Zinātnieki

Pirmo reizi šī haizivju suga tikai noķerta 1986. gadā, taču kopš tā laika par to neizdevās neko uzzināt.

Nacionālā Sirds, plaušu un asins izpētes institūta NIH (NHLBI) izvēlējušies pasaulē labāko diētu svara samazināšanai – DASH diēta.

Eksteras universitātes, Lielbritānija, zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka asinsspiediena pazemināšanās cilvēkiem gados ar lielu varbūtību norāda uz tuvojošos nāvi, ziņo "JAMA Internal Medicine".

Zinātnieki no dažādām pasaules valstīm ir apvienojušies, lai brīdinātu pārējo cilvēci par katastrofālajiem draudiem, kas pašlaik skar mūsu planētu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa 31. maijā rīkoja ekspertu konsīliju Vai ceturtā Atmoda ir iespējama?. Konsīlijā piedalījās arī Saeimas, Pašvaldību savienības un citu organizāciju pārstāvji. Uzskatu šo tēmu par svarīgu, turpināmu un katram domājamu. Sākot ar nesaudzīgu, objektīvu un godīgu mūsu pašu pilsoniskuma novērtējumu. Te ir tikai fragmentāras tēzes no konsīlija dalībnieku (ne visu) domām par esošo un jaunu atmodu.

Valsts emeritētā zinātnieka statuss piešķirts 26 zinātniekiem, liecina informācija Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapā.

Vairāk nekā 90 zinātnieku komanda ir nonākusi pie secinājuma, ka Arktikā gaisa temperatūras siltums ir pieaudzis divas reizes vairāk nekā citviet pasaulē. Tas nozīmē, ka ledāji, iespējams, kusīs daudz ātrāk nekā tika paredzēts iepriekš, vēsta "Independent".

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) gada balvas par pērn nozīmīgākajiem pētījumiem saņēmušas 11 zinātniskās institūcijas un autori dažādās jomās – medicīnā, fizikā, astronomijā, augļkopībā, arhitektūrā, folklorā un citur, kā arī atzinības raksti pasniegti sešiem vērtīgākajiem projektiem.

Šodien Rīgas Motormuzejā apbalvoti 11 pagājušā gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē autori, kā arī godināti seši 2016.gada vērtīgākie projekti, vēsta Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA).

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieka Andra Šutkas vadībā ir izstrādāts inovatīvs materiāls, kas ļaus konstatēt elektrostatisko lauku, savukārt no materiāla izgatavoti detektori elektronikas nozarei ļaus ietaupīt līdzekļus, aģentūra LETA uzzināja augstskolā.

«Britu zinātnieki atklājuši, ka...» – šis teikums jau kļuvis par ievadu veselai anekdošu sērijai, un Joku dienā jeb 1. aprīlī ir īstais brīdis pievērsties, maigi izsakoties, savdabīgiem zinātnieku (un ne tikai britu) veiktiem pētījumiem un atklājumiem, daļa no kuriem jau gratulēti ar pelnītajām Ig Nobel jeb Šnobeļa balvām.

Latvijas pārtikas nozares uzņēmēji arvien biežāk izmanto zinātnieku padomu, izstrādājot konkurētspējīgus un veselīgus produktus. Par šādu veiksmīgas sadarbības paraugu izvērtušās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieku un uzņēmuma Milzu! radītās graudaugu pārslas. Tās iekļuvušas arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) 11 pērnā gada labāko pētījumu vidū.

Devītajā oktobrī Latvijas Universitātē (LU) notika Latvijas Zinātnes padomes (LZP) un LU rīkots forums Latvijas zinātne – kā sasniegt izcilību? Laba vēlējumus forumam atsūtīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, foruma darbā piedalījās Ministru prezidente Laimdota Straujuma, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, ierēdņi, augstskolu pasniedzēji un vadītāji, zinātnieki, kuri pārstāvēja visdažādākās jomas un savos priekšlasījumos, diskusiju forumos spēja definēt ne tikai zinātnes problēmas, bet arī sasniegumus, izcilību. Forumu papildināja plaša zinātnisko projektu aprakstu ekspozīcija.

Zinātnieki no Novosibirskas, Jekaterinburgas un Jakutijas strādā pie "mūžīgā jaunības eliksīra" radīšanas, kura pamatā varētu būt mikroorganismi, kuri tikuši atrasti mūžīgajā sasalumā. Tā ziņu aģentūrai "Tass" atklājis medicīnas zinātņu kandidāts, ārsts Viktors Čerņjavskis.

Franču zinātnieki paziņojuši, ka atmodinās 30’000 gadus senu vīrusu, kas atrasts iesalis Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā. Mollivirus sibericum jeb “Maigais vīruss no Sibīrijas” atrasts ledū aptuveni 30 metru dziļumā. Sākotnējais zinātnieku atklājums gan bijis pavisam cits, proti, sasalumā tika atrasta vāveres miga, kurā atradās sēklas.

Zinātnieku grupa no Kioto universitātes ir veikusi eksperimentus, lai noskaidrotu iemeslu, kādēļ cilvēkiem šķiet, ka ceļā uz kādu konkrētu punktu, viņi patērē vairāk laika, nekā atpakaļceļā. Viena no eksperimenta hipotēzēm vēsta, ka šāda šķietamība nav saistīta ar ar paša ceļojuma apstākļiem. Šī pētījuma rezultāti ir publiskoti žurnālā PLOS One.

Krievijas zinātnieki sestdien izgāja Maskavas ielās, lai protestētu pret valdību, bažījoties, ka pēc mediju, cilvēktiesību aktīvistu un opozīcijas apspiešanas kārta varētu būt pienākusi arī zinātnei.

Premjeres Laimdotas Straujumas vadībā pērn jūlijā sāka darboties Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome. Tās paveikto vērtē atšķirīgi: vieni uzteic, citi izsakās kritiski. Vairākums gan uzskata – šāds forums ir vajadzīgs, jo ir vienīgā vieta, kur var satikties tie, kam ikdienā nav saskares punktu.

Industriālā vidē, arvien pieaugot dažādu ķīmisku vielu lietojumam, tās no ražotnēm, arī no patērētāja nonāk izgāztuvēs un tālāk augsnē, ūdeņos, dabā un visbeidzot – pārtikā. Cik plaša un bīstama ir šo piesārņotāju klātbūtne – to pēta zinātnieki arī Latvijā. Viens no viņu jaunākajiem pētījumiem – Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma noteikšanas metodes izstrāde – augstu novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.

Par godu 2014. gada Nobela prēmijai medicīnā Latvijas Zinātņu akadēmijā šonedēļ norisinājās nozīmīgs pasākums, kurš Latvijai ir svarīgs ne tikai tāpēc, lai Latvijas sabiedrībai pastāstītu, kāda nozīme ir trīs ārvalstu zinātnieku atklājumam medicīnā, par ko viņi šonedēļ saņems prēmiju, bet arī – lai aktivizētu zinātnisko domu Latvijā un mudinātu jaunos zinātniekus Nobela prēmijas cienīgiem atklājumiem. «Tas ir simbolisks brīdis, kad varam pulcēties akadēmijas atjaunotajā zālē un runāt par zinātnes sasniegumiem,» sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.