Paziņojums par mākslīgas šūnas radīšanu, kā bāzi izmantojot mākslīgi veidotu genomu, kuru plašsaziņas līdzekļos nodēvēja par "Sintiju", Savienotajās Valstīs jau izraisīja protestus un satraukumu. Amerikāņu zinātniekiem izdevās sintezēt mākslīgu baktērijas Mycoplasma mycoides genomu un pārstādīt to citam baktēriju veidam, tā laikā iegūstot pilnvērtīgu "sintētisko šūnu", kuru vada tikai šis genoms.
Neatkarīgā sarunājas ar Latvijas universitātes "gojko mitiču" (publiskais rupors – A. Leimanis) izteikto apgalvojumu adresātiem un oponentiem: asociēto profesori, LU Vēstures un Filozofijas fakultātes domes priekšsēdētāju Elgu FREIBERGU, dr.phil., profesori, LZA akadēmiķi Maiju KŪLI, LU VFF filozofijas maģistrantūras 2. kursa studentu Igoru GUBENKO, dr.phil., profesoru, LZA korespondētājlocekli Igoru ŠUVAJEVU.
Akadēmiķa, Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktora Ivara Kalviņa sešdesmit gadu jubilejā akadēmiķis Jānis Stradiņš cita starpā izstāstīja interesantu gadījumu, kurā viena no galvenajām lomām bija kādam Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes trešā kursa studentam.
Šodien plkst.14 Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) norisināsies projektu stendu izstāde un RTU zinātnieku prezentācijas par pēdējos septiņos gados īstenotajiem starptautiskajiem pētījumiem, kurus finansējusi Eiropas Komisija (EK).
Valsts naudai, kas tiek novirzīta zinātnes atbalstam, būtu vistiešākajā mērā jāstrādā uzņēmējdarbības labā, nevis tādēļ, ka zinātnieki uzskata, ka viņiem tā pienākas, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.
Latvijas Zinātnes padome nule sadalījusi 2,3 miljonus latu fundamentālajiem pētījumiem, taču zinātniekiem tuvojas vēl krietni ievērojamākas summas, un šobrīd jautājums ir vien par sagaidāmo atdevi.
Nav nemaz tā, ka Latvijas valstī slikti būtu ar tiesiskumu. Tiesiskums pastāv, un nevienam likumpārkāpējam nebūs izvairīties no taisnās latvju Temīdas.
Ar absolūtu triumfu nesen ir noslēgusies prāva Latvijas valsts pret Uldi Bērziņu – tiesa ir atņēmusi U. Bērziņam Latvijas Republikas pilsonību, jo šis indivīds bija iedomājies, ka viņam kabatā varētu būt divas pases – Latvijas un Zviedrijas.
"Viennozīmīgi tā nedrīkst darīt, kā ar viņu izrīkojās," pārliecināts ir Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta (ASI) pētnieks Arnolds Ūbelis. Viņa kolēģim habilitētajam doktoram fizikā Uldim Bērziņam ar tiesas spriedumu 27. novembrī atņemta Latvijas pilsonība, jo 2007. gadā zinātniekam pēc Zviedrijas pavalstniecības pieņemšanas izveidojusies dubultpilsonība.
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kļuvusi par Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) patronesi un 4.decembrī uzstāsies ar runu 1.Latvijas jauno zinātnieku un doktorantu forumā, aģentūru LETA informēja LJZA pārstāvis Jānis Jaško.
Pietrūkstot 40 000 latu apsardzes algošanai, pastāv iespēja, ka Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, kas ir Latvijas flagmanis kosmosa nozarē, nāksies izīrēt vai pesimistiskākajā gadījumā pat pārdot ārzemniekiem.
Zinātnieki ir izveidojuši atlantu, kas parāda, kādas baktērijas mīt dažādās cilvēka ķermeņa vietās. Lai arī pētniekiem uz dalībnieku ķermeņiem izdevās atrastu tūkstošiem dažādu baktēriju sugu, tikai dažas no tām bija viņiem visiem.
Interešu konfliktu apēnotos 30 miljonus latu Eiropas Sociālā fonda aktivitātē Cilvēkresursu piesaiste zinātnei turpinās dalīt Valsts izglītības attīstības aģentūra, turklāt naudas būs vēl vairāk, bet šķēršļi tās saņemšanai mazāki.
Konkursos par zinātnisko pētījumu grantiem atklāts vai slēpts interešu konflikts ir iekodēts, jo vieni un tie paši cilvēki gan pretendē uz grantiem, gan izvērtē tos.
Noslēgtajā Latvijas zinātnieku sabiedrībā filosofijas profesores Maija Kūle un Ella Buceniece nav vienīgās melnās avis, kas, iespējams, tieši vai netieši sekmējušas grantu piešķiršanu saviem pētījumiem.