Kā jau prognozēts, Zaļo un zemnieku savienība par līderiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās virza bijušo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, kas Māra Kučinska valdībā bija populārākais ministrs. Partiju reitingi zaļzemniekiem vieglu iekļūšanu Eiroparlmentā nesola, taču, iekļūstot tajā, tiem atkal būs jāsaduras ar sīvāko ideoloģisko pretinieku – Jauno konservatīvo partiju. Abas partijas cer iekļauties Eiropas Tautas partiju politiskajā grupā.
No Zaļo un zemnieku savienības saraksta pirms pieciem gadiem ievēlētā, bet vēlāk no partijas izslēgtā Iveta Grigule-Pēterse pēdējos mēnešus Eiropas Parlamentā vada Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā, kaut, sākot darbu parlamentā, iestājās eiroskeptiskajā grupā Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa.
Pēc Laimdotas Straujumas valdības krišanas, par premjerministru kļūstot M. Kučinskim, ZZS ātri saprata, ka tai, lai procesus spētu ietekmēt par labu Latvijai, nepieciešams pievienoties pašlaik lielākajai un ietekmīgākajai Eiropas Tautas partiju (ETP) grupai, kurā veiksmīgi jau darbojās no Vienotības ievēlētie politiķi.
Tradīcija nosaka, ka Eiropas politiskajā grupā jau esošās partijas var bloķēt jaunas partijas no tās pašas valsts iekļaušanu grupā. Vienotība tolaik sajūsmā par ZZS ieceri nebija, taču līdz konfrontējošajam lēmumam nepieļaut ZZS iekļaušanu ETP nenonāca, jo zaļzemnieku pārrunu procedūru pēkšņi apstādināja. Tiesa, īsi pirms Saeimas vēlēšanām tā atsākta, un ZZS cer, ka rezultāts būs pozitīvs.
Par spīti tam, ka eksperti pēc maija nogalē gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām prognozē, varas svārstam nosliecoties par labu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai, ETP ietekmes samazināšanos, vēlmi pievienoties šim politiskajam spēkam paudusi arī Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras principiālās pozīcijas dēļ premjerministram Krišjānim Kariņam neizdevās izveidot sešu partiju koalīciju, iekļaujot tajā ZZS.
ZZS, kuriem nebija principiālu iebildumu plecu pie pleca ar JKP strādāt valdībā, visticamāk, neiebilstu šādam partnerim arī Eiropas Parlamentā. Sarežģītākā situācijā, abām partijām iekļūstot Eiroparlamentā, nonāktu konservatīvie, kuri cīņu pret ZZS un ar tiem asociētajiem spēkiem līdz ar partijas līdera Jāņa Bordāna vēstuli ārvalstu vēstniecībām iznesuši starptautiskā mērogā. Taču pagaidām JKP līdz šādām niansēm nav aizdomājušies. Partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans Neatkarīgajai apliecināja, ka organizācija uzsākusi sarunas par iestāšanos ar ETP, taču par iespējamo sadarbību vienas Eiropas Parlamenta politiskās grupas ietvaros ar ZZS partijā vēl nav spriests. Savukārt konservatīvo saraksta otrais numurs Gatis Eglītis norāda, ka pievienošanās kādai no Eiropas politiskajām grupām nav tik vienkārša, jo iebilst jaunu biedru uzņemšanai no Latvijas var gan Vienotība, gan citas ETP ietilpstošās partijas. Tādēļ jautājums par ZZS, vismaz pagaidām, nav konservatīvo darba kārtībā.
To, vai arī Eiropas Parlamentā izvērtīsies abu politisko spēku pretstāve, noteiks vēlētājs. Konservatīvajiem šīs būs pirmās EP vēlēšanas, taču ZZS iepriekšējās trīs nav nesušas ievērības cienīgus rezultātus.
Pirmajās un otrajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ZZS nesasniedza liktenīgo piecu procentu barjeru. Arī 2014. gada vēlēšanas zaļzemniekiem neko labu nav nesušas, par spīti tam, ka, pateicoties plašai reklāmas kampaņai, I. Grigule-Pēterse, būdama saraksta trešajā pozīcijā, tomēr spēja panākt savu ievēlēšanu. Turpmākajā savā darbībā viņa ZZS nodarījusi vairāk ļauna nekā laba.
Šogad ZZS savu sarakstu mainījusi fundamentāli. Piemēram, iepriekšējās vēlēšanās kādā no pirmajām trim saraksta vietām bija vairāku iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts Andris Bērziņš, bet tagad viņa vārds sarakstā vispār nav atrodams.
Pirmdien ZZS pavēstīja, ka tās līderi vēlēšanās būs Saeimas deputāti, bijušie ministri Dana Reizniece-Ozola un Raimonds Bergmanis, kā arī bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.
Tālāk sarakstā sekos Daugavpils universitātes prorektors Arvīds Barševskis, Saeimas deputāts Viktors Valainis un Latvijas Nedzirdīgo savienības sociālo pakalpojumu nodaļas vadītājs Edgars Vorslovs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta vadītāja Ņina Linde, žurnāla Vides Vēstis redaktore Anitra Tooma un biznesa menedžere Anna Poindere. No ZZS uz EP kandidēs arī Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, bijušais deputāts Guntis Kalniņš, students Mārtiņš Toms Stakss, Jēkabpils pašvaldības vadītāja vietniece Līga Kļaviņa, par projektu vadību Valsts izglītības attīstības aģentūrā atbildīgais Artūrs Strautmanis, uzņēmēja Harita Tohme un Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.