Psihologi brīdina: nesakiet bērnam, ka viņš ir gudrs

© pexels.com

"Tu esi tik gudrs!" - šī frāze šķiet nevainīgs un pat ļoti vēlams kompliments. Vecāki to saka, lai uzslavētu bērnu, vairotu viņa pārliecību par sevi un motivētu mācīties. Tomēr psihologi norāda, ka tieši šāda veida uzslavas dažkārt var radīt pretēju efektu, raksta “American Psychological Association”.

Pētījumi liecina, ka bērni, kurus regulāri slavē par viņu iedzimtajām īpašībām, piemēram, gudrību vai talantu, biežāk sāk baidīties kļūdīties un izvairās no situācijām, kurās varētu neizdoties.

Kāpēc frāze "Tu esi tik gudrs!" var kļūt par slogu?

Psiholoģe Kerola Dveka, kura daudzus gadus pētījusi bērnu motivāciju un domāšanas veidu, secinājusi, ka bērni ļoti uzmanīgi uztver to, par ko viņus slavē.

Ja bērns bieži dzird: "Tu esi gudrs", viņš var sākt domāt, ka viņa vērtība ir atkarīga no tā, vai viņš vienmēr spēj pierādīt savu gudrību.

Rezultātā bērns var:

  • izvairīties no sarežģītākiem uzdevumiem;
  • pārdzīvot pat nelielas neveiksmes;
  • uzskatīt kļūdas par pierādījumu, ka viņš "vairs nav gudrs";
  • zaudēt motivāciju mēģināt vēlreiz.

Psihologi to dēvē par fiksēto domāšanas veidu (fixed mindset), kad cilvēks sāk ticēt, ka spējas ir nemainīgas, nevis attīstāmas.

pexels.com

Ko labāk teikt?

Speciālisti iesaka slavēt nevis bērna personību, bet viņa ieguldīto darbu, centību un izmantoto pieeju.

Piemēram:

  • "Tu tiešām ļoti centies."
  • "Redzu, cik daudz darba tu ieguldīji."
  • "Tev izdevās atrast labu risinājumu."
  • "Man patīk, ka tu nepadevies."
  • "Tu daudz iemācījies."

Šādas frāzes palīdz bērnam saprast, ka panākumi rodas no pūlēm, nevis tikai no iedzimtām spējām.

pexels.com

Kļūdas nav neveiksme

Psihologi uzsver, ka bērniem ir svarīgi redzēt - kļūdīties ir normāli.

Ja pēc neveiksmes pieaugušais saka: "Tas nekas, pamēģināsim vēlreiz" vai "Ko mēs no šīs situācijas varam iemācīties?", bērns pakāpeniski sāk uztvert kļūdas kā mācību procesa daļu, nevis kā apliecinājumu tam, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā.

Tieši šāda attieksme veicina pārliecību par saviem spēkiem un gatavību uzņemties jaunus izaicinājumus.

pexels.com

Vai tad slavēt bērnu nevajag?

Tieši pretēji - psihologi uzsver, ka uzslavas ir ļoti svarīgas. Atšķirība ir tajā, uz ko tās tiek vērstas.

Ja uzslava izceļ centību, neatlaidību, drosmi mēģināt un spēju mācīties no kļūdām, bērns biežāk attīsta pārliecību, ka viņš var pilnveidoties. Savukārt uzslavas, kas koncentrējas tikai uz iedzimtām īpašībām, var radīt spiedienu vienmēr attaisnot citu gaidas.

Tas nenozīmē, ka frāze "Tu esi gudrs!" ir jāizsvītro no ģimenes ikdienas. Taču psihologi iesaka, lai tā nebūtu vienīgā vai biežākā uzslava. Daudz lielāku ieguldījumu bērna pašapziņā sniedz vārdi, kas parāda: svarīgas ir viņa pūles, neatlaidība un vēlme mācīties.

Video