Krauze: ZZS gatavi strādāt nākamajā valdībā

© F64

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sarunā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni apliecinājusi gatavību strādāt nākamajā valdībā sešu partiju koalīcijā.

"Mēs apliecinājām prezidentam, ka esam gatavi strādāt nākamajā valdībā, veidot plašu sešu partiju koalīciju," sacīja Krauze.

ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc tikšanās ar Vējoni pauda, ka tika uzklausīts prezidenta skatījums par valdības veidošanas jautājumiem. ZZS sadzirdējusi skaidru vēstījumu, ka Latvijas ārpolitikas un aizsardzības jomas kursam jāpaliek nemainīgam.

"Mēs apliecinājām prezidentam, ka esam gatavi strādāt nākamajā valdībā, veidot plašu sešu partiju koalīciju," sacīja Krauze. Pēc ZZS pārstāvju domām, par premjera amata kandidātu jāvienojas un jāvirza partijām, kas saņēma lielāku mandātu skaitu 13.Saeimā. Līdz ar to ZZS nenosauc konkrētu politisko spēku, kura vadībā vēlētos strādāt jaunajā valdībā.

Krauze pauda cerību, ka tiks izveidota sešu partiju koalīcija. Arī politiķis Edgars Tavars piebilda, ka sarunā bija runa par iespējami plašāku koalīciju no labēji centriskām partijām.

Kā ziņots, Vējonis ceturtdien sācis konsultācijas ar Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām par iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem.

Pašlaik iniciatīvu valdības veidošanas sarunās uzņēmusies Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV" un "Attīstībai/Par!".

JKP premjera kandidāts ir Jānis Bordāns, "KPV LV" - Aldis Gobzems un "Attīstībai/Par!" - Artis Pabriks.

JKP uzstāj, ka būtu jāveido piecu partiju koalīcija, neiekļaujot tajā ZZS un "Saskaņu". Savukārt pārējie potenciālie valdības partneri uzskata, ka valdības darbā jāpiedalās arī ZZS.

JKP pagājušajā nedēļā arī izteica piedāvājumu partijām par valdības modeli un atbildības jomu sadalījumu, tomēr neviens politiskais spēks tam nav piekritis.

Pašlaik valdības veidošanā iesaistītie politiskie spēki uzsver, ka nepieciešams runāt "par saturu" jeb nākamās valdības veicamajiem darbiem, nevis amatiem.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.