Krievijas zinātnieki sestdien izgāja Maskavas ielās, lai protestētu pret valdību, bažījoties, ka pēc mediju, cilvēktiesību aktīvistu un opozīcijas apspiešanas kārta varētu būt pienākusi arī zinātnei.
Premjeres Laimdotas Straujumas vadībā pērn jūlijā sāka darboties Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome. Tās paveikto vērtē atšķirīgi: vieni uzteic, citi izsakās kritiski. Vairākums gan uzskata – šāds forums ir vajadzīgs, jo ir vienīgā vieta, kur var satikties tie, kam ikdienā nav saskares punktu.
Industriālā vidē, arvien pieaugot dažādu ķīmisku vielu lietojumam, tās no ražotnēm, arī no patērētāja nonāk izgāztuvēs un tālāk augsnē, ūdeņos, dabā un visbeidzot – pārtikā. Cik plaša un bīstama ir šo piesārņotāju klātbūtne – to pēta zinātnieki arī Latvijā. Viens no viņu jaunākajiem pētījumiem – Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma noteikšanas metodes izstrāde – augstu novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.
Par godu 2014. gada Nobela prēmijai medicīnā Latvijas Zinātņu akadēmijā šonedēļ norisinājās nozīmīgs pasākums, kurš Latvijai ir svarīgs ne tikai tāpēc, lai Latvijas sabiedrībai pastāstītu, kāda nozīme ir trīs ārvalstu zinātnieku atklājumam medicīnā, par ko viņi šonedēļ saņems prēmiju, bet arī – lai aktivizētu zinātnisko domu Latvijā un mudinātu jaunos zinātniekus Nobela prēmijas cienīgiem atklājumiem. «Tas ir simbolisks brīdis, kad varam pulcēties akadēmijas atjaunotajā zālē un runāt par zinātnes sasniegumiem,» sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
Hārvarda universitātē jau 24. gadu pēc kārtas atmosfērā, kas mazāk raksturojama kā svinīga, bet vairāk kā jautra un nepiespiesta, apbalvoti «Ig Nobel» balvu ieguvēji. Zinātniskā humora žurnāla «Annals Of Improbable Research» redakcija tās piešķir par dīvainiem pētījumiem un atklājumiem, kas sākumā liek pasmaidīt, bet pēc tam arī nedaudz aizdomāties. Par pasākuma popularitāti liecina kaut vai tas, ka pasniegt balvas bija ieradušies ne tikai vairāki to ieguvēji iepriekšējos gados, bet arī četri Nobela balvu laureāti.
Oregonas Veselības un Zinātnes universitātes zinātnieki piedzirdījuši prērijas peles, kas zināmas kā ļoti uzticīgas savem partneriem, lai izpētītu mātīšu un tēviņu uzvedību reibumā un attieksmi pret citām pretējā dzimuma pelēm. Pētījums varētu palīdzēt izprast cilvēku uzvedību reibumā un attieksmi pret esošajiem vai jauniem pretējā dzimuma partneriem.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki izstrādājuši tehnoloģijas īpaša nanokristālu pārklājuma iegūšanai, kas ļaus efektīvāk izmantot saules gaismu.
Zinātnieki Kanādā no Otavas universitātes izpētījuši kādu psiholoģijas studenti, kas apgalvojusi, ka spēj piedzīvot ārpusķermeņa aktivitātes, pirms aizmigšanas "izejot" no sava ķermeņa.
Krievijas un Francijas zinātnieki Čukotas autonomajā apvidū, Sibīrijā, atklājuši aptuveni 30 gadus vecu vīrusu, kas eksistējis, kad vēl uz zemes dzīvojuši mamuti un zobenzobu tīģeri, vēsta interneta ziņu portāls cnn.com.
Neirozinātnieki noskaidrojuši, ka cilvēka smadzenes laika gaitā uz elektroniskajā saziņā sastopamajiem "smaidiņiem" reaģē līdzīgi, kā uztverot dzīva cilvēka smaidošu seju, teikts tehnoloģiju portālā "Wired".
Beidzot atklātībā nonācis ilgi gaidītais zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums. Eksperti secinājuši, ka Latvijā no 150 institūcijām 15 ir pasaules līmeņa, bet 22 – slēdzamas.
Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā 22 institūti un augstskolu struktūrvienības ieguvušas vāju vērtējumu, un eksperti iesaka tās slēgt, šodien preses konferencē informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti.
Rīgā Zinātņu akadēmijā vakar ikgadējā Latvijas zinātnieku apbalvošanas ceremonijā par izciliem sasniegumiem uzrunu teica gan Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, gan izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Taivānas Nacionālās universitātes students Ču Hao Hua kopā ar kolēģiem ir nācis klajā ar maza izmēra datoru, kas fiksēs visu, kas notiek tā lietotāja mutē, ierīci domāts iestrādāt zobā, ziņo portāls "The Economist".
Šveices Stipendiju fonds, kas atbalsta doktorantūras studentu un jauno zinātnieku pētījumu veikšanu Šveices zinātniskajās institūcijās, šogad finansēs sešus Latvijas iesniegtos projektus, piešķirot tiem pusmiljonu Šveices franku (aptuveni 290 000 latu), kas segs pētnieku atalgojumu un ceļa izdevumus.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) rudens pilnsapulcē 29.novembrī notiks jaunā LZA prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uz amatu kandidē vairs tikai mākslas doktors Ojārs Spārītis, aģentūrai LETA pastāstīja LZA Senāta zinātniskā sekretāre Alma Edžiņa.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc sadarbības līguma parakstīšanas ar Ziemeļu ministru padomi par 136 Latvijas zinātnisko institūtu izvērtēšanu to nosauca par patiesības brīdi attiecībā uz Latvijas zinātnes kvalitāti un tās finanšu izlietojumu.
Sākot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 150. jubilejas gadu, paziņoti ikgadējā konkursa "RTU Gada zinātnieks 2011" un "RTU Gada jaunais zinātnieks 2011" uzvarētāji: profesors Jānis Rudzītis un asociētais profesors Remo Merijs-Meri.
Šodien Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 148.gadadienā noteikti un apbalvoti ikgadējā konkursa "RTU gada zinātnieks 2010" un "RTU gada jaunais zinātnieks 2010" uzvarētāji - profesors Jānis Vība un asociētais profesors Māris Turks, aģentūru LETA informēja RTU.