Valsts prezidents Raimonds Vējonis nevēlas iesaistīties partiju priekšvēlēšanu kampaņās un distancējas no savulaik paša pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kuras Saeimas frakcijas priekšsēdētājs atzinis, ka organizācijā vairs nav nedalīta atbalsta R. Vējoņa kandidēšanai uz otro prezidentūras termiņu. Tomēr, par spīti uz āru vērstajai komunikācijai, gan ZZS, gan Valsts prezidents pauž vienādu viedokli vismaz par aizsardzībai nepieciešamo līdzekļu apjomu.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka, daļā sabiedrības uzbangojot neapmierinātībai par R. Vējoņa neveiksmīgo runu dziesmu svētku laikā, ZZS Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka atbalsts R. Vējonim partijā samazinājies tieši sabiedrības spiediena dēļ. Politiķis gan uzsvēra, ka R. Vējonis pagaidām neesot informējis, vai vēlas kandidēt arī uz otro prezidentūras termiņu.
Kaut arī rit pēdējais viņa prezidentūras termiņa gads, pats R. Vējonis nevēlas sabiedrībai atklāt savus nākotnes plānus.
Valsts prezidentam atrodoties reģionālajā vizītē Mārupē, Neatkarīgajai viņš attrauca, ka jautājums par kandidēšanu uz otru termiņu pagaidām nav viņa darba kārtībā - esot citi, svarīgāki jautājumi.
Savukārt jautāts, kādas attiecības viņam pašlaik ir ar Zaļo un zemnieku savienību, kura nodrošināja viņa nokļūšanu augstajā amatā, viņš atteica: «Ar ZZS kopā neguļam,» un piebilda, ka katrai partijai ir tiesības uz savu viedokli. It īpaši priekšvēlēšanu laikā.
R. Vējonis novērojis, ka cīņa par 13. Saeimas 100 krēsliem ir īpaši spīva un aizsākusies vēl 2017. gadā, taču partiju problēma ir tā, ka tām nav vēlētājam parādāmu sasniegumu, tādēļ kampaņu centrā nereti esot politiskā pretinieka nomelnošana. Tāpēc R. Vējonis vēlētājus aicina rūpīgi izvērtēt, kura partija ir populisti, kura tikai runātāji, bet kura spēj arī ko paveikt un ir jau paveikusi. Uz jautājumu, kura partija, pēc viņa domām, ir darītāja, Valsts prezidents saprotamu iemeslu dēļ nevēlējās atbildēt.
Kaut arī varētu likties, ka A. Brigmaņa paziņojums par izmaiņām ZZS attieksmē pret R. Vējoni varētu būt nesis arī atšķirības valstiski svarīgos jautājumos, priekšvēlēšanu laikā uzkurinātajā jautājumā par valsts aizsardzībai novirzāmo iekšzemes kopprodukta daļu gan ZZS, gan Valsts prezidenta viedokļi ir ļoti tuvi.
Jau vēstīts, ka regulāri satraukumu par ASV un pārējo NATO līguma dalībvalstu sadarbību viesošais ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka, pēc viņa domām, organizācijas dalībvalstis, salīdzinot ar ASV, pārlieku maz līdzekļu iegulda savā aizsardzībā, tādēļ būtu lietderīgi apsvērt domu pacelt pašlaik spēkā esošo latiņu - divus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz četriem procentiem.
Ar ideju par nepieciešamību palielināt aizsardzībai atvēlamo IKP daļu politiķi bija rotaļājušies arī iepriekš, piemēram, pēc nesenā NATO samita Briselē, kad šādu nepieciešamību sociālajos tīklos internetā ieskicēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pēc D. Trampa tikšanās ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu partiju vidū vēlme palielināt aizsardzības budžetu pieņēmusies spēkā.
Par nepieciešamību līdz 2,5% palielināt aizsardzības budžetu nu oficiāli paziņojusi Jaunā Vienotība, kas, iestājoties par valsts aizsardzības spēju turpmāku stiprināšanu, atbalstot pastāvīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā.
Arī Nacionālā apvienība uzskata, ka aizsardzības budžets jāpalielina, bet šai partijai šķiet, ka vēlamais slieksnis būtu trīs procenti no IKP. Šādu nepieciešamību nosakot ar NATO valstu attiecībām saistītās aktualitātes. Tādēļ atkarībā no finanšu iespējām Latvijai pakāpeniski jāvirzās uz 3% no IKP novirzīšanas aizsardzībai, uzskata partijas līderis Raivis Dzintars.
Par abu koalīcijas partiju nosauktajiem procentiem vīpsnā R. Vējonis. Viņš nenoliedz, ka ar laiku aizsardzībai vajadzētu atvēlēt lielāku finansējumu, taču nepieciešams saprast, kādi ir bruņoto spēku attīstības plāni un kādas ir valsts iespējas. Pagaidām partiju nosauktos procentus R. Vējonis dēvē par «priekšvēlēšanu vairāksolīšanu».
Identiski uz koalīcijas kolēģu aicinājumiem reaģē arī A. Brigmanis, kurš ar «ļoti lielu interesi seko līdzi vairāksolīšanas procesam», lai redzētu, vai kāds varbūt gribēs atvēlēt arī 4%, kā rosinājis D. Tramps. ZZS gan vairāk paļaušoties uz jomas ekspertu redzējumu, nevis uz priekšvēlēšanu izteikumiem no politiskajiem spēkiem, kuriem diez vai esot izredzes pēc vēlēšanām iegūt premjera amatu.
Pašsaprotami, ka aizsardzībai 2% atbalsts turpināsies, savukārt par iespēju šo apjomu palielināt ZZS vēl spriedīs. A. Brigmanis norādīja, ka ir atvērts šai sarunai, taču jāņem vērā, ka fiskālā telpa ir ierobežota un ka politiskajiem spēkiem, kas «bārstās ar rosinājumiem» par šo līdzekļu palielinājumu, esot jāpasaka, kam taisās tos noņemt - mediķiem, pensionāriem vai kādai citai sabiedrības grupai.