Slēgto tirdzniecības vietu un citu pandēmijas ierobežošanas pasākumu dēļ strauji pieaudzis interneta tirdzniecības īpatsvars gan Baltijas valstīs, gan Eiropā kopumā.
Starp Baltijas valstīm līdere interneta lietošanas un tiešsaistes pirkumu ziņā ir Igaunija, kur internetu lieto 90% aktīvo iedzīvotāju, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā.
Tiešsaistes pirkumus internetā Igaunijā pērn veica 68% lietotāju. Igaunijai seko Latvija ar 90% interneta lietotāju aktīvajā vecuma grupā, taču no šī skaita pirkumus internetā pērn veica tikai 56% iedzīvotāju. Lietuvā šie dati ir vēl zemāki: attiecīgi 84% un 54%, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.
Eiropā vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem internetu lieto 89% cilvēku, un 64% no kopējā interneta lietotāju skaita pērn veikuši produkta vai preces pirkumu tiešsaistē. Jāatzīmē, ka līdz 2018.gadam primārā tiešsaistes pircēju vecuma grupa bija no 25 līdz 54 gadi, bet pēdējo 10 gadu laikā pircēju skaits vecumā no 16 līdz 25 gadiem Eiropā ir pieaudzis no 48% līdz 78%, un tagad interneta pirkumu īpatsvara ziņā šī vecuma grupa ir kļuvusi par galveno, liecina "Eurostat" jaunākais ziņojums par interneta lietošanas tendencēm Eiropā.
Kopumā vislielākais interneta lietotāju īpatsvars Eiropā pērn reģistrēts Dānijā, kur vecuma grupā no 16-74 gadiem, internetu lieto 98%, un pirkumus tiešsaistē pērn veica 89% lietotāju. Tai seko Nīderlande ar 95% interneta lietotāju, no kuriem 87% pērn iepirkās interneta vidē. Savukārt trešo vietu interneta lietotāju rangā ieņem Zviedrija - kopumā 97% iedzīvotāju lieto internetu, un 84% no tiem pērn veica pirkumus tiešsaistē.
Vismaz 70% no visiem interneta lietotājiem pērn pirkumus interneta vidē veica Vācijā, Luksemburgā, Čehijā, Beļģijā, Francijā, Īrijā, Somijā. Savukārt vismazāk aktīvo tiešsaistes pircēju pērn bija Bulgārijā (31%), Rumānijā (38%) un Itālijā (38%).
Pandēmijas uzliesmojuma laikā eiropieši visbiežāk internetā iegādājās drēbes un apavus - šīs preču grupas internetā 2020.gadā pasūtīja pat 64% visu interneta lietotāju Eiropā. Tāpat starp biežākajiem interneta pirkumiem ir arī piegādes no restorāniem, mēbeles, preces mājai, kosmētika, grāmatas un žurnāli.
46% no visiem tiešsaistes pirkumiem internetā Eiropā ir 100-500 eiro vērtībā. Biežāk internetā iepērkas vīrieši un cilvēki ar augstāku izglītības līmeni. "Iepirkšanās paradumus internetā ietekmē dzimums, vecums, nodarbošanās un izglītības līmenis. Piemēram, vīrieši tiešsaistē iepērkas biežāk nekā sievietes. Tāpat iepirkšanās internetā korelē ar augstāku izglītotības līmeni. Nodarbinātie, tai skaitā pašnodarbinātie, internetā iepērkas biežāk, nekā bezdarbnieki un cilvēki pensijas vecumā. Lai arī lielākā daļa tiešsaistes pircēju ir vecuma grupā līdz 25 gadiem, cilvēki vecuma grupā 25 līdz 34 gadiem internetā iepērkas biežāk, nekā citas pircēju grupas. Runājot par tēriņiem, lielākā daļa pircēju (46%) tiešsaistē tērē no 100 līdz 500 eiro. Šīs tendences, plānojot e-komercijas izaugsmi turpmākajos gados, noteikti jāņem vērā arī uzņēmumiem," stāsta "RIA.com Marketplaces" pārstāvis Artjoms Umanets.
Pērn īpaši strauji interneta tirdzniecības izaugsmes rādītāji reģistrēti Ukrainā, kur e-komercijas īpatsvars pieaudzis par 107%. "E-komercijas izaugsme Ukrainā cieši saistīta arī ar interneta lietošanas paradumiem. No kopumā 45 miljoniem iedzīvotāju internetu lieto apmēram 25 miljoni cilvēku, un viņu skaits arvien aug. Ja pirms pandēmijas interneta pirkumu izaugsme bija mērāma ap 17%, tad 2020.gadā šis rādītājs pieauga par 107%. Saskaņā ar mūsu apkopotajiem datiem, Ukrainā katrs trešais cilvēks vismaz reizi gadā veic pirkumu internetā. Ņemot vērā straujo interneta lietotāju skaita pieaugumu, e-komercijas Ukrainā turpinās strauju izaugsmi arī nākotnē," skaidro A.Umanets.
