Kurzemes reģiona pašvaldību pārstāvji un jahtu ostu attīstītāji projekta "Kurzemes reģiona ostu attīstība" ietvaros no pieredzes apmaiņas brauciena Norvēģijā ir atgriezušies ar jaunām idejām un noderīgu informāciju Liepājas, Pāvilostas, Ventspils un Mērsraga jahtu ostu attīstībai.
Projekta mērķis ir attīstīt Kurzemes reģiona jahtu ostas tā, lai tās piesaistītu vairāk tūristu un veicinātu ekonomiskās aktivitātes šajos reģionos. Norvēģijā burāšana un atpūta uz ūdeņiem, kā arī ceļošana ar buru un motora jahtām ir populāra jau vairākus gadu desmitus. Šī iemesla dēļ norvēģi gadiem ilgi ir uzkrājuši pieredzi jahtu ostu attīstības, apsaimniekošanas un popularizēšanas jomā.
"Norvēģijā burāšana ir tik populāra, ka vietējie iedzīvotāji uz brīvām jahtu stāvvietām gaida rindā vairākus gadus. Papildu tiek attīstītas īpaša viesu ostas. Vietējo pašvaldību vai pašvaldību uzņēmumu, kuri Norvēģijā rūpējas par viesu ostu attīstīšanu, pārstāvji atzīst, ka jahtu ostām ir milzīga loma tūrisma attīstībā. Vienlaikus ar jaunu jahtu ostu izveidi, pilsētas dienesti mēdz ieviest jaunus apsaimniekošanas risinājumus, piemēram, jahtklubos sevi lieliski ir pierādījušas tādas atkritumu urnas, zem kurām zemē ir paslēpti lieli atkritumu konteineri,” ar iespaidiem dalās Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš.
Īpaša vērība Norvēģijas jahtu ostās tiek pievērta vēsturiskiem peldlīdzekļiem, kā arī alternatīvajām degvielām. Vairākas jahtu ostas tūristiem lepojas ar restaurētu koka jahtu un laivu floti, kā arī laivām, kas aprīkotas ar elektrodzinējiem. Latvijai gan šie akcenti varētu būt nedaudz tālākas nākotnes aktualitāte, kamēr šobrīd tiek risināti jautājumi par ostu sniegto pakalpojumu kvalitātes un infrastruktūras uzlabošanu.
Paralēli dažādiem praktiskiem jautājumiem norvēģu ostu pārstāvji Latvijas delegāciju iepazīstināja arī ar jaunākajām tendencēm burāšanas attīstībā un jahtu ostu biznesā. Norvēģu novērojumi liecina, ka ceļošana ar jahtām katru gadu kļūst arvien populārāka un cilvēki ceļo arvien tālāk. Pēdējā laikā Kurzemes ostās bez vāciešiem un zviedriem, arvien biežāk sastopamas arī norvēģu jahtas. Kamēr Norvēģijā tiek risinātas ostu ietilpības problēmas, balstoties uz ārvalstu labākās prakses piemēriem, Kurzemes reģiona ostas un pašvaldības meklē dažādus sadarbības veicināšanas risinājumus, lai pilnveidotu pašvaldību tēla atpazīstamību un palielinātu tūristu plūsmu. Jaunākā tendence, būvējot jahtu ostas, ir to iekļaušana pilsētu atpūtas zonās, padarot tās pieejamas katram pilsētas iedzīvotājam un viesiem.
"Norvēģijā ieguvām jaunu skatījumu uz jahtu ostu vadīšanas modeli – piestātni pārvada pašvaldība, taču daudzu pakalpojumu sniegšana un ikdienas apsaimniekošana tiek nodota privātajām vai nevalstiskajām organizācijām. Norvēģi arī apstiprināja, ka svarīgākais faktors viesu piesaistē ir vietas kultūrvēsturiskais mantojums, par ko Kurzemes ostas nevar sūdzēties," secinājusi ostas kompleksa „Pāvilosta Marina” pārstāve Anete Blažēviča.
Kurzemes ostu sakārtošana un attīstīšana noris ciešā sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu, kas šobrīd ar Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību ievieš projektu "Kurzemes reģiona ostu attīstība".
