Uz fiskālā sēkļa strandējušo Jāņa Bordāna valdības modeli nevienam tā arī necenšoties glābt, Jaunā konservatīvā partija zaudējusi izredzes vadīt Ministru kabinetu. Savukārt starp konservatīvajiem liktenīgajiem negaisa mākoņiem izspraucies gaismas stariņš uzsmaidījis Zaļo un zemnieku savienībai, par kuras atgriešanos valdības veidošanas sarunās jau atkal nevairās runāt trīs sevi par latviskiem dēvējošie politiskie spēki.
Trešdien J. Bordāna uzrunāto partiju pārstāvjiem vajadzēja pulcēties Ministru kabineta ēkā, lai uzklausītu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) skaidrojumu par to, kur gūt līdzekļus, lai varētu realizēt valdības deklarācijas projektā iekļautās ieceres. Otrdien, neapmierināti murdot, ka šīm iecerēm nepieciešami neesoši 1,7 miljardi eiro, partijas pameta sarunu telpu krietni ātrāk par plānoto laiku.
Tomēr J. Bordāns un viņa komanda trešdien tā arī netika līdz savu plānu paskaidrošanai. Tikai nepilnas 20 minūtes pēc sanāksmes sākuma pienāca pirmās ziņas, ka savu dalību no sarunām atsauc Attīstībai/Par! un Nacionālā apvienība. Un tas nozīmē, ka J. Bordāna mēģinājums izveidot valdību piedzīvojis fiasko, jo bez šiem politiskajiem spēkiem potenciālajai koalīcijai Saeimā atlika tikai 40 mandātu atbalsts.
«Apsverot visus par un pret, ņemot vērā, ka procesā ļoti trūkst uzticēšanās, informējam, ka izstājamies no sarunām, un lūdzam Valsts prezidentu nominēt citu kandidātu,» paziņoja Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts. Viņš uzskata, ka ilgtspējīgas valdības izveidošanas pamatā ir reālu, miljardiem eiro neprasošu reformu iekļaušana jaunās valdības deklarācijā. D. Pavļuts pārmeta JKP, ka tās valdības deklarācijā pārlieku liels uzsvars likts uz vienas partijas iecerēm. Ja nākamais Valsts prezidenta nominants centīsies sabalansēt iesaistīto politisko spēku intereses, tad Attīstībai/Par! gatava piedalīties darbā šā nominanta valdības izveidošanai.
«Balsu valdībai tomēr trūkst. Iespējas Jānim Bordānam izveidot valdību de facto ir izsmeltas,» D. Pavļuta vēstījumam pievienojās arī Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Ja otrdien J. Bordāns cerēja, ka sarunu partneru uzvedības radītās dusmas viņam izdodas veiksmīgi slēpt, tad trešdien maskēt satraukumu pēdas sejās JKP pārstāvjiem neizdevās. J. Bordāns pauda nožēlu, ka nu jau bijušie partneri nav vēlējušies iepazīties ar organizācijas sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) sagatavotajiem paskaidrojumiem par reformu realizācijai nepieciešamo līdzekļu avotiem.
Piemēram, lai pietiktu līdzekļi minimālās vecuma pensijas paaugstināšanai līdz 200 eiro, kam saskaņā ar konservatīvo un FM aprēķiniem nepieciešami 50 miljoni eiro, 85% valsts uzņēmumu dividenžu tiktu ieskaitītas valsts budžetā. Šādi tiktu iegūti 60 miljoni. Savukārt minimālās algas noteikšanai 500 eiro apmērā nepieciešamos 40 miljonus eiro JKP iecerējusi gūt, atkarībā no bankas aktīviem palielinot nodevas finanšu sektoram. Arī citām iecerēm nepieciešamos līdzekļus paredzēts kompensēt ar uzviju, mainot pašreizējo kārtību dažādās jomās, piemēram, mazinot speciālās dotācijas pašvaldībām, un cerot, ka nākamos četrus gadus valsts ekonomika augs par trijiem līdz četriem procentiem.
Saskaņā ar J. Bordāna teikto JKP ir pārliecināta, ka pie valdības un tās deklarācijas veidošanas partija strādājusi pēc labākās sirdsapziņas un centusies būt atvērta iespējamo partneru piedāvājumiem, taču sadūrusies ar ekonomisko struktūru interesēm, kuras nevēloties, lai tiktu mainīta jau ierastā kārtība, kad valsts pasūtījumu sadalīšanā shēmas jau izstrādātas.
Politiķis pauda nožēlu arī par Jauno Vienotību, uz kuru bija licis cerības, bet arī tā paziņoja par izstāšanos no sarunu procesa. «Ļoti cerējām, ka šī partija varētu kļūt jauna, bet vienīgais, kas ir jauns tajā, ir piekabināts šis nosaukums,» pauda J. Bordāns,
Tikmēr J. Bordāna kritizētā Attīstībai/Par!, Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība norāda, ka, viņuprāt, neizpildāmie solījumi nav vienīgais iemesls, kādēļ konservatīvo sarunas izgāzušās. Partijām nav bijis pieņemams, ka JKP sludina nepieciešamību atlaist vairākas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, bet nesniedz šādai nepieciešamībai argumentāciju. Sarunās novērotas arī citas nianses, kas liecinājušas, ka sadarboties JKP vadītas valdības ietvaros nebūs iespējams.
Sarunas pārtraukusī trijotne savā retorikā arī atjaunojusi vēstījumu par nepieciešamību valdības veidošanas sarunās iesaistīt konservatīvo no šā procesa izslēgto Zaļo un zemnieku savienību. Attīstībai/Par! pārstāvis Juris Pūce norāda, ka, pieaicinot ZZS, neviena no sarunu dalībniecēm nebūtu neaizstājama, kā tas lielā mērā ir šobrīd. Līdz ar to sarunas vestos produktīvāk.
Arī Jauno Vienotību pārstāvošais Ainars Latkovskis uzskata, ka labēji centriskajām partijām jāatsakās no sarkanajām līnijām un sarunās jāiesaista ZZS. Tas gan nenozīmējot, ka sarunu beigās koalīcijā paliks sešas partijas, uzsver A. Latkovskis.
Nereti par polittehnologu dēvētais Mārcis Bendiks uzskata, ka līdz ar JKP izgāšanos par gravitācijas centru valdības veidošanas procesā kļuvis Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības bloks, kuram pievienosies arī Nacionālā apvienība. Šādam veidojumam Saeimā būtu 34 balsis - spēks, ar kuru nevar nerēķināties. «Tad var lemt - ņemt zemniekus pulkā vai neņemt - un vērot, kurš no blokiem plīst,» saka M. Bendiks.
Jāatgādina, ka KPV LV kandidāts premjerministra amatam Aldis Gobzems ir skaidri pateicis, ka valdībā, kuru vadīs Attīstībai/Par! premjerministra kandidāts Artis Pabriks, KPV LV nestrādās. M. Bendiks pieļauj, ka, situācijai mainoties, Attīstībai/Par! varētu atsaukt līdzšinējo premjerministra amata kandidātu, lai iegūtu Valsts prezidenta nomināciju ar izredzēm patiešām izveidot valdību. D. Pavļuts gan norāda, ka partija šādām izmaiņām neredz nepieciešamību.
