Globālā sasilšana rada ideālus apstākļus Āzijas tīģermoska vairošanai. Drīzumā eksotiska slimība, kas izraisa mokošas locītavu sāpes, var kļūt par izplatītu parādību mērenā klimata zonās, vēsta “Daily Mail” .
Čikungunjas vīruss, kas iepriekš tika uzskatīts par problēmu tikai cilvēkiem, kas dzīvo tropos un subtropos, drīz var kļūt par reālu draudu Eiropas un Ziemeļamerikas lielāko pilsētu iedzīvotājiem.
Džedzjanas Ķīnas Medicīnas universitātes pētnieki brīdina, ka klimata pārmaiņas rada ideālu vidi bīstamu odu pārnēsātāju migrācijai uz ziemeļiem.
Mūsdienās vīruss galvenokārt cirkulē Latīņamerikā, Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā (kopā 139 valstis tiek uzskatītas par riska valstīm). Tomēr globālā sasilšana strauji paplašina šīs robežas.
Galvenais infekcijas turpmākās izplatības virzītājspēks, apgalvo zinātnieki, ir Āzijas tīģermosks. Atšķirībā no dzeltenā drudža odiem, šī suga ir daudz labāk pielāgojusies vēsākiem apstākļiem.
Dr. Jangs Vu norāda, ka pieaugošā globālā temperatūra ļauj šiem kukaiņiem viegli nostiprināties jaunās teritorijās, kas iepriekš tiem bija pārāk aukstas. Pieaugot tīģermostu populācijai, ievērojami palielinās vietējo čikungunjas uzliesmojumu iespējamība.
Slimība pirmo reizi tika identificēta 1952. gadā, taču Pasaules Veselības organizācija to joprojām klasificē kā vienu no pasaulē vismazāk atpazītajām tropiskajām slimībām. Nosaukums "čikungunja" cēlies no Austrumāfrikas makonde valodas un burtiski nozīmē "savērpties".
Šis nosaukums lieliski raksturo galveno infekcijas simptomu. Lai gan vīruss reti izraisa nāvi, tas izraisa pēkšņu drudzi un tik stipras locītavu sāpes, ka cilvēks burtiski nevar iztaisnoties.
Daudzos gadījumos šīs nepanesamās locītavu sāpes var ilgt mēnešiem ilgi, izraisot īslaicīgu vai pat pastāvīgu invaliditāti.
Saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem modeļiem līdz gadsimta beigām Centrāleiropa un Ziemeļeiropa, kā arī Ziemeļamerikas ziemeļaustrumu daļa varētu kļūt par jauniem vīrusa epicentriem.
Tomēr pētnieks Je Sju mierina, ka vienkāršajiem iedzīvotājiem nevajadzētu krist panikā. Tā vietā šī prognoze ir nopietns signāls sabiedrības veselības sistēmām.
Medicīnas iestādēm mērenajos reģionos jau tagad ir jāizstrādā ātras reaģēšanas plāni. Tas ietver odu populāciju uzraudzību, ārstu apmācību ātri atpazīt reģionāli neparastus čikungunjas simptomus un dezinfekcijas pasākumu pastiprināšanu lielajās pilsētās.
