Esošajai valdībai vajadzēja aktīvāk stāstīt par paveikto, tā līdzšinējās koalīcijas partiju sniegumu 13.Saeimas vēlēšanās vērtēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
"Lietojot sporta terminoloģiju, ir neizšķirts, kas nozīmē smagas valdības veidošanas sarunas," piebilda ministre.
Viņa atzina, ka 13.Saeimas vēlēšanās koalīcijas partijas - Zaļo un zemnieku savienība, "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - ir uzskatāmas par zaudētājām, tomēr kopumā, vērtējot vēlēšanu rezultātus, neviena partija nav atzīstama par uzvarētāju.
"Lietojot sporta terminoloģiju, ir neizšķirts, kas nozīmē smagas valdības veidošanas sarunas," piebilda ministre.
Tāpat Reizniece-Ozola norādīja, ka līdzšinējā valdība zina, cik grūti ir virzīt reformas, cik daudz valsts var atļauties tērēt utt., tāpēc arī uzmanīgi jāattiecas pret pirmsvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem par algu un pensiju paaugstināšanu.
"Tā valdība, kas strādā un neguļ, veic labu darbu. Piemēram, šī valdība tieslietu jomas sakārošanā paveica daudz vairāk nekā iepriekšējās. Tomēr ir arī jārēķinās ar padarītā darba kritiku. Iespējams, vajadzēja vairāk komunicēt ar sabiedrību, lai tā novērtētu valdības paveikto," pauda Reizniece-Ozola.
Pēc politiķes teiktā, nākamajam finanšu ministram būs jānodrošina sabalansēts budžets, jāturpina cīņa ar ēnu ekonomiku, kā arī tuvāko gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests jāpadara par modernāko iestādi Baltijas valstīs.
Tāpat nākamajam finanšu ministram būs aktīvi jāiesaistās diskusijās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2020.gada, kā arī atbildīgi jāīsteno fiskālā politika. "Patlaban starptautiskās kredītreitingu aģentūras sniedz pozitīvu Latvijas vērtējumu, jo tās redz, ka spējam veikt reformas, saglabājot stabilu fiskālo politiku," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Nākamajai valdībai būs arī jālemj par 2019.gada budžetu, kura pieņemšanu var aizkavēt valdības veidošanas sarunas. "Nākamā gada budžetu Saeimā iesniegs jaunais Ministru kabinets, kurā tiks atspoguļotas nākamās valdības prioritātes," piebilda finanšu ministre.
Kā ziņots, parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz "Saskaņas" - "KPV LV" un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt "Saskaņu" iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.
Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, "Saskaņa" nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, "KPV LV" un JKP - pa 16, "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet "Jaunā Vienotība" - astoņas deputātu vietas.
Gan "KPV LV", gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu.