Krauze: Ja Šuplinska ir melojusi, viņai jāpamet gan ministres, gan deputātes amats

© F64 Photo Agency

Ja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) ir melojusi par Latvijas Universitātes (LU) dokumentu saistībā ar rektora vēlēšanām saņemšanas laiku, viņai ir jāatkāpjas no ministres posteņa, vienlaikus arī pilnībā noliekot Saeimas deputātes mandātu, pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze.

"Vērtējot Šuplinskas rīcību šajā jautājumā, uzskatu, ka ministrei ir jāatkāpjas no amata. Pēc publiski izskanējušās informācijas vakardienas preses konferencē var secināt, ka ministre melojusi, norādot, ka LU iesniegusi dokumentus par rektora vēlēšanām pēc likumdošanā noteiktā termiņa, jo LU rīcībā ir dokumentāli apliecinājumi, ka dokumenti par rektora ievēlēšanu iesniegti atbilstoši likumam," pauž Krauze.

ZZS politiķis akcentē, ka šāda melošana par LU kā valsts vadošo augstskolu visai sabiedrībai nav pieļaujama. Viņš atgādina, ka līdzīgā situācijā ZZS kādreizējais ministrs Guntis Belēvičs atkāpās no amata un nolika deputāta mandātu par melošanu sabiedrībai.

Politiķis arī norāda, ka jautājumā par LU rektora vēlēšanām ZZS valde vienojusies, ka pilnībā respektē LU autonomiju un tiesības un "līdz ar to LU Satversmes sapulcē likumīgi un tiesiski ievēlēto rektoru".

ZZS ieskatā nebūtiski pārkāpumi LU rektora vēlēšanu procedūrā nevar būt par iemeslu, lai valdība LU rektoru neapstiprinātu, norāda politiķis. Rektora neapstiprināšana būtu politiska iejaukšanās autonomā mācību iestādē un LU Satversmes sapulces dalībnieku gribas neievērošana, par politiskā spēka viedokli informēja Krauze.

Aģentūra LETA šovakar nav ieguvusi ministres komentāru šajā jautājumā. Šuplinska pašlaik nevar komentēt šo jautājumu, jo ir darba vizītē Liepājā, aģentūrai LETA apstiprināja politiķes padomnieks Andris Gross.

Šuplinska pašlaik ir nolikusi Saeimas deputātes mandātu uz laiku, kamēr viņa ieņem ministres amatu.

Šuplinska preses konferencē 17.jūlijā norādīja, ka saskaņā ar likumu LU informāciju par rektora ievēlēšanu Izglītības un zinātnes ministrijai bija jāiesniedz pēc nedēļas, bet šie materiāli tika saņemti 28.jūnijā.

Savukārt LU prorektore Ina Druviete aģentūrai LETA norādīja, ka apgalvojums, ka universitāte ministriju par vēlēšanu rezultātu informējusi vien 28.jūnijā, ir nepatiess. "Dokumenti nodoti ministrijai 12.jūnijā, un mums ir vēstules kvīts, ar ko varam to apstiprināt," sacīja prorektore.

Kā ziņots, Šuplinska norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.