Latvijas zinātnieku bagātīgā pētījumu raža
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) gada balvas par pērn nozīmīgākajiem pētījumiem saņēmušas 11 zinātniskās institūcijas un autori dažādās jomās – medicīnā, fizikā, astronomijā, augļkopībā, arhitektūrā, folklorā un citur, kā arī atzinības raksti pasniegti sešiem vērtīgākajiem projektiem.
«Latvijas zinātnieki aizvadītajā gadā ir noslēguši vairākus apjomīgus pētījumus, kas sniedz būtisku ieguldījumu ne tikai zinātnes attīstībā un veicina mūsu tautas garīgo un intelektuālo attīstību, bet dod arī pievienoto vērtību dažādām tautsaimniecības nozarēm, jo vairāki no projektiem tapuši sadarbībā ar uzņēmumiem un atsevišķi zinātnieku izstrādātie projekti jau reāli darbojas dzīvē, atvieglojot ikdienas darbu uzņēmumiem,» pasākumu atklājot, teica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un Zinātnes fonda valdes loceklis Ojārs Spārītis. «Pozitīvi, ka tiek pārstāvēti dažādi zinātnes virzieni, jo tas ir svarīgi, lai Latvijas zinātne atdzimtu jaunā kvalitātē un tai piesaistītu plašāku sabiedrības un valsts atbildīgo amatpersonu uzmanību. Tas ir īpaši būtiski mūsdienu ekonomikas un konkurences apstākļos, jo zinātne var sniegt pozitīvu efektu valsts attīstībā pie nosacījuma, ka tai tiek veltīta pienācīga uzmanība un novirzīti arī līdzekļi. Es un daudzi citi zinātnieki cer, ka beidzot iestāsies pavasaris ne tikai dabā, bet arī Latvijas zinātnē.»
Pat divas balvas (gan LZA, gan pasākuma sponsora) ieguva Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes akadēmiķa Andreja Cēbera un zinātņu doktora Kaspara Ērgļa pētījums Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze. Apbalvoto vidū arī astronoms Ilgmārs Eglītis, kurš Baldones observatorijā atklājis 48 jaunus Saules sistēmas asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas, pateicoties 3511 mazo ķermeņu astrometrisko pozīciju noteikšanai. Par meldonija (mildronāta) farmakoloģisko efektu un tā uzkrāšanās mehānismu organismā izpēti tika sumināta akadēmiķe Maija Dambrova un viņas komanda no Latvijas Organiskās sintēzes institūta, bet kolēģi no šā paša institūta sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Frānsisa Krika institūtu Lielbritānijā izveidojuši jaunu pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klasi. Ķīmiķi no Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pievērsušies bērza mizas kompleksajai pārstrādei, pierādot, ka to var izmantot produktos ar augstu pievienoto vērtību. LU Matemātikas un informātikas institūts izveidojis precīzu, ātru un praktiski izmantojamu datorizētās samenatiskās analīzes tehnoloģiju, bet Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar kolēģiem no Nīderlandes, Francijas un Spānijas noskaidrojuši bakteriofāga AP205 vīrusveidīgās daļiņas (VVD) un bakteriofāga MS2 struktūru. Bagātīgu materiālu monogrāfijā Augļkopība apkopojuši Augļkopības institūta, Dārzkopības institūta un Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieki, ietverot gan augļkopības teoriju, gan praksi, kā arī sniedzot ieskatu Latvijas augļkopības zinātnes vēsturē. Labāko godā tikusi arī Anna Ancāne par pētījumu Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gadsimta otrajā pusē. Tāpat balvu saņēma eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga par apjomīgo folkloras pētniecību, izanalizējot aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu formu un saturu par sauli, bet arhitektu grupa Eduarda Kļaviņa vadībā - par izdevumu Latvijas mākslas vēsture V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940.