Jūrmalas mēru un miljonāru Krūmiņu apsūdz iespējamā partijas nelikumīgā finansēšanā
Lietā par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), iespējams, nelikumīgu finansēšanu Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību Jūrmalas mēram Gatim Truksnim un uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Truksnim rosināja apsūdzību uzrādīt ne tikai par partiju apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, bet arī par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu.
Krūmiņam tika lūgts uzrādīt apsūdzību par diviem noziegumiem atbilstoši Krimināllikuma pantam par partiju apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. Uzņēmēja advokāte Guna Kaminska aģentūrai LETA apstiprināja, ka apsūdzība uzrādīta pēc šī Krimināllikuma panta par divām epizodēm, taču plašākus komentārus nesniedza.
No KNAB iepriekš izplatītās infografikas secināms, ka Krūmiņam tika inkriminēta arī partijas "No sirds Latvijai" (NSL), iespējams, nelikumīga finansēšana.
Lietu pirms nodošanas Ģenerālprokuratūrā izmeklēja KNAB, no kura izplatītās informācijas noprotams, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona vienojusies ar Krūmiņu par to, ka, izmantojot trešo personu starpniecību, gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās viņš nelikumīgi finansēs partiju apvienību lielā apmērā.
Krūmiņš no sava konta veicis skaidras naudas izmaksu lielā apmērā un partiju apvienība saņēmusi finansējumu. Tad Truksnis informējis Krūmiņu par to, ka "ziedojumi" nav saņemti. Krūmiņš sazinājies ar "ziedotājiem" un to starpniekiem un informējis Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, atklājot "ziedotāju" uzvārdus un ar tiem saistītās personas.
Vēlāk partiju apvienības valdes loceklis norādījis, ka partijas valdes sēdē saistībā ar priekšvēlēšanu kampaņu pašvaldību vēlēšanās bijusi nostāja, ka katrs pats piesaista iespējamos ziedotājus savām kampaņām, kas arī ticis darīts.
Tāpat KNAB šajā lietā rosinājis apsūdzēt Trukšņa biroja vadītāju Ingrīdu Vilkārsi par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un ar NSL saistīto finansistu Jorenu Raitumu.
Gadījumā par dokumentu viltošanu KNAB uzskatīja, ka Truksnis 2016.gada pavasarī informējis sava biroja vadītāju Vilkārsi par to, ka viņš nevarēs ierasties darbā. Darbiniece ieteikusi "uztaisīt prombūtni" un pēc tam noformējusi un saskaņojusi komandējuma rīkojumu. Tad darbiniece informējusi amatpersonu ("zināšanai"), uz kuru vietu noformēts komandējums.
Tāpat no KNAB infografikas noprotams, ka Krūmiņš NSL, tostarp, ar starpnieku palīdzību vairākas reizes atvēlējis naudu. Vienā no šīm epizodēm Krūmiņš naudu piešķīris ar NSL saistītajam finansistam Raitumam. Raitums savukārt saņemtos finanšu līdzekļus sadalījis piecām citām personām, kuras naudu pārskaitīja partijai. Tāpat vienā epizodē Krūmiņš NSL apmaksājis preces un pakalpojumus. 2016.gadā raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka iespējamo starpnieku vidū ir kāds jaunietis Jānis Dāvis, lopkopis Mārtiņš Butāns, būvniecības uzņēmuma vadītāja Kristīne Petruškina, bijušais Latvijas televīzijas darbinieks Ivars Falks, galdnieks Jānis Raudzeps un pārvietojamo tualešu uzņēmējs Anrī Kursītis. Raidījumā tika skaidrots, ka viņi visi vienā laikā ziedojuši NSL pa 14 000 vai 15 000 eiro.
No infografikas izriet, ka KNAB krimināllietā NSL licis atmaksāt valsts budžetā nelikumīgi pieņemtos ziedojumus 32 534 eiro.
LETA iepriekš vēstīja, ka KNAB Truksnim bija aizliedzis tikties ar toreizējo ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, Krūmiņu un savulaik ar NSL saistīto Raitumu. Tāpat KNAB bija aizliedzis Truksnim apmeklēt ZZS biroju.
Truksnis patlaban apturējis darbību ZZS ietilpstošajā Latvijas Zaļajā partijā.