Neskatoties uz vēl silto laiku, pēdējās nedēļas laikā Latviju masveidā pameta ziemeļu gulbji. Šādu secinājumu izdarījis gulbju pētnieks un Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.
Pēc ziemeļu gulbju pētījuma, ko D. Boiko veic Latvijā kopš 2003. gada, ir noskaidrots, ka mūsu ziemeļu gulbji lielākoties pārziemo Vācijā, retāk arī Polijā, Nīderlandē, Austrijā un Dānijā. Pēdējo divu nedēļu laikā Dmitrijs ir saņēmis ziņojumus par 30 Latvijā gredzenotiem ziemeļu gulbjiem no Vācijas un 3 no Polijas. Tas liecina par to, ka mūsu ziemeļu gulbji sāk masveidā ierasties ziemošanas vietās.
Latvijā ir sastopami trīs sugu gulbji. Visbiežāk sastopams ir paugurknābja gulbis, kas ir gan parasts ligzdotājs, gan ziemotājs. Retāk Latvijā ligzdo un pārziemo ziemeļu gulbis un tikai pārlidojumu laikā ir sastopams mazais gulbis. Pēdējās divas sugas bieži vien var novērot uz labību un kukurūzas lauku rugājiem. Nereti tie veido jauktus barus un vienkopus barā var novērot līdz pat 1000 īpatņu. Tiesa gan, kā apgalvo D. Boiko, šoruden viņam izdevies novērot ap 500 gulbju lielus barus pie Skrundas, Pampāļiem, Aizputes, Gudeniekiem. Dažviet tika novēroti arī mazāki bari.
D. Boiko rudenī veica ne tikai migrējošo putnu uzskaiti, bet arī gredzenu lasīšanu. Tas palīdz zinātniekiem pētīt putnu pārvietošanos un migrācijas ātrumu. Šoruden D. Boiko nolasīja gredzenus ne tikai Latvijā gredzenotiem ziemeļu gulbjiem, bet arī Anglijā, Nīderlandē, Vācijā, Polijā, Lietuvā un Krievijā gredzenotiem putniem. Viens Latvijas gulbjis, ko Boiko nolasīja Skrundas zivju dīķos 1. oktobra vakarā, nākamās dienas rītā tika atrasts savainots Polijā netālu no Gdaņskas. Gulbis krēslā nepamanīja elektrolīniju un ielidoja tajā. Pēc ārstēšanas un rehabilitācijas perioda gulbis sekmīgi atkopās un tika palaists brīvībā. Pavisam nesen tika saņemta ziņa no Vācijas, ka šis gulbis sekmīgi sasniedzis savu ziemošanas vietu, kas atrodas Vācijā.
Latvijā paliek galvenokārt paugurknābja gulbji, kurus var atšķirt pēc sarkanā knābja. Taču pētnieks aicina iedzīvotājus gulbjus nebarot ar maizi, īpaši vietās, kur ziemā ūdens aizsals. Tieši tādu „labu” iedzīvotāju dēļ gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, gan ornitologs, iestājoties aukstam laikam saņem daudz zvanu par nelaimē nonākušiem paugurknābja gulbjiem. Ornitologs atgādina, ka Latvijā nav savvaļas dzīvnieku patversmes un līdz ar to nav vietas, kur pēc izglābšanas turēt un ārstēt gulbjus.
