Tuvojoties slēpošanas sezonas noslēgumam, apdrošināšanas sabiedrība "Balta" ir veikusi Latvijas kalnu slēpošanas trašu aptauju, noskaidrojot, kā slēpotāji un snovbordisti ievērojuši drošību uz kalna. Aptauja ir atklājusi, ka, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, šogad vairāk traumas guvušas sievietes un mazi bērni.
Kā liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati, līdzīgi kā pagājušajā gadā arī šogad līdz februāra beigām kalnu slēpošanas trasēs visvairāk cietuši vīrieši, taču palielinājies traumas guvušo sieviešu un bērnu skaits. Visbiežāk traumas gūst pusaudži vai jaunieši un jauni vīrieši vecumā no 16 līdz 35 gadiem. Taču šogad nedaudz palielinājusies traumas guvušo cilvēku vecuma amplitūda. Ja 2011.gadā jaunākais traumas guvušais bija 11 gadus vecs, tad šoziem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi steigušies palīgā vairākiem 6 līdz 11 gadus veciem bērniem. Tāpat šogad vērojams, ka palielinājies traumas guvušo skaits cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 un 50 gadiem.
"No 2012.gada janvāra līdz februāra beigām apdrošināšanas sabiedrība "Balta" visbiežāk saņēmusi atlīdzību pieteikumus par gūtām galvas traumām, kurām seko sejas kaula lūzumi, kā arī roku un pirkstu lūzumi. Šogad novērojama nedaudz pozitīvāka tendence, samazinoties gūto traumu smagumam - līdzīgi kā pagājušajā gadā arī šogad atpūtnieki bieži guvuši galvas traumas, taču šogad biežāk bijuši mazāk nopietni ekstremitāšu lūzumi. Ņemot vērā, ka slēpošanas sezona Latvijā vēl nav beigusies, prognozējam, ka kopējais pieteikumu skaits vēl pieaugs," skaidro apdrošināšanas sabiedrības "Balta" atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta informāciju šogad līdz februāra beigām uz slēpošanas trasēm mediķi steigušies palīgā 52 atpūtniekiem, kuri visbiežāk guvuši apakšstilbu, potīšu un apakšdelmu lūzumus, galvas traumas, tajā skaitā smadzeņu satricinājumus. Retāk brigāžu mediķu palīdzība bijusi nepieciešama plecu, atslēgas kaulu un mugurkaulu traumu gadījumos. Jāatzīmē, ka vieglāku traumu gadījumos traumas guvušie aktīvās atpūtas baudītāji paši vēršas pēc palīdzības pie mediķiem tuvākajā ārstniecības iestādē, līdz ar to reālais traumas guvušo cilvēku skaits uz kalniem iespējams ir vēl lielāks.
Jāatzīmē, ka apdrošināšanas sabiedrības "Balta" slēpošanas trašu aptauja atklājusi tendenci - vieni no biežākajiem iekšējās kārtības noteikumu neievērotājiem Latvijas trasēs ir mūsu kaimiņi lietuvieši. Šo tendenci apstiprina arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati, jo 29 procentos gadījumu traumas guvušie atpūtnieki ir ārvalstu viesi - lietuvieši un igauņi.