Vai ārvalstu zinātniekus Latvijā pielīdzinās viesstrādnieku statusam?

Vairākās nozarēs Latvijā pētnieki prognozē arvien lielāku darbaspēka trūkumu, tāpēc Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi sarakstu tām profesijām, kurās varētu piesaistīt viesstrādniekus. Tajā ir arī zinātnieki, kurus rosinājuši iekļaut ķīmijas nozares uzņēmēji, jo eksaktajā jomā pietrūkst ap 16 000 darbinieku ar augstāko izglītību. Tam gan iebilst Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet Latvijas Zinātņu akadēmija šādu rosinājumu vērtē ļoti piesardzīgi.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga Neatkarīgajai atzina: šābrīža informācija liek domāt, ka privātais sektors varēs piesaistīt uz atvieglotiem noteikumiem ārvalstu zinātniekus kā vadošos pētniekus, pētniekus vai zinātniskos asistentus, piedāvājot viņiem 1200 eiro algu (šim skaitlim piemērojot vēl koeficientu 1,2). Summu, kas ir liels mūsu zinātnieku sapnis. Tas varētu novest pie tā, ka veidosies vēl lielāka nevienlīdzība starp tiem, kas strādā privātajā sektorā un valsts zinātniskajās institūcijās. I. Vanaga arī īsti neizprotot, kāpēc, ņemot par pamatu aptuveni 100 aptaujāto uzņēmumu un Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas atzinumu, ka trūkst darbinieku, tiek nolemts visas zinātnieku vakances aizpildīt ar ārvalstniekiem. Diemžēl arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pret šādu priekšlikumu neesot bijis iebildumu.

Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis atzina, ka viņam trūkst precīzas informācijas, jo «neesam pieaicināti ne pie šo noteikumu izstrādāšanas, ne apspriešanas». Pirmā reakcija gan liek vaicāt: ar kādu motivāciju jāpiesaista viesstrādnieki - zinātnieki, ja pašu zinātnieki tiek spīdzināti ar nekonsekventu, pārtrauktu finansējumu, nostādot savējos emigrantu lomā? Pašlaik zinātnes finansēšanas politika nav nekā citādi nodēvējama kā neadekvāta - gan zinātnes pašas, gan zinātnieku personālsastāva uzturēšanā. Tad kāda varot būt runa par vieszinātniekiem? O. Spārītis gan uzsvēra, ka nav ne par, ne pret šādu ierosinājumu, jo nezinot valdības pamatojumu un visus apstākļus, kas likuši ko tādu ieteikt. Viņš varot izteikt tikai šaubas par tā mērķtiecību un «mūsu izpildvaras institūciju prasmi menedžēt ārzemju viesstrādniekus zinātnē, ja sadarbība ar pašu zinātniekiem klibo». Viņš pieļāva, ka «kaut kur šis jautājums zemdegās gruzd, un nav izslēgts, ka tiek gatavots kāds pārsteigums, nekonsultējoties un nostādot nozari fakta priekšā, lai visi brīnās».

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa norādīja, ka arodbiedrībai ir taisnība par nepietiekamo finansējumu zinātnei, kas ir gandrīz desmit reižu mazāks nekā nepieciešams, taču nepiekrīt, ka nav jāpiesaista ārvalstu augstākās raudzes speciālisti. Arī citur pasaulē tiek klāts teju vai sarkans paklājs, lai pievilinātu jaunos talantus. Tāpēc arī Latvijā, ja grib veidot daudzveidīgāku zinātnisko vidi, uzzināt un gūt citu valstu pieredzi, skolot jaunos studentus, jādomā, ka mazināt šķēršļus jauno speciālistu ienākšanai darba tirgū.