Droši vien ikviens ir piedzīvojis situāciju, kad vasaras vakarā odi izvēlas kost tikai vienam cilvēkam, kamēr pārējie var mierīgi baudīt atpūtu. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka galvenie iemesli ir asinsgrupa, ķermeņa temperatūra vai izelpotais oglekļa dioksīds, taču jaunākie pētījumi liecina – nozīmīga loma var būt arī baktērijām, kas dzīvo uz mūsu ādas, raksta “The Washington Post”.
Vai esat kādreiz jutuši, ka odi kož jūs, ignorējot visus pārējos? Zinātnieki tagad gūst panākumus sarežģītā ķīmiskā kokteiļa atšifrēšanā, kas padara konkrētus cilvēkus pievilcīgākus šiem slimības izplatošajiem asinssūcējiem. "Tas nav nepareizs priekšstats – odi dažus cilvēkus pievelk vairāk nekā citus," aģentūrai "France-Presse" (AFP) sacīja Frederiks Simārs no Francijas Attīstības pētniecības institūta, vesta "Science Alert".
Vasarā atvērti logi nozīmē ne tikai svaigu gaisu, bet arī nelūgtus viesus – odus, knišļus un mušas. Lai gan visdrošākais veids, kā pasargāt mājokli, joprojām ir insektu tīkli, ir arī dabiski un vienkārši paņēmieni, kas palīdzētu samazināt kukaiņu skaitu telpās arī ar atvērtiem logiem. Ar vienkāršiem padomiem dalās “Real Simple”.
Vasaras vakaros šķiet, ka odi dažus cilvēkus atrod acumirklī, kamēr citi var mierīgi sēdēt turpat blakus un palikt gandrīz neskarti. Parasti runājam par asinsgrupu, ķermeņa smaržu vai izelpoto ogļskābo gāzi, taču izrādās, ka nozīme var būt arī pavisam vienkāršai lietai - apģērba krāsai, raksta “University of Washington”.
Tas, ka odi vairāk kož tiem cilvēkiem, kas tikko dzēruši alu, iespējams, nav tikai nejaušība - zinātnieki jau gadiem cenšas noskaidrot, kāpēc daži cilvēki kļūst par īstiem "magnētiem" asinssūcējiem, kamēr citi var mierīgi sēdēt blakus un gandrīz netikt sakosti, raksta zinātniskais žurnāls “journals.plos.org”.
Silti vasaras vakari uz terases, dārzā vai balkona daudziem asociējas ar mierpilnu atpūtu. Tomēr idilli nereti izjauc nelūgti viesi – neskaitāmi kukaiņi, kas riņķo ap lampām, ietriecas logos un reizēm pat cenšas ielidot mājās. Kāpēc tā notiek? Izrādās, ka ilgu laiku zinātniekiem nebija vienas pārliecinošas atbildes, taču jaunākie pētījumi snieguši daudz skaidrāku skaidrojumu šai šķietami dīvainajai uzvedībai, raksta “Science Alert”.
Lai gan daudziem vasara asociējas ar odu uzbrukumiem, šobrīd to Latvijā ir diezgan maz. Savukārt ērču aktivitāte šosezon ir augsta, un aukstā ziema to skaitu nav samazinājusi. Tā raidījumā "900 sekundes" skaidroja Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns, aicinot iedzīvotājus, dodoties dabā, neaizmirst par piesardzību.
"Google" ir lūgusi ASV Vides aizsardzības aģentūrai (EPA) atļauju veikt eksperimentu, kurā divu gadu laikā Floridā un Kalifornijā tiktu palaisti 64 miljoni mākslīgi audzētu odu, kuri inficēti ar baktēriju, kas neļauj tiem vairoties.
Globālā sasilšana rada ideālus apstākļus Āzijas tīģermoska vairošanai. Drīzumā eksotiska slimība, kas izraisa mokošas locītavu sāpes, var kļūt par izplatītu parādību mērenā klimata zonās, vēsta “Daily Mail” .
Straujiem soļiem tuvojas odu sezona, tāpēc būtiski ir iepazīties ar pētnieku izvirzītajām teorijām par odu uzvedību. Kā no tiem izvairīties? Kad odi dodas medībās, to pirmais solis ir saost oglekļa dioksīdu, ko cilvēki izelpo. Tos var pievilināt arī ķermeņa siltums un smaka. Taču precīza recepte, kas pievilina asinssūcējus pie neveiksmīgiem cilvēkiem, joprojām ir neliela mistērija, raksta "Nacional Geographic".
Ķiploki jau sen ir pazīstami kā dabisks kukaiņu atbaidīšanas līdzeklis, taču jaunākie pētījumi liecina, ka to efektivitāte varētu būt pat spēcīgāka, nekā tika uzskatīts iepriekš, raksta “PhysOrg” eksperti.
Ods atrod savu mērķi, izmantojot noteiktas norādes apkārtējā vidē, piemēram, cilvēka siluetu un izelpoto ogļskābo gāzi. Tagad MIT un Džordžijas Tehniskās universitātes pētnieki ir atklājuši, ka šīs vizuālās un ķīmiskās norādes palīdz noteikt kukaiņu lidojuma trajektorijas, vēsta phys.org.
Britu Ekoloģijas un hidroloģijas centra eksperti, kas pēta globālo sasilšanu, ir brīdinājuši, ka 29 Eiropas valstīm draud čikungunjas vīrusa uzliesmojuma risks, raksta DW.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka 2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā Latvijā reģistrēti septiņi Denges drudža gadījumi ceļotājiem, kuri apmeklēja Maldīvu salas (Maldīvijas Republiku). Divi saslimušie bija devušies kopīgā ceļojumā novembra beigās, savukārt pārējie pieci – atsevišķos ceļojumos decembrī. Visi pacienti ārstējušies stacionārā.
Oktobra sākumā Islandē tika atklāti trīs odi - šī ir pirmā reize, kad šie kukaiņi ir šeit novēroti. Atklājumu apstiprināja entomologs Matiass Alfredsons no Islandes Dabas vēstures institūta, ziņo “unian.net”.
Ukrainā, Ļvivas apgabala ārsti veica operāciju, lai no pacienta acs izņemtu milzīgu 12 centimetrus garu helmintu, kas bija iekļuvis organismā odu koduma rezultātā, vēsta Prozoro.
Uz jautājumu, ko darīt, ja pēc odu koduma veidojas lielas pumpas, kas stipri niez, infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, RAKUS stacionāra “Latvijas infektoloģijas centrs” galvenā ārste Baiba Rozentāle TV24 skaidroja, ka jāliek virsū kāda anestezējoša ziede.
Karstās vasaras dēļ, kas valda daudzviet Eiropā, pieaug draudi – izplatās slimības, kas iepriekš tika uzskatītas par tikai tropiskām. Denges drudzis, Zikas vīruss, čikungunjas vīruss – šīs diagnozes arvien biežāk dzirdamas Eiropas klīnikās, raksta Euronews.
Septiņās vietās visā Latvijā izvietotas īpašas odu lamatas – šādā veidā institūts “BIOR” pētīs spindzošo asinssūcēju skaitu, kā arī slimības un vīrusus, ko tie pārnēsā. Latvijā mājo desmitiem odu sugu, un pašlaik visbīstamākais, ko no odu koduma var dabūt – tārpu, kas iemitinās zem cilvēka ādas vai pat acī, vēsta TV3.