ZZS

No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta uz Rīgas domi kandidēs arī volejbolists Mārtiņš Pļaviņš, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Pagājis tikai nedaudz vairāk par gadu, kopš Latvijas Zemnieku savienības stūrētā Zaļo un zemnieku savienība nokļuvusi pie varas, taču partija jau kaldina plānus, lai tuvākajā laikā valdībā uzņemtos atbildību pār tādām nozarēm, kādas tai līdz šim nav bijušas raksturīgas. Visticamāk, organizāciju uz šo mērķi stūrēs cits līderis, jo pašreizējais partijas vadītājs Augusts Brigmanis skaidri pateicis – šie būs pēdējie divi gadi, kad viņš vada valstī vecāko partiju.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings ir augošs un stabili turas starp 13% un 17%, šodien Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā sacīja LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Saistībā ar Veselības ministrijas (VM) piedāvāto jomas reformu plānu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pauž atbalstu pašu deleģētajai veselības ministre Andai Čakšai, savukārt koalīcijas partneri vēl vērtēs izteikto piedāvājumu.

Domstarpības Zaļo un zemnieku savienību veidojošajos politiskajos spēkos līdz šim reti, kad sasniegušas publisko telpu. Taču šobrīd savienības stūrakmenī – Latvijas Zemnieku savienībā – notiekošās svārstības nonākušas plašākas sabiedrības uzmanības lokā. Tuvojoties partijas vadības pārvēlēšanai, sadūrušās divu tās līderu intereses. Daži to gan dēvē par vētru ūdens glāzē.

Konkurence uz partiju vadību vienmēr ir veselīga un liek esošajai vadībai strādāt labāk nekā tad, ja neviens neelpo pakausī un var atļauties ripot pēc inerces. Cita lieta, ja cīņā tiek izmantotas netīras metodes, vērptas intrigas, notiek šķelšanās. Jo vairāk, ja šādi procesi notiek labējā flangā, kur valda sīva konkurence un allaž atradīsies kādi, kas tos izmantos savās interesēs. Vai tieši tas draud varas zenītā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ar tās sastāvā esošo Latvijas Zemnieku partiju (LZS) vai ir tikai simboliska konkurence demokrātijas imitēšanai ar iepriekš zināmu iznākumu?

Finanšu ministrija nākusi klajā ar savu piedāvājumu izmaiņām nodokļu sistēmā, kas cita starpā paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un reinvestētās peļņas atbrīvošanu no nodokļiem. Valdības sociālie partneri jau pauduši konceptuālu atbalstu šiem ierosinājumiem, taču Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un pašvaldības jaunās iniciatīvas vērtē uzmanīgi.

Kopš Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošo Latvijas Zemnieku savienību pameta Iveta Grigule, pie varas esošais politiskais spēks atklāti atzinis, ka tas vēlas iestāties Eiropas Tautas partijā (ETP), kura šobrīd ir lielākā politiskā grupa Eiropas Parlamentā. Šajā procesā liela nozīme būs Vienotības nostājai, un šis fakts ZZS ieceres realizēšanu sarežģīs.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nesen izteicās, ka viņa domstarpības ar Eiroparlamenta deputāti Ivetu Griguli (ZZS) neapdraud ZZS vienotību. Vienotību tās noteikti neapdraud, jo vislabāk to apdraudēt prot pati Vienotība. Par ZZS vienotību vēl grūti spriest, atsevišķu zemsaviešu neapmierinātība jau bija manāma. Bet acīmredzami Grigules sāga ir apdraudējusi ZZS reitingu.

Pašvaldībā, īpaši ne pārāk lielā novadā, deputātiem nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, uzskata Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija").

Sociālpolitiskais nobrukums parasti notiek strauji un negaidīti. Vēl vakar viss bija klusi un mierīgi, politiskais dīķis, kā ierasti, rāms ar smakojošu, sastāvējušos ūdeni, bet šodien tajā kāds ir iemetis akmeni, un jau rīt viss vārās, mutuļo un pa ielām staigā aurojošu cilvēku pūļi. Vēsturiski, ar atpakaļejošu datumu visiem viss skaidrs – situācija brieda jau sen, vienā dienā vadzim bija jālūst, tā ka nekas pārsteidzošs, lai gan pašiem notikumu dalībniekiem līdz pat tai liktenīgajai dienai tā nelikās.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmums par savu Rīgas mēra amata kandidātu izvirzīt valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi ir saistīts ar cerību uz jaunu koalīciju galvaspilsētā pēc vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pārņems Rīgas domes vadību, tad tā dēvētais "kapu tramvajs" netaps, bet politiskais spēks atbalstītu tramvaju līnijas veidošanu caur Mežciemu, Purvciemu un Pļavniekiem.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien par saraksta līderi startam Rīgas domes vēlēšanās izvirzījusi ZZS valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien diskutēs par apvienības gatavošanos jūnija sākumā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām un paredzējusi izvirzīt saraksta līderi startam Rīgas domes vēlēšanās, aģentūru LETA informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Politisko organizāciju apvienības "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS) valde pirmdien, 23.janvārī, diskutēs par apvienības gatavošanos jūnija sākumā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām un paredzējusi izvirzīt saraksta līderi startam Rīgas domes vēlēšanās.

Pirmajā brīdī raugoties, varētu šķist, ka pagājušās nedēļas pilnmēness acīmredzot spēcīgi ietekmējis Latvijas Zaļo partiju (LZP). Varbūt sava loma arī pilnmēnesim, bet vairumu procesu var izskaidrot ar stratēģiskām kalkulācijām.

Lai lieki neradītu saspringtu atmosfēru Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iekšienē, vienas no šo politisko spēku veidojošajām partijām – Latvijas Zaļās partijas – dome nolēma nevirzīt savu kandidātu uz Rīgas mēra amatu. Šo privilēģiju partija uzticējusi ZZS valdei.

Galvaspilsētā Rīgā pašvaldību vēlēšanās Vienotības mēra amata kandidāts būs Vilnis Ķirsis, ZZS tas laikam būs Edgars Tavars vai Viesturs Silenieks, Nacionālajai apvienībai būs varbūt Romāns Naudiņš vai Rihards Kols, bet visticamāk, ka Baiba Broka.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) vienošanās par kandidātu Rīgas mēra amatam būtu jāpanāk līdz 20.janvārim, norāda ZS valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze.