Vjačeslavs Zaicevs nomira 30.aprīlī 85 gadu vecumā. Pēc divām dienām 2.maijā nomira 59 gadus vecais Valentīns Judaškins. Tā šķiet kā nežēlīga sakritība un vēl dīvaināka divu modes leģendu aiziešana, ja atceramies, ka Judaškins savā laikā stažējās pie Zaiceva.
Bez pārspīlējumiem viņi abi bija krievu modes industrijas priekšgājēji.
Vēlos atcerēties Valentīna Judaškina un Vjačeslava Zaiceva likteņu paralēles. Kā mode un nāve uz mūžu savienoja divus varenus meistarus.
Abi jau no bērnības zīmēja skices un sapņoja par modes pasauli, briedumā radīja savas studija un pārstāvēja Krieviju starptautiskajā modes olimpā.
Zīmēšanas talants Vjačeslavam Zaicevam bija jau no agrīnas bērnības. Pēc mācībām Maskavā viņš nokļuva Maskavas apgabala pilsētā Babuškina. Tur jaunais cilvēks radīja savu pirmo kolekciju - darba apģērbu lauku strādniecēm.
Valentīnam bija tikai divi gadi, kad Vjačeslavs jau piesaistīja pasaules modes meistara Pjēra Kārdēna un Marka Boana no Dior uzmanību. Un viņa kolekcija tika publicēta franču žurnālā "Paris Match" ar nosaukumu "Viņš diktē modi Maskavā". Zaicevu ārzemēs sauca par “sarkano Dior”.
Vjačeslavs strādāja uz Kuzņeckas tilta, kur atradās slavenais vissavienības modeļu nams. Zaicevs tur nostrādāja 13 gadus, un tieši šeit jaunais Valentīns Judaškins ieradās pie Zaiceva universitātes praksē.
Judaškins un Zaicevs visu mūžu noliedza, ka starp viņiem būtu skaudība un konkurence.
Zaicevs veidoja tērpus sporta delegācijai Maskavas Olimpiskajās spēlēs - 80, ģērba daiļslidošanas čempionus un veidoja formas tērpus policijai.
1991. gadā Valentīns Judaškins pirmo reizi prezentēja apģērbu kolekciju Parīzes Haute Couture nedēļā (augstā mode). Kolekcija saucās "Faberžē" un sastāvēja no 150 kleitām, kuras bija šūtas Faberžē olu formā. Viena no kleitām, kura atgādināja Faberžē olu, tika pārvesta kā eksponāts uz Luvras muzeju. Judaškina darbi aizrāva Eiropas publiku, arī Pjēra Kārdēna un Pako Rabane modes šovos.
Atgriezies pēc liktenīgās skates, iedvesmotais Judaškins 1993. gadā atklāja modes namu Valentin Yudashkin. Judaškins radīja ne tikai drēbes, bet arī veidoja briļļu dizainu, rotaslietas un aksesuārus, kā arī sudraba izstrādājumus un porcelānu.
Taču 1996. gads kļuva pats svarīgākais gan pašam Judaškinam, gan krievu modei kopumā. Tieši toreiz Parīzes augstās modes sindikāts Valentīna Judaškina modes namam piešķīra korespondenta biedra statusu, un tiesības saukties par Haute Couture namu. Pirmo reizi šādu statusu saņēma krievu dizaineris. Kopš tā laika Judaškins divas reizes gadā varēja piedalīties Parīzes augstās modes nedēļās.
Tiesa gan, dalība Parīzes sindikātā neizrādījās mūžīga: pēc dažiem gadiem noteikumos tika iekļauta prasība modes namam fiziski atrasties Parīzē. Judaškins to nevarēja izdarīt - tad viņš būtu kļuvis par franču modes dizaineri, tāpēc sindikāts viņam bija jāpamet.
Taču liktenis Judaškinam joprojām bija labvēlīgs: pateicoties viņa pazīšanās ar franču Vogue galveno redaktori Karīnu Roitfeldu, viņš atgriezās Parīzes modes nedēļā.
Viņš izstrādāja apģērbu Krievijas izlasei 1994. un 1996. gada Olimpiskajām spēlēm. Interesanti, ka Allas Pugačovas pirmo apmetni radīja Vjačeslavs Zaicevs, bet modernizēja un saīsināja Valentīns Judaškins.
2008.gadā Judaškins kopā ar modes dizaineri Igoru Čapurinu izstrādāja jaunu formas tērpu Krievijas armijai. Valdībai tas izmaksāja 170 miljonus rubļu. Formas tērps tika pieņemts, taču drīz vien radās problēma: 2010. gada decembrī apmēram 200 jauniesaucamo Kuzbasā tik ļoti nosala, ka viņus nācās nogādāt slimnīcā. Militāristi arī kritizēja jauno formas tērpu kā neērtu un ar sliktu kvalitāti.
Judaškins 2012. gadā paziņoja, ka viņam nav nekāda sakara ar formas tērpu - Aizsardzības ministrija to it kā “pabeidza” bez viņa ziņas. Militārā prokuratūra apstiprināja: departaments nolēma ietaupīt uz materiāliem, un tas netika saskaņots ar formas izstrādātāju. Šā iemesla dēļ Judaškins saņēma milzu naida vilni un ar ministriju vairs nestrādāja. Turklāt viņš pat nesaņēma honorāru par darbu.
Pēdējā laikā abi dizaineri smagi slimoja. 2016. gadā kļuva zināms, ka Vjačeslavam Zaicevam ir Parkinsona slimība. Un Judaškinam tajā pašā gadā tika diagnosticēts vēzis. Vienīgi Valentīnu Judaškinu visas slimības laikā atbalstīja viņa sieva un meita, bet Zaiceva personīgā dzīve bija daudz skumīgāka.
Pēdējos gados Vjačeslavs Mihailovičs gandrīz nesazinājās ar saviem mīļajiem, taču viņš bija daudzu aprūpētāju ieskauts, kuri neļāva radiniekiem modes dizainerim tuvoties.
Šie cilvēki organizēja viņa dzimšanas dienas, uz kurām pārdeva biļetes par 15 tūkstošiem rubļu, ierakstīja video Tik-Tok, devās uz dažādiem TV šoviem un veidoja savu PR uz slavena, bet smagi slima mākslinieka vārda. Visā viņu rīcībā bija redzama savtīga interese, bet dēls un mazmeita tika pozicionēti kā cilvēki, kuri pameta slimo tēvu un vectēvu. Pēc mediju ziņām Vjačeslava Zaiceva modes nams ir uz slēgšanas robežas, kamēr Judaškina modes nams turpinās pastāvēt, jo biznesam klājas labi.
