ZZS

Veidojot šodien apstiprināmās jaunās valdības partneru sadarbības līgumu, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošā Latvijas Zemnieku savienība piekāpusies pāriniekiem no Latvijas Zaļās partijas un atmetusi vēlmi cīnīties par tautas vēlētu prezidentu.

Lai kļūtu par ministru, nav nepieciešama augstākā izglītība – likums to nenosaka, un arī vairākums Saeimas deputātu uzskata, ka šāda prasība likumā nav jāiekļauj. Pieņemot, ka augstākās izglītības nepieciešamība ministram ir pašsaprotama, Latvijas Reģionu apvienības ierosinājumu noteikt minimālās prasības, lai persona kļūtu par ministru, parlaments noraidīja.

Mārim Kučinskim stājoties premjerministra amatā, viņa vietā Saeimā jānāk Valdim Kalnozolam, pret kuru ierosināta krimināllieta, ko pašlaik skata tiesā. Tas būtiski ierobežos viņa iespējas izpausties parlamentā un par vienu balsi samazinās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas balsu skaitu, taču oficiāli šis politiskais spēks nesteidz distancēties no sava biedra.

Pateicoties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības veiksmīgajai savienībai nākamās valdības veidošanas procesā, lielākā daļa ministriju vadītāju jau ir zināmi. Starp partneru un saviem plāniem ministru meklējumos šobrīd jālavierē vien Vienotībai, kura, pašas rokām gāžot valdību, zaudējusi gan premjerministra amatu, gan vienu ministra portfeli, gan iespēju pašai izvēlēties pārraugāmās nozares.

Līdz ar jaunās valdības izveidošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju varētu vadīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Jānis Vucāns, savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadīšanu no ZZS varētu pārņemt "Vienotība", aģentūrai LETA apstiprināja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) noraida iespēju, ka veselības ministra amatu topošajā valdībā varētu neieņemt pašreizējais ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Runājot par amatu sadalījumu jaunajā valdībā, ir jāatceras, ka partijas "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām ir tikai dažu deputātu skaita starpība, šodien pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes sēdes žurnālistiem sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Pēc pozām, kurās nostājušās šobrīd valdošās partijas, var secināt, ka patiesībā neviens nekādu valdību veidot negrasās: vienai partijai kāja uz «sarkanās līnijas», otra atsakās atbalstīt valdību ar «rižo lapsu», trešā piedraud, ka nepiedalīsies tādā valdībā, kurā nebūs otrās partijas, tad savukārt no pirmās partijas atšķēlies kreiso liberāļu sešnieks skraida pie trešās partijas, lai izlūgtos ministra amatu, jo citādi neatbalstīs tās premjera amata kandidātu, bet tajā laikā otrā partija cīkstas ar pirmo – kurai pienāksies lielāka bļoda uz saimes galda... Un tā tālāk.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji esot piedāvājuši pašreizējām finanšu ministram Jānim Reiram (V) kļūt par labklājības ministru, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Valdības veidošanā nenoliedzams ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) solījums apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) saglabāt pašreizējās pārraudzības jomas, šorīt Latvijas Radio izteicās ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka.

Laikā, kad tika gaidīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paziņojums par viņa izraudzīto kandidātu jaunās valdības veidošanai, politisko kāršu kavu pēkšņi sajaukusi Zaļo un zemnieku savienība. Paziņojot, ka Vienotību pārstāvošajam Kārlim Šadurskim Saeimā nav pietiekami liela atbalsta, zaļzemnieki izvirzījuši savu kandidātu – Māri Kučinski. Saeimas kuluāros mēļo, ka šāds negaidīts gājiens skaidrojams ar cīņu par satiksmes ministra portfeli.

Pirmdienas, 11. janvāra, sēdē Zaļo un zemnieku savienības valde vienprātīgi atbalstīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska kandidatūru Ministru prezidenta amatam.

Ja partijai "Vienotība" ir savs redzējums par Ministru prezidenta amata kandidātu, tad politiskajam spēkam tas ir jāpiedāvā Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurš ir uzņēmies iniciatīvu premjera kandidāta izvirzīšanā, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, labklājības ministrs Uldis Augulis.

Paziņojot par savu demisiju, premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) teica, ka atstāj valsti labā ekonomiskajā situācijā, pārfrāzējot – viss zeļ un plaukst. Tikai nesaprotami, kāpēc neviens, izņemot tik negribēto Vienotības vadītāju Solvitu Āboltiņu, nevēlas šīs valsts izpildvaru vadīt?

Zaļo un zemnieku savienības neizlēmība un Vienotības vilcināšanās jaunās valdības veidošanu novedusi strupceļā, vēl lielāku lomu valdības veidošanā iedalot Valsts prezidentam. Pretēji solītajam neviens no abiem politiskajiem spēkiem pirmdien savu kandidātu premjerministra amatam oficiāli neizvirzīja.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šodien nenosauks savu premjera amata kandidātu, nolemts ZZS Saeimas frakcijas un valdes kopsēdē.

Liepājas partija uzskata, ka "Vienotībai" ir priekšroka sava premjera kandidāta nominēšanā, aģentūrai LETA norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partneres - Liepājas partijas līdzpriekšsēdētājs Gunārs Ansiņš

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šodien nevajadzētu steigties ar sava Ministru prezidenta kandidāta nosaukšanu, taču par lēmumu, kā rīkoties šajā jautājumā, vēl būs jāvienojas ZZS Saeimas frakcijas un valdes kopsēdē, aģentūrai LETA sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, paužot personīgo viedokli.

Labi ir tas, ka deputāti tomēr saprata, ka par izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir jādiskutē, tomēr bēdīgi, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) gāja Armanda Krauzes (ZZS) privāto ambīciju pavadā un šajā gadījumā nostājās pret savu prezidentu un neņēma vērā viņa bažas, aģentūrai LETA sacīja "Radio SWH" vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Šipkēvics.

Vienotība iespēju nominēt jaunās valdības vadītāja kandidatūru iekšējo nesaskaņu dēļ ir palaidusi vējā, uzskata Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Vienotība gan negrasās padoties.