Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Politika

Vai Raimonds Vējonis zaudējis ZZS politisko atbalstu?

© f64

Vēl nesen Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts uz otro pilnvaru termiņu no pašu rindām ievēlētajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim bija neapstrīdams, taču nu partija kļuvusi uzmanīgāka un pieļauj, ka tai būs jāmeklē jauns prezidenta amata kandidāts.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vēl vasaras sākumā ne mirkli nevilcinājās, kad viņam jautāja par organizācijas kandidātu Valsts prezidenta amatam - Raimonds Vējonis. Tagad šis monolītais atbalsts ir zudis.

Intervijā laikrakstam Latvijas Avīze A. Brigmanis norādījis - ja R. Vējonis nolems kandidēt amatam atkārtoti, ZZS atbalsts viņa izvēlei var nebūt pārliecinošs.

«Vējoņa attieksme pret valsti, tautu, sabiedrību, izpratne par tautsaimniecību, ārpolitikas virzienu, sadarbība ar Saeimu un valdību - manuprāt, tur viss ir labi. Var runāt par niansēm - cik veikli viņš var atbildēt Trampa jokiem, neapjukt neordinārās situācijās, taču kopumā prezidents labi tiek galā. Taču sabiedrība uz prezidentu skatās kā simbolu, iedvesmas avotu, kvēlu runu teicēju. Te, godīgi sakot, Vējonim iet švaki,» pauda A. Brigmanis.

«Ir notikusi pāreja no bezierunu atbalsta uz šādu,» Neatkarīgajai apliecina A. Brigmanis un skaidro, ka izmaiņas ZZS attieksmē pret R. Vējoņa kandidatūru detonējusi prezidenta runa dziesmu svētkos, taču tā nav vienīgais iemesls attieksmes maiņai.

«Esmu to runu analītiķu pusē, kas uzskata, ka tā runa nebija veiksmīgākais prezidenta uznāciens publiskajā telpā. Netaisos tālāk analizēt visus apstākļus, bet gribētu teikt tā, ka jebkurā gadījumā ir X stundas, kad tauta gaida stingru, pārliecinošu vēstījumu. Šī nebija viena no tām reizēm,» saka A. Brigmanis.

Vienlaikus viņš norāda, ka, viņaprāt, publiskas uzstāšanās nevar būt pietiekams arguments, lai kardināli mainītu pozīciju pret prezidentu, taču ne tikai politisko konkurentu vidū, bet arī pašā ZZS ir vērojama cita nostāja.

«Pēc tiem signāliem, kurus esmu saņēmis no mūsu atbalstītājiem, esmu sapratis, ka arī mūsu ZZS elektorātā ir tāds manāms sapīkums. Līdz ar to tas jautājums ir tāds - pašreiz atvērts, pašam prezidentam jāsaprot, kā viņš vēlas to lietu savākt un ko darīt,» saka politiķis.

Savukārt politisko norišu vērotāji ZZS pozīcijas maiņu skaidro ar A. Brigmaņa ievērojamajām spējām izvairīties no lielām nepatikšanām, un pagaidām šim publiski paustajam brīdinājumam R. Vējonim nevajadzētu pievērst pārāk lielu uzmanību.

Piemēram, politologs Ivars Ījabs A. Brigmaņa politiskā ilgdzīvotāja talantu pielīdzināja Anastasam Mikojanam, kurš savā politiskajā karjerā padomju varā spēja pašsaglabāties un veidot karjeru gan Ļeņina, gan Josifa Staļina, gan Ņikitas Hruščova valdīšanas gados.

«Viņš vienkārši atstāj durvis vaļā. Kaut kādā ziņā dod signālus pašam Vējonim, sak, mēs viņu uzmanām. Tā ir pietiekami politiski apdomīga rīcība, dot signālu, ka visādi var gadīties un Vējonim jāstrādā, lai saņemtu ZZS atbalstu nākamajās vēlēšanās. Viņš nesaka, ka neatbalstīs. Turklāt viņam pirmām kārtām jāpārdzīvo Saeimas vēlēšanas. Kas notiks nākamajā jūnijā [kad jāievēl jauns prezidents], var mainīties 200 reizes. Es neredzu nekādu lielo sensāciju,» pragmatisks ir I. Ījabs.

Arī politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ZZS attieksmes maiņa drīzāk vērtējama kā gatavošanās Saeimas vēlēšanām, nevis patiesa novēršanās no R. Vējoņa.

«Laikā, kad visi zīmē sarkanās līnijas - jaunie pret ZZS, citi pret Saskaņu - šāds ciets solījums par nelokāmu atbalstu savam kandidātam var atkal radīt jaunas sarkanās līnijas. Ja kādi gribēs pozicionēties pret ZZS vai esošo koalīciju, tas var izprovocēt,» saka eksperts.

Viņš arī nav pārliecināts, ka uzruna dziesmu svētkos un citas R. Vējoņa neveiksmes būtiski iedragājušas viņa reitingu. «Nevar teikt, ka viņam šobrīd labi sokas, tā kritikas masa ir diezgan liela, kas uzliek nepatīkamu fonu jebkuram, kurš runā par viņa virzīšanu uz nākamo termiņu. Bet socioloģiski es pat pieņemu, ka tas ir bļaujošs, ļoti skaļi bļaujošs mazākums un klusējošs mazākums, kas kritizē prezidentu. Ja būtu šausmīgas problēmas ar reitingiem, tas noteikti izsūktos plašsaziņas līdzekļos,» saka F. Rajevskis.

Iespējams, ka politologiem ir taisnība, jo amortizēt A. Brigmaņa jau tā neitrālos izteicienus steidzies ZZS pārstāvošais premjerministrs Māris Kučinskis. Viņš uzsvēris, ka nav pamata R. Vējonim kaut ko pārmest par viņa funkciju pildīšanu un iekšpolitisko jautājumu risināšanu. Vienlaikus viņš atzina, ka piekrīt A. Brigmanim par to, ka citi varbūt no prezidenta gaida labu izskatu un runas, tomēr par prezidenta funkciju pildīšanu un iekšpolitisko jautājumu risināšanu Kučinskim neesot ne mazāko pārmetumu.