Asteroīdu uzspridzināšana, lai to putekļi nobloķētu saules gaismu, varētu palīdzēt atvēsināt klimatu, pieļauj zinātnieki.
Zviedrijas un ASV zinātnieku kopīgi veiktā pētījumā secināts, ka pirms 470 miljoniem gadu uz Zemes sākās ledus laikmets, jo asteroīda sabrukums radīja milzīgu putekļu mākoni, kas nobloķēja saules gaismu.
Lundas Universitātes un Čikāgas dabas vēstures muzeja zinātnieku pētījumā, kas publiskots trešdien, norādīts, ka šis "negaidītais atklājums" var būt būtisks globālās sasilšanas problēmas risināšanā, ja neizdosies samazināt oglekļa dioksīda emisiju.
"Mūsu rezultāti pirmo reiz liecina, ka šādi putekļi kaut kad ir dramatiski atvēsinājuši Zemi," norādīja Lundas Universitātes ģeoloģijas profesors un pētījuma vadītājs Birjers Šmitcs.
Zinātnieki jau vairāk nekā desmit gadus diskutē par dažādām mākslīgām metodēm Zemes atvēsināšanai milzīgas klimata katastrofas gadījumā. Pašreiz tiek pētīta iespēja novietot Zemes orbītā asteroīdus, līdzīgi kā satelītus, lai no tiem celtos putekļi un daļēji aizsegtu saules gaismu.
"To var salīdzināt ar stāvēšanu dzīvojamās istabas vidū un putekļsūcēja maisa pārsišanu, tikai daudz lielākā mērogā," skaidroja Šmitcs.
25 gadus bijušas aktuālas vairākas hipotēzes par to, kas izraisīja ledus laikmetu. Pētījumā secināts, ka pirms 470 gadiem starp Jupiteru un Marsu sašķīdis liels asteroīds, izplatot putekļus Saules sistēmā un bloķējot gaismu.
Tas izraisīja klimata pārmaiņas uz Zemes. Vairāk vai mazāk viendabīgā klimata vietā izveidojās klimata zonas un pakāpeniski veidojās lielāka bioloģiskā daudzveidība.