Zinātnieki

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieka Andra Šutkas vadībā ir izstrādāts inovatīvs materiāls, kas ļaus konstatēt elektrostatisko lauku, savukārt no materiāla izgatavoti detektori elektronikas nozarei ļaus ietaupīt līdzekļus, aģentūra LETA uzzināja augstskolā.

«Britu zinātnieki atklājuši, ka...» – šis teikums jau kļuvis par ievadu veselai anekdošu sērijai, un Joku dienā jeb 1. aprīlī ir īstais brīdis pievērsties, maigi izsakoties, savdabīgiem zinātnieku (un ne tikai britu) veiktiem pētījumiem un atklājumiem, daļa no kuriem jau gratulēti ar pelnītajām Ig Nobel jeb Šnobeļa balvām.

Latvijas pārtikas nozares uzņēmēji arvien biežāk izmanto zinātnieku padomu, izstrādājot konkurētspējīgus un veselīgus produktus. Par šādu veiksmīgas sadarbības paraugu izvērtušās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieku un uzņēmuma Milzu! radītās graudaugu pārslas. Tās iekļuvušas arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) 11 pērnā gada labāko pētījumu vidū.

Devītajā oktobrī Latvijas Universitātē (LU) notika Latvijas Zinātnes padomes (LZP) un LU rīkots forums Latvijas zinātne – kā sasniegt izcilību? Laba vēlējumus forumam atsūtīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, foruma darbā piedalījās Ministru prezidente Laimdota Straujuma, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, ierēdņi, augstskolu pasniedzēji un vadītāji, zinātnieki, kuri pārstāvēja visdažādākās jomas un savos priekšlasījumos, diskusiju forumos spēja definēt ne tikai zinātnes problēmas, bet arī sasniegumus, izcilību. Forumu papildināja plaša zinātnisko projektu aprakstu ekspozīcija.

Zinātnieki no Novosibirskas, Jekaterinburgas un Jakutijas strādā pie "mūžīgā jaunības eliksīra" radīšanas, kura pamatā varētu būt mikroorganismi, kuri tikuši atrasti mūžīgajā sasalumā. Tā ziņu aģentūrai "Tass" atklājis medicīnas zinātņu kandidāts, ārsts Viktors Čerņjavskis.

Franču zinātnieki paziņojuši, ka atmodinās 30’000 gadus senu vīrusu, kas atrasts iesalis Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā. Mollivirus sibericum jeb “Maigais vīruss no Sibīrijas” atrasts ledū aptuveni 30 metru dziļumā. Sākotnējais zinātnieku atklājums gan bijis pavisam cits, proti, sasalumā tika atrasta vāveres miga, kurā atradās sēklas.

Zinātnieku grupa no Kioto universitātes ir veikusi eksperimentus, lai noskaidrotu iemeslu, kādēļ cilvēkiem šķiet, ka ceļā uz kādu konkrētu punktu, viņi patērē vairāk laika, nekā atpakaļceļā. Viena no eksperimenta hipotēzēm vēsta, ka šāda šķietamība nav saistīta ar ar paša ceļojuma apstākļiem. Šī pētījuma rezultāti ir publiskoti žurnālā PLOS One.

Krievijas zinātnieki sestdien izgāja Maskavas ielās, lai protestētu pret valdību, bažījoties, ka pēc mediju, cilvēktiesību aktīvistu un opozīcijas apspiešanas kārta varētu būt pienākusi arī zinātnei.

Premjeres Laimdotas Straujumas vadībā pērn jūlijā sāka darboties Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome. Tās paveikto vērtē atšķirīgi: vieni uzteic, citi izsakās kritiski. Vairākums gan uzskata – šāds forums ir vajadzīgs, jo ir vienīgā vieta, kur var satikties tie, kam ikdienā nav saskares punktu.

Industriālā vidē, arvien pieaugot dažādu ķīmisku vielu lietojumam, tās no ražotnēm, arī no patērētāja nonāk izgāztuvēs un tālāk augsnē, ūdeņos, dabā un visbeidzot – pārtikā. Cik plaša un bīstama ir šo piesārņotāju klātbūtne – to pēta zinātnieki arī Latvijā. Viens no viņu jaunākajiem pētījumiem – Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma noteikšanas metodes izstrāde – augstu novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.

Par godu 2014. gada Nobela prēmijai medicīnā Latvijas Zinātņu akadēmijā šonedēļ norisinājās nozīmīgs pasākums, kurš Latvijai ir svarīgs ne tikai tāpēc, lai Latvijas sabiedrībai pastāstītu, kāda nozīme ir trīs ārvalstu zinātnieku atklājumam medicīnā, par ko viņi šonedēļ saņems prēmiju, bet arī – lai aktivizētu zinātnisko domu Latvijā un mudinātu jaunos zinātniekus Nobela prēmijas cienīgiem atklājumiem. «Tas ir simbolisks brīdis, kad varam pulcēties akadēmijas atjaunotajā zālē un runāt par zinātnes sasniegumiem,» sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Hārvarda universitātē jau 24. gadu pēc kārtas atmosfērā, kas mazāk raksturojama kā svinīga, bet vairāk kā jautra un nepiespiesta, apbalvoti «Ig Nobel» balvu ieguvēji. Zinātniskā humora žurnāla «Annals Of Improbable Research» redakcija tās piešķir par dīvainiem pētījumiem un atklājumiem, kas sākumā liek pasmaidīt, bet pēc tam arī nedaudz aizdomāties. Par pasākuma popularitāti liecina kaut vai tas, ka pasniegt balvas bija ieradušies ne tikai vairāki to ieguvēji iepriekšējos gados, bet arī četri Nobela balvu laureāti.

Oregonas Veselības un Zinātnes universitātes zinātnieki piedzirdījuši prērijas peles, kas zināmas kā ļoti uzticīgas savem partneriem, lai izpētītu mātīšu un tēviņu uzvedību reibumā un attieksmi pret citām pretējā dzimuma pelēm. Pētījums varētu palīdzēt izprast cilvēku uzvedību reibumā un attieksmi pret esošajiem vai jauniem pretējā dzimuma partneriem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki izstrādājuši tehnoloģijas īpaša nanokristālu pārklājuma iegūšanai, kas ļaus efektīvāk izmantot saules gaismu.

Zinātnieki Kanādā no Otavas universitātes izpētījuši kādu psiholoģijas studenti, kas apgalvojusi, ka spēj piedzīvot ārpusķermeņa aktivitātes, pirms aizmigšanas "izejot" no sava ķermeņa.

Krievijas un Francijas zinātnieki Čukotas autonomajā apvidū, Sibīrijā, atklājuši aptuveni 30 gadus vecu vīrusu, kas eksistējis, kad vēl uz zemes dzīvojuši mamuti un zobenzobu tīģeri, vēsta interneta ziņu portāls cnn.com.

Neirozinātnieki noskaidrojuši, ka cilvēka smadzenes laika gaitā uz elektroniskajā saziņā sastopamajiem "smaidiņiem" reaģē līdzīgi, kā uztverot dzīva cilvēka smaidošu seju, teikts tehnoloģiju portālā "Wired".

Beidzot atklātībā nonācis ilgi gaidītais zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums. Eksperti secinājuši, ka Latvijā no 150 institūcijām 15 ir pasaules līmeņa, bet 22 – slēdzamas.

Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā 22 institūti un augstskolu struktūrvienības ieguvušas vāju vērtējumu, un eksperti iesaka tās slēgt, šodien preses konferencē informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti.

Rīgā Zinātņu akadēmijā vakar ikgadējā Latvijas zinātnieku apbalvošanas ceremonijā par izciliem sasniegumiem uzrunu teica gan Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, gan izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.