Cilvēki ir gatavi vēl stingrākiem veikalu drošības noteikumiem, lai varētu iepirkties klātienē

© f64.lv, Oksana Džadana

Ieilgušie klātienes tirdzniecības ierobežojumi un joprojām lielais slēgto veikalu daudzums ir mudinājis tirdzniecības centru "Domina Shopping" noskaidrot, kādas ir Latvijas iedzīvotāju sajūtas, vajadzības un vēlmes šajā spēcīgi paralizētās klātienes iepirkšanās laikā.

Pētījuma rezultāti rāda, ka sabiedrība ir ne tikai ļoti noilgojusies pēc iespējas iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus klātienē, bet arī gatava ievērot vēl stingrākus fiziskā šopinga noteikumus, jo internetveikali nespēj apmierināt visas ikdienišķās prasības.

Noskaidrots, ka 95% Latvijas iedzīvotāju šobrīd ir vismaz viena preču vai pakalpojuma kategorija, kuras iegāde klātienē tiem ļoti pietrūkst.

Savukārt 77% pircēju ir vismaz viena pakalpojumu vai preču grupa, kuras iegāde klātienē ir ļoti aktuāla vai nepieciešama. Un vienlaikus arī lielākā sabiedrības daļa (77%) ir gatava ievērot vēl striktākus epidemioloģiskās drošības pasākumus veikalos, ja vien tas nodrošinās iespēju iepirkties klātienē.

Vislielāko trūkumu cilvēki šobrīd izjūt pēc iespējas klātienē izmantot skaistumkopšanas pakalpojumus (72%) un iegādāties klātienē apģērbu vai apavus pieaugušajiem (69%) un bērniem (43%). Teju tik pat bieži viņiem trūkst iespējas apmeklēt kultūras pasākumus (65%), izmantot ēdināšanas pakalpojumus klātienē (59%), kā arī iegādāties mājai nepieciešamās preces (62%).

Pēc klātienes sporta nodarbībās un sporta preču pielaikošanas ģērbtuvēs ilgojas attiecīgi 40% un 39% iedzīvotāju. Diezgan daudziem trūkst iespējas fiziskā veidā iegādāties arī celtniecības materiālus (50%), preces hobijam (49%), kosmētiku (42%), elektropreces (40%), autopiederumus (39%), mēbeles (38%) un grāmatas (36%). Nedaudz mazāku diskomfortu cilvēkiem izraisa sadzīves tehnikas (29%) un rotaļlietu (27%) klātienes iegādes liegums.

"Esam skumjas situācijas liecinieki. No vienas puses daudziem cilvēkiem šobrīd ir pamatota vajadzība pēc klātienes pirkumu veikšanas. Bet no otras puses - tirgotājiem ir labs piedāvājums un pilnas noliktavas ar preci. Taču, lai arī abas puses ir gatavas stingrāku noteikumu ievērošanai, tās joprojām tiek nošķirtas. Protams, veselība šobrīd ir pati galvenā prioritāte, tomēr, kā ik visam dzīvē, tā arī tirdzniecības ierobežojumiem jābūt sabalansētiem, loģiskiem un cilvēcīgiem, arī ekonomiskos aprēķinos balstītiem. Ceram, ka valdība spēs pielāgot tirdzniecības noteikumus tā, lai nomnieki atkal varētu strādāt, bet cilvēki - drošā veidā saņemtu gan skaistumkopšanas pakalpojumus, gan iegādātos apģērbu un apavus sev un bērniem tiklīdz rodas šāda vajadzība," saka Dina Bunce, t/c "Domina Shopping" direktore.

Lai arī publiskajā vidē nereti dzirdams, ka šobrīd internetā iespējams nopirkt visu ātri un ērti, tomēr veiktajā aptaujā atklāta pretēja tendence jeb vairāki tiešsaistes iepirkšanās šķēršļi.

Patērētāji kā galvenos trūkumus, kas viņus attur no iepirkšanās internetā, min ne vien vēlmi, bet arī vajadzību pielaikot apģērbu un apavus - tā ir problēma divām trešdaļām jeb 73% respondentu. Bet 62% cilvēkus no attālinātajiem pirkumiem attur iespēja pārliecināties par preces kvalitāti. Savukārt katram otrajam (51%) cilvēkam ir vajadzība pēc tādiem specifiskiem pakalpojumiem kā frizieris un tamlīdzīgi, kuri vispār nav iespējami tiešsaistē.

Katrs trešais cilvēks kā šķērsli pirkumu neveikšanai tiešsaistē min arī garo preču piegādes laiku (30%), apgrūtinošo atgriešanas procedūru, ja iegādātā prece neder (37%), kā arī potenciāli augstākas pirkuma izmaksas, jo jāveic arī piegādes apmaksa (35%).

Atceries, kas notika...?

Dzīvesstils

Virtuves huligāns Pipars stāsta, ka šie ir salāti ar raksturu. “Vēl var pievienot vārītu kartupeli un skābētus kāpostus un tad būs vinegrets, bet, ja tos nepievieno, tad sanāks salāti. Un ļoti garšīgi salāti,” iedrošina Pipars.

Svarīgākais