Skolotāja laimīga: "Sestie sataisījuši špikerus!"

© pixabay.com

Atceroties skolas gadus, jāsaka, ka špikeru rakstišana bija labākais mācīšanās veids. Ja par to tēmu bija uzrakstīts špikeris, tad to pārbaudes darbā nemaz nevajadzēja vilkt ārā - viss vēl bija palicis galvā.

Arī šodien skolotāji atbalsta špikeru rakstīšanu un špikošanu, jo saprot, ka bērns darbam ir gatavojies un labu prātu apgūst zināšanas.

Mikroblogošanas vietnē "X" kāda skolotāja raksta: "Sestie sataisījuši špikerus uz pārbaudes darbu. Mapēs, zem džempera, penālī. Dažus pieķēru, daži savējos parādīja pēc pārbaudes darba, bet kopumā esmu priecīga. Beidzot gatavojas pārbaudes darbiem kā normāli skolēni. Sen iesaku. Kur jūs skolas gados špikerus slēpāt?"

Komentētāji neslēpj savus skolas laika paņēmienus: "Vislielākais suņa murgs bija ieskrāpēt ar adatu kaut kādas algebras formulas lineālā. Tas vidusskolā."

"Zem svārku malas uz auduma leikoplasta. Bet vispār matemātikas skolotājs reizēm ļāva 1 min. špikot . Uzņēma laiku un atļāva vandīties pa kladi vai grāmatu. Doma bija - ja māk atrast, tagad ir pierakstīts un grāmatā orientējas."

Jautājums ieraksta autorei: "Mani interesē vai PD tiks ieskaitīts tiem, kuri špikerus parādīja. Mums pārbaudes darbu anulēja, ja pieķēra."

Skolotāja: "Pārbaudes darbi tiks ieskaitīts visiem, jo es biju tik priecīga, ka viņi beidzot raksta špikerus (kas nozīmē - mācās), ka vienīgais, ko pateicu - lai mācās špikot tā, ka skolotāja nepieķer."