Gada tumšākajos mēnešos daudziem labi pazīstamas sajūtas ir nogurums un fizisks vājums. Šie simptomi var kalpot kā pirmie novājinātas imūnsistēmas vēstneši.
Imūnsistēma stimulē visa organisma sistēmu kopumā un aizsargā no slimību izraisošiem mikroorganismiem. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai imūnsistēma būtu spējīga cīnīties pret nelabvēlīgajām baktērijām un vīrusiem, kas rudens/ziemas sezonā uzglūn no visām pusēm. Imunitāte ir jāstiprina visa gada garumā, tomēr, ja kādu iemeslu dēļ par to nav domāts, nekad nav par vēlu to sākt darīt.
Kā rīkoties, ja šķiet, ka imunitāte ir novājināta un ķermenim nepieciešama palīdzība cīņā ar vīrusiem un nelabvēlīgajām baktērijām, konsultē aptieku tīkla “Apotheka” farmaceite Ivanda Krastiņa.
“Imunitāti iespējams stimulēt, koncentrētā daudzumā uzņemot dažādus vitamīnus. Īstermiņā ātrai imunitātes stimulēšanai var lietot vairākus vitamīnus vienlaicīgi, taču pirms tam vajadzētu konsultēties ar farmaceitu. Tāpat papildus ieteicama samērīga fiziska slodze svaigā gaisā, piemēram, garas pastaigas, nūjošana vai slēpošana,” norāda farmaceite.
1. C VITAMĪNS
C vitamīns ir vitamīns numur viens imunitātes stiprināšanā. Tas jāuzņem katru dienu, jo pats organismā tas neveidojas. Nevajadzētu baidīties no C vitamīna uzņemšanas pārlieku lielās devās - C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas vajadzības gadījumā ātri tiek izvadīts no organisma. Taču jāņem vērā, ka tik intensīva C vitamīna uzņemšana ieteicama ne ilgāk kā divas līdz četras nedēļas, jo tas noslogo nieres un ilgtermiņā var ietekmēt tajās notiekošos vielmaiņas procesus.
C vitamīns ne vien pozitīvi iedarbojas uz imunitātes stiprināšanu, bet arī iesaistās un labvēlīgi ietekmē daudzus citus organisma procesus - veicina kolagēna sintēzi, kas ir svarīgi locītavām, cīpslām, ādai. Tas aizsargā šūnas no brīvajiem radikāļiem, stiprina asinsvadu sieniņas, kapilārus, veicina brūču dzīšanu, kā arī piedalās dažādu minerālvielu, piemēram, dzelzs, uzsūkšanā.
Vislabāk C vitamīns asimilējas, uzņemot svaigus, termiski neapstrādātus augļus un dārzeņus. Augsta C vitamīna koncentrācija ir citrusaugļos (laimā, greipfrūtā, apelsīnā), upenēs, brūklenēs, kivi, granātābolos, paprikā. Ziemas sezonā lielisks C vitamīna avots ir dzērvenes un skābēti kāposti. C vitamīna līmeņa uzturēšanai pietiks, ja dienā apēdīsiet divus trīs augļus ar augstu C vitamīna koncentrāciju. Taču, ja nepieciešams papildus stimulēt imunitāti, tad šo vitamīnu ieteicams uzņemt uztura bagātinātāja veidā, lietojot 1000-2000 miligramus katru dienu.
2. D VITAMĪNS
Virkne zinātnisko pētījumu apstiprina D vitamīna nozīmi ātras un spēcīgas imunitātes darbībā. Pietiekošs D vitamīna daudzums organismā nodrošina adekvātu imūnās sistēmas šūnu atbildes reakciju uz kaitīgiem ārējiem vides faktoriem - vīrusiem, baktērijām un fizikālajiem kairinātājiem.
Optimāls D vitamīna līmenis, kas labvēlīgi ietekmē dažādus organisma procesus, ir 45-50 ng/ml.
Farmaceite stāsta, ka D vitamīns ir viens no tiem vitamīniem, ar kuriem cilvēki mēdz grēkot - to pietiekamā daudzumā Latvijas platuma grādos iespējams uzņemt ar saules palīdzību tikai vasaras mēnešos. Tāpēc rudens, ziemas un pavasara mēnešos ikvienam ieteicams pārliecināties par savu D vitamīna līmeni asinīs un, ja tas ir nepietiekamā daudzumā, uzņemt to uztura bagātinātāju veidā. Tādējādi tiks nodrošināta pilnvērtīga imūnās sistēmas darbība.
D vitamīna deficīta simptomi ir nogurums, vispārējs vājums, sāpes kaulos, biežas saslimšanas.
3. PROBIOTIĶI UN PREBIOTIĶI
Abus šos terminus cilvēki mēdz savā starpā jaukt, bet tās ir divas dažādas lietas, kas abas vienlīdz svarīgas normālai gremošanas un zarnu trakta darbībai, un abas ir atrodamas ikdienas pārtikas produktu sastāvā.
Probiotiķi ir organisma mikrofloras sistēma, ko veido gan pozitīvās, gan negatīvās (patogenās) baktērijas, kurām jābūt pareizā balansā. Probiotiķi ir tiešā veidā saistīti ar visiem organisma procesiem, jo imunitāte sākas zarnu traktā. Tās ir baktērijas, kas ražo dažādas aktīvās vielas, lai imunitāte būtu spēcīga, darbotos nevainojami precīzi, kā arī iznīcinātu un neļautu vairoties patogēnajiem mikroorganismiem (mikroorganismiem, kas izraisa saslimšanas). Tāpat probiotiķi nodrošina arī veselīgu zarnu gļotādu, lai caur to organismā varētu uzsūkties aktīvās vielas un vitamīni. Profilaktiskos nolūkos imunitātes stiprināšanai probiotiķus vēlams lietot kursa veidā - divas līdz trīs nedēļas. Tāpat tos ieteicams uzņemt antibiotiku lietošanas gadījumā, jo antibiotikas iznīcina pilnīgi visas baktērijas - gan sliktās, gan labās.
Labākie probiotiķi pārtikas produktu vidū ir skābpiena produkti, skābēti un fermentēti dārzeņi, kā arī austrumu zemju virtuves produkti, kas raudzēti ar baktēriju kultūrām.
Savukārt prebiotiķi ir šķiedrvielas, kas nodrošina mikrofloras barošanos un atjaunošanos, tie kalpo kā “pārtika” zarnu mikroflorai un probiotikām. Tos ieteicams uzņemt katru dienu, lai nodrošinātu probiotiķu aktīvu darbību.
Prebiotiķus var uzņemt ar visa veida dārzeņiem, augļiem un ogām, pilngraudu produktiem, pākšaugiem, riekstiem un sēklām, kā arī ar sīpoliem un ķiplokiem.
4. B6 VITAMĪNS
B6 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas būtu jāuzņem katru dienu. Šis vitamīns iesaistās vairākās organisma bioķīmiskajās reakcijās un tādējādi veicina efektīvu imūnās sistēmas darbību.
Ar pārtikas produktiem B6 vitamīnu var uzņemt, uzturā lietojot piena produktus, gaļu, pākšaugus un raugu saturošus produktus.
5. E VITAMĪNS
E vitamīns ir ļoti spēcīgs antioksidants, kas pasargā visas organisma šūnas, tai skaitā arī imūnās, tāpēc arī šim vitamīnam ir būtiska nozīme imunitātes stiprināšanā. E vitamīns ir labs palīgs, lai cīnītos ar pastāvīgu nogurumu un pelēku, trauslu ādu, kas var būt arī priekšlaicīgas novecošanas sekas, ko izraisa oksidatīvais stress.
E vitamīns sastopams graudaugos un eļļās (visvairāk - kviešu asnu eļļā), mandelēs, zemesriekstos un lazdu riekstos, spinātos, sparģeļos, mango un avokado.
4 JAUTĀJUMI PROFESIONĀLIM
Atbild Dārta GEIŽĀNE, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, ģimenes ārste (“Capital Clinic Riga”, Dr. Federa kardioloģijas privātprakse):
1) Vai taisnība, ka šajā rudens/ziemas sezonā cilvēki ļoti daudz slimo - ar gripu, Covid-19, dažādiem elpceļu vīrusiem?
Šajā rudens/ziemas sezonā ir novērojama augstāka saslimstība ar dažādām elpceļu vīrusu saslimšanām - slimo gan bērni, gan pieaugušie. Šosezon retāk sastopama Covid-19 infekcija, jo kopīgiem spēkiem esam to spējuši ierobežot - lielākajai daļai sabiedrības ir izstrādājusies imunitāte pret to, tāpēc, pat inficējoties, slimības gaita ir viegla, maz atšķiras no citiem vīrusu ierosinātās klīniskās ainas un vairs neprasa īpašu uzmanību. Iepriekšējā sezonā ar bažām gaidījām gripas izplatību, jo tā jau vienu sezonu bija “izlaidusi” - epidemioloģiskie ierobežojumi bija efektīvi pret visām citām saslimšanām, kas izplatās gaisa pilienu veidā arīdzan. Vīrusi nepārtraukti mainās un uzlabo savu struktūru, lai labāk spētu turēties pretī mūsu imūnās sistēmas darbībai, tāpēc sagaidījām, ka gripa būs “uzaudzējusi muskuļus”. Pirms gada mūsu bažas nepiepildījās - joprojām spēkā bija visai stingri ierobežojumi. Šogad gripas un arī pārējie ierastie vīrusi beidzot sagaidīja savu iespēju izpausties - ierobežojumu nav, iepriekš visur esošais Covid-19 vairs nespēj ieņemt galveno lomu.
2) Vai un kā kovids un piespiedu izolācija/mājsēde ir ietekmējusi mūsu imunitāti?
Ļoti nozīmīgs faktors, kāpēc šosezon tik daudzi slimo - jā, ierobežojumu rezultātā mūsu imūnā sistēma nedabūja dabisko un gluži nepieciešamo treniņu, saskaroties un iemācoties atvairīt dažādos vīrusus. Šobrīd mūsu imunitāte nav novājināta, kā daudzi to grib mālēt tumšās krāsās, - tā gluži vienkārši nav varējusi “atkārtot uzdoto vielu” un nedaudz piemirsusi savas iepriekš uzņemtās imūnās “zināšanas”. Mēs nesaslimstam ar milzīgu pārsvaru vīrusu, ar kuriem ikdienā saskaramies, jo mūsu imunitāte strādā. Šoziem gan savu raksturu nedaudz pamainījuši ierastie vīrusi, gan mūsu aizsardzības spējām nepieciešama viegla iesildīšanās. Elpceļu vīrusi, kuri šobrīd izplatās, lielākoties ir pašlimitējoši, ar vieglu gaitu, bet - izņemot gripu. Tā joprojām spēj ierosināt nepatīkamas, pat bīstamas komplikācijas. Pret to vislabākā profilakse joprojām ir vakcīna - gripas vīruss īpaši bīstams ir bērniem, kuri jaunāki par trim gadiem, grūtniecēm, senioriem un hroniskiem pacientiem.
3) Kā stiprināt imunitāti?
Veseliem cilvēkiem - tādiem, kuriem nav hronisku saslimšanu, savas aizsargspējas vislabāk stiprināt, ievērojot veselīgu dzīvesveidu. Specifiskas papildvielas nav nepieciešamas. Veikalos pieejams ļoti plašs produktu klāsts un visu gadu, ja vien pie tā piedomājam, varam uzņemt visu nepieciešamo ar pilnvērtīgu, kvalitatīvu, sabalansētu uzturu. Nozīmē ir fiziskajai aktivitātei jeb - ir svarīgi izvairīties no mazkustīga dzīvesveida. Noteikti jārūpējas par kvalitatīvu miegu un arī pietiekami daudz ikdienā jāuzņem ūdens. Sekojot šiem mūžsenajiem principiem ikdienā, imūnai sistēmai būs nodrošināts viss nepieciešamais, lai tā varētu pilnvērtīgi darboties. Hroniskiem pacientiem un citām riska grupām, protams, jāseko tiem pašiem pamatprincipiem, bet par konkrētu vitamīnu, mikroelementu vai uztura bagātinātāju uzņemšanu jākonsultējas ar ārstu, jo katra cilvēka vajadzības ir individuālas un nav vienas universālas formulas visiem - citādi dzīve gan pacientiem, gan ārstiem būtu ievērojami vienkāršāka.
4) Vai saviem pacientiem iesakāt lietot kādus vitamīnus un uztura bagātinātājus?
Jāatceras, ka jebkurš medikaments, vitamīns vai uztura bagātinātājs ne tikai var izdarīt labu, bet arī nodarīt kaitējumu, tāpēc to lietošanai jānotiek saprātīgi. Šobrīd vienīgais, ko rekomendē lietot visiem, ir vitamīns D, taču arī tā spējas nav neierobežotas un visas piedēvētās super spējas tam, ticamāk, nemaz nepiemīt.
