Krauze aicina neparakstīt EM memorandu: OIK jālikvidē jau šogad
Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēma jālikvidē jau šogad un Latvijai nav jāmaksā par to, ka citas Eiropas Savienības (ES) valstis atšķirībā no mums nav spējušas sasniegt ES prasīto līmeni atjaunojamās enerģijas jomā, pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Ņemot vērā, ka "šīs pozīcijas nav skaidri atspoguļotas Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajā saprašanās memorandā" par atjaunojamās enerģijas turpmāko attīstību, Krauzi dokumenta saturs neapmierina un viņš aicina to neparakstīt.
Man nav pieņemams, ka liela daļa ES valstu pat neplāno sasniegt 20% mērķi. Mūsu iedzīvotājiem (...) nav jāmaksā OIK par tādām valstīm kā Vācija, Beļģija, Nīderlande un daudzas citas, kur iedzīvotāji dzīvo daudz labāk un var maksāt
Politiķis akcentēja, ka daudzām citām dalībvalstīm ir jātuvojas Latvijas līmenim - aptuveni 37% atjaunojamās enerģijas. Līdz ar to esot jau pārsniegts memorandā minētais ES līmenis par 32% sasniegšanu, un Krauze norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem nav jāmaksā OIK savos elektrības rēķinos, lai "pilnīgi nepamatoti un muļķīgi censtos sasniegt 40%".
Vaicāts par iespēju pārstrādāt memorandu, ZZS valdes priekšsēdētājs norādīja, ka dokumentā jābūt konkrētiem piedāvājumiem, kā izbeigt OIK sistēmu. "Man nav pieņemams, ka liela daļa ES valstu pat neplāno sasniegt 20% mērķi. Mūsu iedzīvotājiem (...) nav jāmaksā OIK par tādām valstīm kā Vācija, Beļģija, Nīderlande un daudzas citas, kur iedzīvotāji dzīvo daudz labāk un var maksāt," pauž Krauze.
EM darba grupas memoranda projektā norādīts, ka līdzšinējā enerģētikas politika ir radījusi riskus tautsaimniecībai, gan apdraudot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, gan palielinot enerģētiskās nabadzības risku. Dokumentā piedāvāts vienoties par vairākiem nosacījumiem turpmākās enerģētikas politikas veidošanā, tajā skaitā to sabalansējot ar tautsaimniecības attīstības mērķiem, nepakļaujot riskiem Latvijas energoapgādi.
Tāpat rosināts noteikt, ka valsts atbalsta pasākumiem atjaunojamajiem energoresursiem jābūt pēc iespējas mazākiem, bet ne augstākiem par 0,3% no iekšzemes kopprodukta. Pašlaik plānots, ka vairākas iesaistītās ministrijas, valstij piederošās enerģijas kompānijas, nevalstiskās organizācijas un citas puses memorandu varētu parakstīt drīzumā.
Jau ziņots, ka tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no OIK, trešdien žurnālistus informēja Ašeradens. Šis priekšlikums trešdien tika atbalstīts darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu.
Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls". Patlaban to administrē "Enerģijas publiskais tirgotājs".
EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest "zaļos sertifikātus" vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.
Lēmums par darba grupas priekšlikumiem vēl jāpieņem Ministru kabinetam. Plānots, ka minētais jautājums tiks iekļauts 7.augustā gaidāmajā valdības sēdes dienaskārtībā, bet EM izmaiņas normatīvajā bāzē izstrādās līdz šā gada septembrim. Ašeradens pauda cerību, ka EM un darba grupas izstrādātie priekšlikumi gūs koalīcijas atbalstu.