Apbalvo Latvijas izcilākos zinātniekus
Rīgā Zinātņu akadēmijā vakar ikgadējā Latvijas zinātnieku apbalvošanas ceremonijā par izciliem sasniegumiem uzrunu teica gan Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, gan izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Savu sveicienu bija atsūtījis arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš aizņemtā grafika dēļ nebija ieradies. Zinātņu akadēmijas prezidents O. Spārītis norādīja, ka šajā dienā svaru kausos atrodoties divi lielumi – viens esot valsts attieksme pret zinātni, un otrs ir Latvijas zinātnieku sasniegumi, kas mērāmi arī starptautisku žūriju atzinīgajos vērtējumos. Tas pierāda, ka, kaut arī Latvijā esot zemākais finansējums zinātnei salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, mēs tomēr esam spējīgi uz lieliem sasniegumiem, par spīti valsts attieksmei. „Zinātniekiem ir ko dot valstij, taču svarīgs jautājums ir, vai valstij tas ir vajadzīgs,” saka O.Spārītis. Valsts un sabiedrības attieksme pret zinātni bija aktuāls jautājums visas svinīgās sēdes laikā un arī sēdes noslēgumā akadēmiķis Jānis Stradiņš uzsver, ka zinātnei ir jāierāda redzama vieta presē un sabiedrības apziņā, tādejādi sekmējot tās attīstību.
Viena no apbalvotajām zinātniecēm Jekaterina Ērenpreisa, kura veikusi vispusīgus pētījumus šūnu bioloģijā un ļaundabīgo audzēju molekulāro pamatu izzinašanā, paverot principiāli jaunas iespējas vēža ārstēšanā, intervijā ar nra.lv atzina, ka apbalvojumi, kaut arī ir liels gods, neesot primārais. „Šis nav mans pirmais apbalvojums, tomēr es pēc tiem nesniedzos, tas nav svarīgākais,” saka zinātniece. Viņa arī stāsta, ka pašlaik sastrādājas ar amerikāņu zinātniekiem, kur ļoti populāri ir dažādos zinātnieku forumos sevi pārslavēt, lai iegūtu finansējumu pētījumiem, tāpēc viņa tos reti apmeklē. „Tur cīnās par naudu un tāpēc sevi saslavē, solot kaut ko, kas vēl nav reālistisks. Es publicējos nopietnos žurnālos un vairāk strādāju, nekā solu firmām kaut ko, kam vēl nav pienācis laiks,” iemeslu forumu neapmeklēšanai skaidro J. Ērenpreisa, tomēr uzsverot, ka, kaut arī tas nav viņas mērķis, viņa vienalga priecājas par saņemto godu.
Svinīgajā sēdē apbalvojumus par izciliem sasniegumiem zinātnē 2013.gadā saņēma:
- Andris Ambainis par izciliem sasniegumiem kvantu teorijā pagājušajā gadā;
- Jekaterina Ērenpreisa par pētījumiem šūnu bioloģijā un ļaundabīgo audzēju molekulāro pamatu izzinasanā, kas paver jaunas iespējas vēža ārstēšanā;
- Vjačeslavs Kaščejevs, kurš izstrādājis kvantu sūkņu teoriju un tās pielietojumu nanoelektronikā, kas tiek izmantots arī Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās;
- Benita Laumane par sasniegumiem monogrāfiju ciklu pētījumā par Baltijas jūras piekrastes tautu kultūru, saktot jūru un tās elementus kā iedzīvotāju identitātes nozīmīgu daļu.
- Pēteris Pildegovičs par „Lielās ķīniešu-latviešu vārdnīcas” sastādīšanu, pievienojot tai plašu kultūrvēsturisku komentāru.
- Maija Dambrova, Solveiga Grīnberga, Ivars Kalniņš, Jānis Kūka, Edgars Liepiņš, Daina Loļa, Einārs Loža, Osvalds Pugovičs, Reinis Vilšķērsts un Ilmārs Stokāns no Latvijas Organiskas sintēzes institūta, kopā ar AS „Grindeks”, par jaunas oriģinālas kardioprotektīvas zāļu kandidātvielas ķīmisko un eksperimentālo izpēti, kas ļauj sākt šīs vielas klīniskos pētījumus.
- Autoru kolektīvs no Rīgas Stradiņa universitātes un A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta – Jevgenijs Jermolajevs, Lilija Peškova, Guntis Vītols, Simona Doniņa - par izstrādātiem un ieviestiem jauniem, dabiskus glikopeptīdus saturošiem uztura bagātinātāju sastāviem, kas pielietojami onkoloģijā un virusoloģijā.
- Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta autoru kolektīvs – Valdis Kokars, Valdis Kampars, Kaspars Traskovskis, Elmārs Zariņš, Lauma Laipniece, Aivars Vembris, Andrejs Tokmakovs un Mārtiņš Rutkis – par sintezētiem un izpētītiem oriģinālās struktūras organisakjiem stikliem lietojumam fotonikas ierīcēs.
- Autoru kolektīvs no LU Cietvielu fizikas institūta – Juris Purāns, Aleksejs Kuzmins, Jevgēnijs Kotomins, Aleksandrs Kalinko – par terabitu atmiņas izgatavošanas iespējas pavēršanu, izpētot pretestības pārslēgšanas mehānismu funckionālos materiālos.
- LU autoru kolektīvs – Jāņa Spīguļa vadībā strādājuši Uldis Rubīns, Edgars Kviesis-Kipge un Oskars Rubenis – par jaunas optiskās diagnostikas un monitoringa metodes, kā arī ierīces ādas melanomas noteikšanai izstrādāšanu.
- Latvijas Lauksaimniecības universitātes autoru kolektīvs – Evita Straumīte, Lija Dukaļska, Sandra Muižniece-Brasava par pētījumu, kurā autores koncentrējās uz to, kā saglabāt bioloģiski aktīvās vielas pārtikas produktos, tos fasējot un uzglabājot.