ikdienas lietās: iedomājieties, cik garda būs iecienītākā maltīte šovakar.
Lai gan spontanitātei noteikti ir sava pievilcība, vajadzētu apzināti plānot ilgāku laiku īpašiem pasākumiem. Rezervējiet savu atvaļinājumu mēnešus iepriekš, nevis divas nedēļas iepriekš.
Pērciet koncerta biļetes, tiklīdz tās nonāk pārdošanā. Jo ilgāk varat kaut ko gaidīt, jo vairāk pozitīvo emociju kopumā piedzīvosiet. Ir svarīgi neplānot pārāk daudz lielu notikumu vienlaikus, pretējā gadījumā zaudēsiet koncentrēšanos un gaidu intensitāte mazināsies.
Izveidojiet personīgo vēlmju sarakstu vai iedvesmas dēli ar lietām, ko vēlaties piedzīvot. Tie varētu būt ceļojumu galamērķi, restorāni, ko vēlaties izmēģināt, vai aktivitātes, kas uzrunā. Pat ja nevarat visu izdarīt uzreiz, vienkārši apkopojot un pārlūkojot šīs idejas, varat rosināt gaidas. Regulāri atjauniniet savu sarakstu un izsvītrojiet to, ko jau esat piedzīvojis. Tas pastiprina sajūtu, ka aktīvi strādājat pie savas laimes.
Kornela Universitātes pētījums liecina, ka mēs gaidām pieredzi ievērojami vairāk un ilgāk nekā lietu iegādi. Tas ir tāpēc, ka notikumi ir emocionāli bagātāki un parasti ietver sociālus komponentus.
Lai gan jauna viedtālruņa gaidas ātri izgaist, prieks par koncertu ar labākajiem draugiem var ilgt nedēļām ilgi. Pieredze kļūst arī par daļu no mūsu identitātes un rada paliekošas atmiņas, kas var padarīt mūs laimīgus pat pēc vairākiem gadiem.
Pateicības dienasgrāmata palīdz labāk apzināties, ko varat gaidīt ar nepacietību un par ko jau esat pateicīgi. Katru vakaru pierakstiet trīs lietas, kas noritēja labi, un vienlaikus atzīmējiet, ko gaidāt nākamajā dienā vai turpmākajā nedēļā. Šī prakse trenē smadzenes automātiski meklēt pozitīvos aspektus un stiprina spēju gaidīt ar nepacietību. Laika gaitā pamanīsiet, ka pavadāt savu dienu daudz apzinīgāk un biežāk atrodat mirkļus, kas sniedz prieku.
