Kauls nav statiska struktūra, bet gan dzīvi audi, kas nepārtraukti atjaunojas. Veco kaulu audu sadalīšanās un jaunu kaulu audu veidošanās notiek vienlaicīgi, vēsta “DoctorPiter”.
Jaunībā parasti dominē veidošanās, tad izveidojas relatīvs līdzsvars, un ar vecumu kaulu zudums pakāpeniski paātrinās.
Šo procesu ietekmē arī:
“Kaulu minerālblīvuma samazināšanās pati par sevi parasti neizraisa sāpes. Tāpēc cilvēks bieži jūtas pilnīgi normāli, neapzinoties kaulu problēmu,” stāsta eksperti.
Kaulu stiprums var pasliktināties ilgi pirms pirmo simptomu parādīšanās. Tāpēc sāpju neesamība nav ideāla kaulu stāvokļa rādītājs. Dažreiz pirmā pamanāmā problēmas pazīme ir lūzums, ko izraisījusi relatīvi neliela trauma. Tāpēc ir precīzāk novērtēt kaulu veselību ne tikai pēc pašsajūtas, bet arī izmantojot specializētas izmeklēšanas metodes.
Ir svarīgi arī nošķirt kaulu un locītavu veselību. Locītavu sāpes var būt saistītas ar skrimšļu, saišu, cīpslu, muskuļu stāvokli vai iekaisuma procesiem, un tās ne vienmēr atspoguļo kaulu veselību.
Ilgstoša uzturēšanās vienā pozā. "Ilga laika pavadīšana vienā pozā nenodrošina muskuļiem un kauliem nepieciešamo slodzi. Taču stāvēšana vienatnē nav tas pats, kas pietiekama fiziskā aktivitāte. Jā, ilgstoša stāvēšana vienā pozā var radīt nogurumu un diskomfortu, taču tā neaizstāj daudzveidīgas kustības," brīdina ārsti.
Būtiska ir regulāra fiziskā slodze, kas iesaista dažādas muskuļu grupas: pastaigas, kāpšana pa kāpnēm, vingrinājumi ar savu svaru, spēka treniņi un citas aktivitātes, kas pielāgotas jūsu vecumam un veselības stāvoklim.
Biežas, stingras diētas. Stingra kaloriju ierobežošana, olbaltumvielu, kalcija un citu svarīgu uzturvielu trūkums, kā arī izteikts nepietiekams svars ietekmē kaulu veselību.
Pastāvīgs miega trūkums. Pietiekams miegs ir būtisks organisma atveseļošanai. "Tomēr kaulu veselībai nepieciešams ne tikai viens "perfekts" ieradums, bet gan regulāra sevis kopšana kopumā," uzsver eksperti.
Pēc ārstu domām, gaidīt līdz 40 vai 50 gadu vecumam noteikti nav laba ideja. Rūpes par savu kaulu veselību jāsāk bērnībā, kad skelets aktīvi attīstās.
"Pastāv tāds jēdziens kā "maksimālā kaulu masa" — maksimālais kaulu audu daudzums, ko cilvēks veido galvenokārt pirmajās dzīves desmitgadēs. To var salīdzināt ar drošības rezervi. Jo labāk jūs tos "uzkrāsiet" jaunībā, jo vairāk resursu jūsu skeleta sistēmai būs vēlāk," skaidro eksperti.
Tāpēc mērķi mainās līdz ar vecumu:
"Sabalansēts uzturs joprojām ir pamats. Tomēr praksē ne vienmēr ir iespējams regulāri iegūt optimālu visu nepieciešamo uzturvielu daudzumu tikai no pārtikas," saka ārsti. "Optimāla pieeja nav pretstatīt uzturu un uztura bagātinātājus. Sabalansēts uzturs nodrošina pamatu, un pareizi izvēlēti uztura bagātinātāji palīdz to papildināt ar nepieciešamajām uzturvielām. Ir svarīgi atcerēties, ka individuālās vajadzības atšķiras.
Locītavām svarīgs ir arī atbilstošs muskuļu atbalsts, regulāras kustības un atbilstoša fiziskā slodze. Ja rodas pastāvīgas sāpes, pietūkums vai izteikts stīvums, konsultējieties ar ārstu."
Eksperti iesaka veikt kaulu pārbaudi šādos gadījumos:
Medikamenti, tostarp glikokortikoīdi, kas samazina kaulu blīvumu;
Jums ir noteiktas endokrīnās, reimatoloģiskas, kuņģa-zarnu trakta vai citas hroniskas slimības, kas ietekmē kaulu vielmaiņu.
"Arī vecumam ir nozīme, taču testēšana, pamatojoties tikai uz numuru pasē, ir nepareiza. Ārsts izvērtē riska faktorus un pēc tam nosaka, vai nepieciešama papildu diagnostika," saka eksperti. "Ja nepieciešams, pacientam var ieteikt densitometrijas testu — testu, kas nosaka kaulu minerālo blīvumu. Tomēr jauniem, veseliem cilvēkiem bez riska faktoriem parasti nav nepieciešama pārbaude, ja nu kas."
Tātad, muskuļu un skeleta sistēmas veselība attīstās gadu gaitā.
"Visefektīvākā stratēģija ir proaktīvi veidot un uzturēt savu izturību: veselīgi ēst, nodrošināt savu organismu ar nepieciešamajām uzturvielām, regulāri vingrot un nekavējoties risināt individuālos riska faktorus," iesaka ārsti.