Latvijas zinātnieki izstrādā jaunas audzēšanas metodes pieprasītiem ārstniecības augiem

Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA "Field and Forest" zinātnieki izstrādā jaunas, Latvijas apstākļiem piemērotas audzēšana metodes pasaules tirgū pieprasītiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem - žeņšeņam un Ķīnas zirdzenei, informēja VRI projektu vadītājas asistente Magda Jēgere.

Savukārt uzņēmums SIA "Bargi" šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.

Jēgere skaidro, ka pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku.

Pēc viņas teiktā, vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). VRI zinātnieki ir pārliecināti, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo augu audzēšanai.

Kopš 2018.gada pētnieki meklē piemērotākās tehnoloģijas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes komerciālai audzēšanai Latvijas apstākļos. "Mēs mācāmies, kā pareizi izdarīt katru šo sugu audzēšanas soli, ierīkojot vairākus, nelielus izmēģinājumu lauciņus Priekuļu novadā. Ja kaut kas neizdodas, mēs paveikto jaucam ārā un ierīkojam jaunus izmēģinājumus. Nav citu iespēju iegūt zināšanas par to, kā šie augi audzējami," par pētījuma gaitu stāsta SIA "Field and Forest" vadošā pētniece Arta Kronberga.

Viņa atzīst, ka Ķīnas zirdzenes audzēšanas lielākais izaicinājums ir sēklu dīgšana. Pētījumam sēklas saņemtas no Ķīnas un Japānas. Ņemot vērā, ka šis augs nācis no eksotiskākām valstīm, sēklām ir citas dīgšanas prasības, jo tās primāri pielāgojušās to valstu klimatam un apstākļiem. Lai radītu piemērotus sēklu dīgšanas apstākļus Latvijā, pētnieki izmanto klimata kameras, kurās simulē dažāda veida vides apstākļus, kurus sēklas piedzīvo savvaļā.

Pētnieki secinājuši, ka dīgšana ir teju vienīgais sarežģījums Ķīnas zirdzenes audzēšanā. Pēc tam, kad izdodas šo augu izdiedzēt, tas izmēģinājuma laukos augot lieliski. Pētnieki cer, ka sēklas, kuras iegūs no Latvijā izaudzētajiem augiem, jau vienkāršāk pielāgosies diedzēšanas apstākļiem.

Pastiprinātu uzmanību pētnieki pievērsuši tam, kā žeņšeņa attīstību ietekmē dažāda gaismas intensitāte, meteoroloģiskie apstākļi un augsnes īpatnības. Žeņšeņam nepieciešami tikai 10% - 15% no dienas gaismas, tāpēc izmēģinātas dažādas noēnojuma metodes - gan dabiskais noēnojums (meža ekosistēmā), gan mākslīgais (mākslīgā ēnojuma nojumes), stāsta Kronberga.

Meža ekosistēma nodrošina dabisku ēnojumu, jo saules gaismas caurlaidību aizkavē koku lapotnes. Mākslīgā ēnojuma izmēģinājumus pētnieki veica, audzējot žeņšeņu uz lauka un virs tā novietojot speciālas nojumes.

2020.gada sezonā vairāki žeņšeņa augi uzziedēja un saražoja ogas, kuras novāktas, lai iegūtu jaunas sēklas. Ogas saražojuši tikai tie žeņšeņa augi, kuri aug izmēģinājumos zem mākslīgā ēnojuma nojumēm, stāsta pētījuma zinātniskā vadītāja Kronberga.

SIA "Bargi" eksperti patlaban strādā pie tējas maisījumu izstrādes. "Tas ir garš process, jo svarīga ir ne tikai tējas garša, bet arī tās ārstnieciskā vērtība. Viņi meklē labākos tējas maisījumus, izmēģinot dažādas augu sugas. Tiek piemērots precīzs Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa daļiņu izmērs, kā arī veiksmīgākais iepakojuma risinājums," norāda pētnieki.

Pastiprinātu uzmanību eksperti pievēršot tējas pagatavošanas receptes izstrādei, kas ļautu iegūt augstāko aktīvo vielu koncentrāciju tējā. Pagaidām produktu izstrādes procesā "Bargi" izmanto žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes izejvielas no citiem piegādātājiem. Pēc ražas novākšanas izmēģinājumu laukos Priekuļu novadā tējas gatavos no šajā pētījumā izaudzētajiem Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa augiem.

Pētījums noslēgsies šā gada decembrī. Pētniekiem jāaizvada vēl viena veģetācijas sezona, pēc kuras noslēgsies abu ārstniecības augu audzēšanas izmēģinājumi.

Kronberga norāda, ka rudenī plānots ievākt ražu, vērtēt tās kvalitāti un apkopot pētījuma rezultātus, lai būtu iespējams izdarīt secinājumus. Pētnieku galvenais uzdevums būs saprast, vai Latvijas apstākļos audzētiem augiem - Ķīnas zirdzenei un žeņšeņam - ķīmiskais sastāvs atbilst Eiropas un Ķīnas farmakopejas prasībām. Kā arī vērtēt Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa sakņu svaru, lai saprastu, cik lielas tās izaug Latvijas apstākļos un vai to audzēšanai ir ekonomisks pamatojums.

Inovatīvas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas tiek izstrādātas Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas atbalstītā projektā "Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde".