VAKARA ZIŅAS: Zinātnieku nejēdzīgākie un smieklīgākie pētījumi
 
©scanpix

Hārvarda universitātē jau 24. gadu pēc kārtas atmosfērā, kas mazāk raksturojama kā svinīga, bet vairāk kā jautra un nepiespiesta, apbalvoti «Ig Nobel» balvu ieguvēji. Zinātniskā humora žurnāla «Annals Of Improbable Research» redakcija tās piešķir par dīvainiem pētījumiem un atklājumiem, kas sākumā liek pasmaidīt, bet pēc tam arī nedaudz aizdomāties. Par pasākuma popularitāti liecina kaut vai tas, ka pasniegt balvas bija ieradušies ne tikai vairāki to ieguvēji iepriekšējos gados, bet arī četri Nobela balvu laureāti.

Cilvēks leduslāča ādā

Nobela prēmiju nominācijas gadu no gada paliek nemainīgas, savukārt «Ig Nobel» organizētāji paši patur sev tiesības izvēlēties jomas, kurās balva piešķirama – atkarībā no tā, vai attiecīgajā nozarē bijis kāds patiešām jautrs un interesants pētījums. Starp desmit nominācijām, kuru uzvarētāji tika pasludināti pagājušonedēļ, šogad, piemēram, nebija miera balvas – pērn tā tika piešķirta Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, kurš aplaudēšanu sabiedriskās vietās pamanījies traktēt kā sodāmu likumpārkāpumu.

«Annals Of Improbable Research» redaktors Marks Abrahamss intervijā BBC stāstījis, ka ik gadu tiek saņemtas aptuveni 9000 nominācijas balvām. Ne vairāk kā 20% gadījumu tās iesnieguši paši pētījumu autori, taču Abrahamss ievērojis, ka šādi pieteikumi ļoti reti uzvar. «Tas laikam tāpēc, ka šie zinātnieki speciāli mēģinājuši paveikt kaut ko uzjautrinošu. Bet daudz jautrāk ir tad, ja tas sanācis neviļus,» stāstījis pasākuma galvenais organizētājs. Paša Abrahamsa galvenie favorīti šogad bijuši norvēģu un vācu zinātnieki, kuru pētījuma mērķis bijis itin nopietns – viņi mēģinājuši noskaidrot, kādu iespaidu klimata izmaiņas Arktikā atstāj uz leduslāču dzīves paradumiem. Oslo universitātes zinātnieku grupa Eigila Remersa vadībā izvirzījusi hipotēzi, ka arktiskā ledus kušanas dēļ leduslāči aizvien vairāk laika spiesti pavadīt uz sauszemes. Lai eksperimentālā ceļā noskaidrotu, vai viņi sākuši biežāk apdraudēt ziemeļbriežus, zinātnieki veikuši eksperimentu. Proti, daļa no viņiem tuvojušies ziemeļbriežiem, tērpušies tumšas krāsas apģērbos, bet citi uzvilkuši baltus apģērbus un tēlojuši leduslāčus. Hipotēze principā apstiprinājusies – uz tiem ļaudīm, kuri izlikušies par leduslāčiem, ziemeļbrieži reaģējuši krietni tramīgāk un ātrāk metušies bēgt, kas liecina, ka viņi ar plēsoņām jau ir pazīstami. «Daudz kas ir dzirdēts, bet, lai zinātnieki pārģērbtos par lāčiem un baidītu ziemeļbriežus – tas ir kas jauns,» sajūsmināts bijis Abrahamss, nenoliedzot, ka izmantojis savu dienesta stāvokli un ieviesis jaunu nomināciju «Arktiskā zinātne», kurā godam nopelnīto balvu arī saņēmuši Oslo universitātes briežu biedētāji.

Banānu mizas un speķis degunā

Pie balvas fizikā tikusi japāņu zinātnieku grupa Kiesi Mabuči vadībā. Viņi pētījuši kinokomēdijās daudz apspēlēto tēmu par paslīdēšanu uz banāna mizas un secinājuši – uzkāpšana uz tās patiešām var novest pie kritiena. Eksperimentālā ceļā noskaidrots, ka uz banāna mizas paslīdēt ir daudz vienkāršāk nekā, piemēram, uz ābola vai mandarīna mizas. Japāņi skrupulozi izpētījuši, cik lieli berzes spēki darbojas starp cilvēka apaviem un mizu, kā arī starp mizu un parketu vai asfaltu. Viņu secinājums – šos berzes spēkus nopietni mazina īpaši gēli, kurus satur banānu mizas, tāpēc uzkāpšana uz tām var novest pie paslīdēšanas un kritiena.

Balva medicīnā piešķirta Indijas un ASV zinātnieku grupai, kas noskaidrojusi – deguna asiņošanu var apturēt ne tikai ar salvetēm vai kabatlakatiņiem, bet arī izmantojot sālītu cūkgaļas speķi. Īpaši iedarbīgs šis līdzeklis esot tajos gadījumos, ja cilvēks, kuram asiņo deguns, cieš no Glancmana trombastēnijas. Tā ir iedzimta slimība, kuras ietekmē cilvēkiem slikti sarecē asinis. Indiešu zinātniece Sonala Saraija, kura stažējas ASV Mičiganas universitātē, skaidrojusi, ka speķim noteikti jābūt sālītam – gaļa veicina asins sarecēšanu, bet sāls uzsūc šķidrumu. Tagad zinātniekus gaida jauna eksperimentu sērija, lai noskaidrotu, vai tādu pašu efektu dod citu dzīvnieku gaļa, jo, piemēram, jūdaistus vai musulmaņus piespiest ārstēties šādā veidā nebūs iespējams.

Neirozinātņu balvu nopelnījusi kanādiešu un ķīniešu zinātnieku grupa. Tā pētījusi, kādi procesi notiek cilvēku smadzenēs, kad viņi cenšas uz grauzdētas maizītes saskatīt, piemēram, Jēzus Kristus seju. Eksperimenti, kas veikti ar vairāk nekā 20 brīvprātīgajiem, liecina, ka šādās situācijās ļaudis ir tendēti ieraudzīt to, ko vēlas, vai arī to, kam tur, pēc eksperimenta vadītāju domām, ir jāatrodas. Un nobeidzot pārtikas tēmu – spāņu dietoloģe Margarita Garriga un viņas kolēģi konstatējuši, ka zīdaiņu ekskrementos atrodami laktobaciļi, kurus var izmantot desiņām paredzētās gaļas fermentēšanai. Spāņi pēc balvas saņemšanas turpat uz skatuves notiesājuši pāris desiņas, kas esot pagatavotas, izmantojot jauno tehnoloģiju.

Kā kakā suņi?

Par labāko pētījumu bioloģijas jomā atzīts čehu un vācu zinātnieku veikums – viņi divus gadus pētījuši suņu uzvedību pastaigu laikā, lielāko uzmanību pievēršot tam, kā dzīvnieki izvēlas vietu, kur nokārtot lielās vai mazās darīšanas. Secināts, ka kakājot suņi cenšas nostāties paralēli Zemes magnētisko lauku līnijām. Kādēļ viņi tā dara, zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, taču viņi konstatējuši kādu interesantu lietu – magnētisko vētru laikā suņi bieži vien nespēj noorientēties paralēli magnētiskā lauka līnijām un atvieglošanās vietas izvēle viņiem prasa vairāk laika.

Bet veselības aizsardzības jomā izcēlusies starptautiska zinātnieku grupa no Mičiganas universitātes. Tā pētījusi, kā savu saimnieku veselību (gan fizisko, gan garīgo) ietekmē kaķi. Zinātniekiem izdevies atklāt likumsakarību – kaķi biežāk saskrāpē vai sakož tos saimniekus, kuri atrodas depresijas stāvoklī. Izvirzīta hipotēze, ka mājdzīvniekiem depresija un slikta oma var «pielipt» no saimniekiem, taču tā vēl ir jāpārbauda.

Par uzvarētājiem psiholoģijas nozarē atzīti speciālisti, kuri pētījuši atšķirības starp «pūcēm» un «cīruļiem». Zinātnieki uzskata, ka «pūces» jeb ļaudis, kuri ieraduši vēlu iet gulēt un vēlu mosties, parasti ir krietni apmierinātāki ar sevi, nereti viņiem ir izteiktas narcisisma pazīmes, turklāt viņi biežāk manipulē ar citiem cilvēkiem.

Mākslas jomā itālieši tikuši pie divām balvām, kas piešķirtas Bari universitātes zinātniecei Marinai de Tomaso, lai gan viņa tikpat labi tās varēja saņemt arī psiholoģijā vai pat veselības aizsardzībā. Proti, zinātniece ar kolēģu un brīvprātīgo palīdzību noskaidrojusi, ka cilvēku sāpju slieksnis paaugstinās laikā, kad viņi aplūko skaistus un izcilus mākslas darbus, bet pazeminās, ja viņiem tiek rādītas neglītas un nekvalitatīvas bildes. Izmēģinājumu laikā brīvprātīgajiem, kuri vadāti pa dažādām mākslas galerijām, rokā «šauts» ar samērā jaudīgu lāzera staru, un viņiem bijis jāraksturo, cik lielas sāpes viņi izjutuši. Lai gan stara jauda allaž bijusi vienāda, ļaužu izjūtas atšķīrušās.

Un visbeidzot, balvu ekonomikā saņēmis Itālijas Nacionālais statistikas institūts. Eiropas Savienības amatpersonu mudinājumu uzlabot ekonomiskos rādītājus tas sapratis un izpildījis burtiski – lēšot Itālijas iekšējo kopproduktu, vērā ņemtas arī tādas «ēnu ekonomikā» esošas nozares kā narkotiku un ieroču tirdzniecība, rekets, prostitūcija un cilvēku kontrabanda. Lai gan aplēses par ienākumiem, ko dod šie rūpali, ir ļoti aptuvenas, galvenais uzdevums ir panākts – saskaņā ar institūta datiem, Itālijas ekonomika piedzīvojusi strauju izaugsmi.