Valsts prezidents Raimonds Vējonis nevēlas iesaistīties partiju priekšvēlēšanu kampaņās un distancējas no savulaik paša pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kuras Saeimas frakcijas priekšsēdētājs atzinis, ka organizācijā vairs nav nedalīta atbalsta R. Vējoņa kandidēšanai uz otro prezidentūras termiņu. Tomēr, par spīti uz āru vērstajai komunikācijai, gan ZZS, gan Valsts prezidents pauž vienādu viedokli vismaz par aizsardzībai nepieciešamo līdzekļu apjomu.
Vēl nesen Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts uz otro pilnvaru termiņu no pašu rindām ievēlētajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim bija neapstrīdams, taču nu partija kļuvusi uzmanīgāka un pieļauj, ka tai būs jāmeklē jauns prezidenta amata kandidāts.
Lielā dziesmu svētku pacilātība vēl ilgi sildīs mūsu sirdis – vismaz dziedāšanas un dejošanas laikā latviešu tauta spēj būt priecīga. Ar politiku gan tik labi nevedas – tur valda un skalda sašķeltība. Lai cik reižu partijas nenosauktu sevi par Saskaņu, Jauno vienotību vai Attīstībai/Par, atkal un atkal beigās iznāk Pret, Par spīti, Par naidu un atpalicību. Bet tas jau arī nav nekas neparasts un viennozīmīgi slikts – Latvija ir demokrātiska valsts bez Nācijas tēva ar stingru dūri, tāpēc ikvienam ir iespēja izvēlēties un politiķiem ir tiesības biedroties, kā vien tīk.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas vēlēšanu apgabalu sarakstos provizoriski starp pirmajiem pieciem kandidātiem būs arī Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, satiksmes ministrs Uldis Augulis un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) izskatīt iespēju noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad pāvests Francisks vadīs Svēto Misi Aglonas bazilikā, apstiprināja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Sociālajā tīmeklī izskanējušais aicinājums paust politiskās antipātijas, piespiežot partijām tērēt naudu nelikumīgu ziedojumu atgriešanai, sameklējis dzirdīgas ausis. Dažas Saeimā ievēlētās partijas saņēmušas viena santīma ziedojumus, kurus nākas atgriezt ziedojušajam vai pārskaitīt valsts kasē.
Viens no bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas līdzgaitniekiem, kas dibināja partiju No sirds Latvijai – Gunārs Kūtris – nākamajās Saeimas vēlēšanās kandidēs no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta.
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir jāveido padziļinātāka interese par ārpolitiku, jo tā ir joma, kurā politiskais spēks līdz šim nav bijis pietiekami aktīvs, šodien Saeimas priekšvēlēšanu debatēs Jūrmalā, Majoru vidusskolā, sacīja Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Artis Rasmanis (ZZS).
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šīs vēlēšanas būs tests, kurā tiks pārbaudīts, vai tā, vadot koalīciju, strādājusi gana labi, lai atļautos tajās startēt bez Aivara Lemberga kā premjera amata kandidāta pievilkšanas kampaņā.
Reitingu ilgstoši lutinātā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvēlējusies līderus vēlēšanu apgabalos un apņēmusies paveikt to, kas kopš neatkarības atgūšanas izdevies vien trim partijām – premjera Māra Kučinska vadībā iegūt vairāk par 30 no simta Saeimas mandātu.
Pagātnē ir palikuši laiki, kad zemniekus un zaļos vērtēja kā absurdu vai neiespējamu politisko kombināciju, un tagad Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vērtējama kā labi pazīstams zīmols, sestdien Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Nākamajās Saeimas vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts būs pašreizējais Ministru prezidents, Liepājas partiju pārstāvošais Māris Kučinskis, šorīt Latvijas Radio stāstīja ZZS ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) politiķis Armands Krauze.
Bija laiks, kad Vienotība viena pati bija visprogresīvākā pratēja apieties ar interneta portāliem un sociālajiem tīkliem. Īpaši iecienīts bija tviteris (Twitter), kur sorosīti jutās kā vienīgie mājas iemītnieki – sūtīja cits citam bučiņas, apmainījās ar glaimiem un lamāja konkurentus. Taču pamazām jaunās tehnoloģijas ir pamanījušas arī citas partijas. Arī Nacionālā apvienība jau sen augām dienām dragā savus nacionālistiski mugurkaulainos vēstījumus. Saskaņas Nils Ušakovs regulāri ziņo par Rīgas domes varoņdarbiem, turklāt ne tikai latviski, bet arī nevalsts valodā. Ilgu laiku internetu nesaprata zemnieciski lēnīgā ZZS, taču tagad arī tā ir kļuvusi gana medijpratīga.
Pusgadu no vietas drukātajā presē un radio, televīzijas privātajos kanālos un sabiedriskajā televīzijā, interneta portālos un sociālajos tīklos sorosistu totalitārā politiskā sekta ir intensīvi, sviedraini un kaismīgi uzmākusies sabiedrībai ar savu darba kārtības jautājumu par tā saucamajām oligarhu sarunām.
Pēc divu deputātu izstāšanās no "Vienotības" Saeimas frakcijas to pēc parlamentāriešu skaita apsteigs Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas gan neplāno pretendēt uz kādu no "Vienotības" pārstāvju amatiem.
Sagaidāms, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimas vēlēšanām kā Ministru prezidenta amata kandidātu virzīs pašreizējo valdības vadītāju Māri Kučinski, sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Pamazām iezīmējas nākamo Saeimas vēlēšanu iespējamo koalīciju un partiju savstarpējo cīņu laukumi. Par Saskaņu un tās elektorātu viss daudzmaz ir skaidrs. Tur iespējamas svārstības dažu procentu robežās ap standartskaitli – 30 vietas Saeimā. Ja nekas radikāli nemainās, tad arī latviskajā spektrā uzvarētājs ir zināms – tā ir varas partija ZZS, kurai grūti atrast ko pārmest. Ekonomiskais stāvoklis ir labvēlīgs, lielas kļūdas nav pieļautas, un šādā situācijā varas partijai ir grūti neuzvarēt. Šis ZZS labvēlīgais fons stipri apgrūtina citām partijām izstrādāt gudru un sekmīgu priekšvēlēšanu taktiku, bet daba jau necieš tukšumu, tāpēc gudru un sekmīgu taktiku vietā rodas dumjas un graujošas.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pagaidām atturas komentēt izskanējušo informāciju saistībā ar plāniem jaunām subsīdijām elektroenerģijas ražošanai, jo nav iepazīstināti ar šiem priekšlikumiem.