Visas dzīvās būtnes izstaro redzamu gaismu, kas pēc nāves izzūd, - pie šāda secinājuma nonāca Kalgari universitātes un Kanādas Nacionālās pētniecības padomes zinātnieki pēc neparasta eksperimenta veikšanas. Pētījuma rezultāti tika publicēti žurnālā “The Journal of Physical Chemistry Letters”, raksta “sciencealert.com”.
Tiek atzīmēts, ka eksperiments ar pelēm un divu dažādu augu sugu lapām atklāja tiešus fiziskus pierādījumus par "biofotona" fenomenu, kas izzūd pēc nāves, kas liek domāt, ka visas dzīvās būtnes, tostarp cilvēki, var burtiski “mirdzēt” līdz pat savai nāvei.
Kalgari universitātes fiziķis Vahids Salari un viņa komanda apgalvo, ka ir novērojuši īpaši vāju fotonu emisiju.
"Spēcīgs pretendents uz šī starojuma avotu ir dažādu reaktīvo skābekļa sugu ietekme, ko dzīvās šūnas rada, pakļaujoties tādiem stresa faktoriem kā karstums, indes, patogēni vai barības vielu trūkums. Piemēram, pietiekama daudzuma ūdeņraža peroksīda molekulu klātbūtnē tādi materiāli kā tauki un olbaltumvielas var tikt pakļauti transformācijām, kas lielā ātrumā palaiž to elektronus un, atlecot atpakaļ, izdala vienu vai divus diezgan enerģiskus fotonus," teikts rakstā.
Lai noteiktu, vai procesu varētu paplašināt no izolētiem audiem uz veseliem dzīviem subjektiem, pētnieki izmantoja elektronu pavairošanas ierīces un lādiņsavienotas ierīces.
"Četras imobilizētas peles tika atsevišķi ievietotas tumšā kastē un filmētas vienu stundu, pirms tām tika dota sedācija un filmēts vēl vienu stundu. Tās tika sasildītas līdz ķermeņa temperatūrai arī pēc nāves, lai siltums nebūtu mainīgs faktors," teikts rakstā.
Pētnieki atklāja, ka viņi varēja noteikt atsevišķus fotonus redzamās gaismas joslā, kas izplūst no peles šūnām pirms un pēc nāves. Šo fotonu skaita atšķirība bija acīmredzama, un tie ievērojami samazinājās mērījumu periodā pēc eitanāzijas.
