Iesaka slēgt 22 zinātniskos institūtus un augstskolu struktūrvienības

Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā 22 institūti un augstskolu struktūrvienības ieguvušas vāju vērtējumu, un eksperti iesaka tās slēgt, šodien preses konferencē informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti.

Ekspertu vērtējumā, Latvijā darbojas arī 15 spēcīgi un starptautiski nozīmīgi zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Starptautiskie eksperti šo institūciju sniegumu ir novērtējuši kā teicamu un labu, vērtējumā piešķirot maksimālo punktu skaitu - piecus vai četrus.

Par spēcīgiem vietējiem spēlētājiem, izvērtējumā saņemot trīs punktus, atzīti 33 zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Eksperti gan iesaka vēl uzlabot šo institūtu darbību, tostarp apvienojot mazākos no tiem.

Vēl 77 institūti un augstskolu struktūrvienības izvērtējumā ieguvušas apmierinošu vērtējumu. Saskaņā ar ekspertu rekomendācijām šiem institūtiem ir jāapvienojas ar spēcīgākiem vai jāveic savstarpēja tematiskā apvienošanās, tā panākot kvalitatīvai attīstībai nepieciešamo kritisko masu.

Latvijā spēcīgas ir matemātikas un fizikas zinātnes nozares, savukārt pārāk fragmentētas un lielā mērā neatbilstošas starptautiskiem standartiem ir inženierzinātnes, tā secināts Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā.

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs, šodien preses konferencē pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti. Vienlaikus eksperti norādījuši, ka Latvijā pastāv atsevišķas augsta līmeņa institūcijas, kas var kalpot par centriem institūciju konsolidācijai un nākotnes investīcijām.

Vismazāk attīstītas Latvijā ir sociālās zinātnes, secinājuši eksperti, par galveno iemeslu tam minot to, ka tās veidojušās pēdējo 20 gadu laikā. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) preses konferencē norādīja, ka tuvākajā laikā sociālo zinātņu nozarē ir jāveic investīcijas un lielākie to saņēmēji varētu būt Latvijas Universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Humanitārās zinātnes eksperti novērtējuši kā ļoti fragmentētas. Tomēr šāds vērtējums esot raksturīgs daudzām valstīm.

Tikmēr salīdzinoši labu vērtējumu ieguvusi dabaszinātņu nozare. Eksperti norāda, ka šīs nozares zinātniskās institūcijas galvenokārt ir Latvijas līmeņa spēlētājas, tomēr ir arī dažas augsti vērtējamas institūcijas, kas var darboties starptautiskajam līmenim atbilstošā kvalitātē.

Savukārt lauksaimniecības zinātņu pētījumos nozares eksperti iesaka turpināt fokusēties uz nacionālajām vajadzībām, bet daudz mazākā mērā lūkoties starptautiskā perspektīvā.

Pētījuma veicēji uzsver, ka lielākā Latvijas zinātnes problēma ir akūts finansējuma trūkums un, neveicot tajā būtiskas investīcijas, nebūs iespējams veidot un uzturēt mūsdienīgu ekonomiku. To pasākumā akcentēja arī izglītības ministrs. "Galvenais secinājums, arī no šī izvērtējuma, ir tas, ka finansējums zinātnes jomai ir krimināli zems. Ja mēs tomēr neizvirzīsim gan zinātni, gan arī izglītību kā galveno valsts prioritāti, esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs nevarēsim cerēt ne uz kādu ekonomisko izrāvienu," teica Dombrovskis.

Lai uzlabotu zinātnes kvalitāti Latvijā, eksperti izvirzījuši piecus ieteikumus. Pirmkārt, viņi mudina nodrošināt stabilu valsts finansējumu pētniecībai un izmantot struktūrfondus zinātnes strukturālajām reformām un pārejai uz augstāku veiktspējas līmeni.

Otrkārt, eksperti iesaka integrēt un stiprināt pētniecības sistēmu, konsolidējot pētniecības institūcijas galvenokārt ap zināšanu centriem. Tāpat viņi mudina radīt stimulus kvalitatīvai starptautiska līmeņa pētniecībai un nodrošināt augstāka līmeņa konkurējošu un projektos balstītu finansējumu.

Visbeidzot, tiek rosināts izmantot institucionālās finansēšanas sistēmu, ievērojot līdzsvaru starp plānošanu, starptautisko salīdzinošo vērtēšanu un rezultatīvajiem rādītājiem.

Izvērtējumu veica IZM sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu

Lai uzlabotu situāciju zinātnē, līdz 1.aprīlim IZM plāno izstrādāt zinātnes attīstības stratēģiju un 1.jūlijā iesniegs to valdībā.

Izvērtējumu veica IZM sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu. Tas izmaksāja 300 000 latu.