Pavisam drīz, 23. februārī, gaidāma Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu pasniegšanas ceremonija, kurā diezgan droši uz skatuves kāps arī reperis Gacho – hip hop nominācijā viņa albumam Gatis Irbe nav konkurentu.
– Kopš tavas karjeras aizsākšanās līdz debijas albuma izdošanai pagāja septiņi gari gadi...
– Tas ir pirmais albums, kas nonācis veikalu plauktos. Man jau bija albums Privātais radio 2005. gadā – tas tika ierakstīts, taču to no studijas izzaga un nepabeigto versiju ielika internetā, tāpēc nemaz CD formātā neizdevām. Albums gan tika pabeigts, taču nebija vairs jēgas to likt veikalos.
– Vai jaunas dziesmas tapa ilgi vai cits iemesls tam, ka Gatis Irbe nāca klajā tikai gada nogalē?
– Valstī daudz kas mainās, un nav tā, ka vari domāt tikai par mūziku – ir visādas blakus lietas, par kurām jāuztraucas, un mūzika tiek nolikta otrajā plānā, tā vairs nav primārā. 2006.–2007. gadā man pat bija pauze, kad mūzika palika hobija līmenī, bet pirmajā plānā izvirzījās darbs un mīlestība. Jā, un, protams, tusiņi (smejas)! Kā dzīvo, tāda ir arī tava mūzika – tur nevar neko samākslot. Radīt dziesmas tikai tāpēc, lai tās būtu... Tas nav man.
– Tavu dziesmu teksti ir autobiogrāfiski – tu nesauc cīņā vai nedziedi par savu rajonu kā citi reperi...
– Esmu domājis par to, ka varbūt derētu pārtraukt šo autobiogrāfisko lietu – cik tad var dziedāt tikai par sevi! –, taču hiphopā paud to, ar ko saskaries katru dienu. Protams, var repot par mākonīšiem un sunīšiem, bet vai tas būs tavs? Esmu cilvēks, kas atklāti pasaka visu, ko domā, un man nav kauns no manas dzīves. Ir cilvēki, kas to ciena un respektē. Ja apsīkst tēmas, var apspēlēt citus cilvēkus vai notikumus, taču vismaz pagaidām man vēl ir, ko teikt.
– Vai tev nav bažas, ka reiz kāds pienāks un teiks: eu, vecīt, nu beidz tikai par sevi repot, mums nemaz tā tava dzīve neinteresē?!
– Jā, esmu par to domājis. Jāmāk visu pasniegt tā, lai citiem neapnīk, iespējams, ka man tas sanāk, tāpēc cilvēki ir gatavi to klausīties. Nākamajā albumā centīšos iztikt bez rupjiem vārdiem, mēģināšu iepīt tekstos arī kaut ko no apkārtējās dzīves.
– Bez rupjiem vārdiem? Bet tieši tie būtībā jau arī piemet repam sāli!
– Ir jāmāk pateikt to pašu domu bez rupjībām – es pats to ļoti labi apzinos. Esmu daudziem jaunajiem mūziķiem teicis un sludinājis, ka bez rupjiem vārdiem iztikt ir grūti: man tas nāk ārā negribot, jo tā ir valoda, ar kuru ikdienā saskaries. Taču esmu kategoriski pret to. Es pierādīšu sev, ka ir iespējams rupjā vārda vietā izmantot kādu sinonīmu, bet pateikt tikpat spēcīgi. Pagaidām gan man tas vēl nav sanācis (smejas).
– Meklējot paralēles ar citiem reperiem, man šķita, ka tava mūzika ir tas pats Ozola kaujinieciskums, tikai bez tīņu tekstiem. Vai pašam ir kādi favorīti Rietumu vai pašmāju mūzikā?
– Latvijā es sev neredzu līdziniekus. Tas nenozīmē, ka sevi uzskatu par Nr. 1, taču esmu savā konkrētajā nišā. Un tas ir labi, ka ir viens Gustavo, viens Ozols, viens Āķis, viens Gacho. Nevienam taču nav vajadzīgs otrs Gustavo vai Gacho, tāpēc cenšos iet savu ceļu.
Par ārzemēm runājot – patīk viss, kas ir citādāks. Nepretendējam tikai uz hip hop auditoriju, jo pie mums šis žanrs ir ļoti atpalicis, palicis 90. gadu vidus līmenī. Pasaulē hip hop pirmsākumos valdīja veselīga sacensība, bet Latvijā repa kultūrā viens ar otru joprojām ēdas. Stulbi, ka latviešu hiphoperi nespēj un negrib pieņemt neko jaunu: neiet līdzi laikam, kur nu vēl tam pa priekšu. Mans jaunais albums ir domāts cilvēkiem, kas grib kaut ko sasniegt un mēģina to darīt – vienalga, vai viņš strādā stroikā vai bankā. Negribu stāvēt uz vietas, vēlos progresēt – nav taču jēgas taisīt tādas pašas dziesmas kā 2005. gadā!
– Vai Latvijā vispār reps nav nobāzējies tikai savā konkrētajā auditorijā? Šķiet, citus stilus cienoši cilvēki pat netiek iepazīstināti ar to, kas pie mums notiek hip hop lauciņā!
– Tur jau tā lieta! Tāpēc cenšos panākt to, lai mani neklausītos tikai hiphoperi, bet arī citi. No maniem faniem tikai kādi 20% ir hiphoperi. (Šeit sarunā iesaistās Gacho menedžeris Kaspars.) To ir viegli aprēķināt: lielākajā hip hop portālā apgrozās aptuveni 2000 cilvēku, bet Gata mūzikas fanu grupā draugos ir aptuveni 9000 cilvēku, tātad teju 80%, kas ikdienā nav repa fani. (Sarunas pavedienu atkal pārtver Gacho.) Mana galvenā doma – lai šo mūziku klausās visi, kuriem tā patīk, un nebūtu lielas nozīmes, vai esi hiphoperis vai cita stila piekritējs. Pie mums reperu nav nemaz tik daudz. Arī Gustavo to ir sapratis, arī viņš tēmē uz citu auditoriju.
– Auditorija tev jau tāpat ir liela – nesen praktiski bez reklāmas Essential Club uz tavu koncertu pulcējās aptuveni 2500 klausītāju, kas ir milzīgs skaits.
– Tas pierāda to, ka, lai ko arī teiktu par manis izpildīto mūziku, cilvēki to klausās, un tas ir galvenais. Vēl iespaidīgāks rādītājs bija Madonā, kur uz koncertu atnāca ap 600 cilvēku, šādai pilsētai ļoti liels skaits! Atsākām stage diving (niršana no skatuves publikā – S. V.) ēru – tas ir forši, tā ir daļa no hiphopa! Esmu ļoti aktīvs, man patīk ātra dzīve, vienmēr esmu trenējies [kādā sporta veidā], tāpēc gribu dažādas aktivitātes ieviest arī koncertos.
– Jau 12. februārī sāksies tava tūre. Ko piedāvāsi savos koncertos?
– Katrā koncertā būs cits iesildītājs, pārsvarā kāds no vietējiem. Piemēram, Saldū būs Reinšteins un Kaņepe, Madonā – būš, Liepājā – Thursday12th akustiskā versijā utt. Lielākoties skanēs dziesmas no jaunās programmas, taču būs arī daži vecie gabali, kurus gan pašam īsti vairs negribas izpildīt, jo esmu uz jauna viļņa. Taču klausītāji koncertos bieži prasa, piemēram, Vēstules ar atskaņām, Vienu vasaru vai Sprīdīti, bet es tās vairs no galvas pat neatceros. Katram laikam savas dziesmas.
– Tavā profilā myspace bija tāds teksts, ka tev patīk uzlēkt augstāk par savu d***u. Cik tad augstu grasies uzlēkt?
– (Smejas.) Tas ir kā vadmotīvs man pašam: kamēr neesmu pārlēcis, tikmēr jācenšas un jālec! Ja nav mērķis un neredzi, uz ko tiekties, vari iesūnot. Es gribu tālāk – kā Ozolam bija – augstāk, tālāk, stiprāk, dziļāk, iekšā, ārā, iekšā, ārā un tā (smejas). Lai ir interesantāk. (Atkal Kaspars.) Tas, uz ko mēs tiecamies, ir saistīts ar cipariem: lai youtube videoklips būtu skatīts miljons reižu (salīdzinājumam: Sjūzenas Boilas uzstāšanos noskatījušies 34 miljoni, pašmāju Abrakadabru – 350 000 reižu – S. V.), tad koncerts krastmalā, no Vanšu tilta līdz Salu tiltam.
– Tad būsi apmierināts?
– Mēģinu darīt tā, lai es justos ļoti labi ar to, kas man ir. Piemēram, ja es dzeru kolu, tad to dzeru ar ļoti lielu baudu; ja man ir lats, tad ar to spēšu labi dzīvot. Negrasos gaidīt miljonus savos kontos, bet darīt to, kas man pašam patīk.
***
KONCERTI
12. februāris Saldus
13. februāris Liepāja
19. februāris Talsi
20. februāris Madona
26. februāris Jelgava
27. februāris Valmiera
4. marts Rīga
