Latviešu pētnieki nonākuši Antarktīdā: atklāj, kā rit ikdiena
Pēc trīs nedēļu klusuma, mums ir izdevies sazināties ar ekspedīcijas komandas dalībniekiem- Jāni Karušu, Kristapu Lamsteru un Māri Krievānu, kuri šī gada 10.februārī devās ekspedīcijā uz Antarktīdu.
Lai sasniegtu Ukrainai piederošo Vernadska polārstaciju, komanda ceļā aizvadīja nedēļu, veicot pārlidojumu Rīga - Frankfurte - Buenosairesa - Ušvaja, kā arī otro ceļa daļu Ušvajas līdz Antakrtīdai veicot ar kuģi.
Daba un laikapstkļi Antarktīdā ir skarbi, jo no rīta laiks ir labs un spīd saule, bet tad nepilnas pusstundas laikā viss mainās - sāk snigt slapjš sniegs un vēja ātrums brāzmās sasniedz 15 m/s, jāpiebilst, ka no bāzes nav atļauts doties ārā, ja vēja ātrums brāzmās pārsniedz 20 m/s. Tomēr laikapstākļi lutina, jo tikai vienu dienu ekspedīcijas dalībnieki nedrīkstēja doties ārā no stacijas, lai veiktu pētījumus.
Rīts komandai sākas ap pulksten 7:00, lai jau 8:30 sēstos laivā un dotos uz kādu no salām un veiktu pētījumus. Katru dienu lauka pētījumi tiek veikti desmit līdz divpadsmit stundas.
Pirmajā darba dienā ģeologi novērtēja situāciju, kur un kādus pētījumus veikt, kā arī tika veikta tehnikas pārbaude, jo nedēļa ceļā ar vairākiem pārlidojumiem bija pārbaudījums ne tikai pētniekiem, bet visām iekārtām, kuras tika ņemtas līdzi no Latvijas. Laimīgā kārtā viss darbojas!
Vernadska bāzē ir ļoti strikti drošības noteikumi - katru reizi pirms došanās ārā no bāzes ir jāziņo un jānorāda, cik stundas tiks pavadītas strādājot. Atrodoties ārā, pa rāciju katras divas stundas ir jāziņo, vai viss ir labi. Gadījumā, ja netiek saņemta atbilde, no bāzes tiek sūtīta laiva, lai pārliecinātos, ka nav noticis nekas ārkārtējs. Šie bāzes drošības noteikumi tiek ievēroti, lai visi būtu informēti par katra pētnieka atrašanās vietu, jo palīdzība no ārpasaules nevar ierasties dažu stundu laikā, kā tas ir ierasts Latvijā, bet gan tas var aizņemt pat vairākas dienas.
Attieksme pret cilvēka drošību un veselību polārstacijā ir galvenais. Ārsts nepārtraukti seko līdzi katra ekspedīcijas dalībnieka veselībai. Gadījumā ja ir radušās aizdomas kaut vai par saaukstēšanos, tiek veiktaveselības pārbaude, nepieciešamības gadījumā piemeklējot piemērotāko ārstēšanas metodi.
Antarktīdā tiek saudzēts ne tikai cilvēku drošība un veselība, bet arī daba. Pēc ierašanās bāzē norisinās instruktāža, kuras laikā tiek izskaidroti dažādi noteikumiem, kā arī informēts cik tuvu ir atļauts tuvoties dzīvniekiem, lai tos netraucētu. Ierobežojumi, uzturoties Antarktīdā, ir ļoti daudz, bet tie visi ir saprotami un pamatoti. Vide ir neskarta un cilvēks tur ir ciemiņš!
Pašlaik ekspedīcijas dalībnieku veiktie pētījumi norit pēc sākotnējā plāna, bet, ņemot vērā Arktikas skarbumu, komanda katru dienu dara visu maksimāli iespējamo, lai pabeigtu galvenos pētījumus, jo pētījumu laikā ir papildu veicamajiem darbiem. Šogad polārās stacijas komandas nomaiņa notiks ar aizkavēšanos, un ģeologiem būs papildu laiks, lai pilnībā pabeigtu pētījumus. Ņemot vērā, ka Antarktīdas kontinentam tuvojas ziema, laikapstākļi paliks arvien sliktāki, kā arī samazināsies iespēja doties uz tālākajām salām.
Pētījumu laikā ar Latvijas ģeologiem līdzdarbojas kolēģis no Ukrainas, kurš veic ģeofizikālos pētījumus. Ekspedīcijas dalībnieki ir sadraudzējušies un iejutušies bāzes kolektīvā, kuri tur jau pavadījuši vairāk nekā gadu. Būdami Antarktīdā, ekspedīcijas dalībnieki veic ne tikai zinātniekos pētījumus, bet arī piektdienās palīdz veikt bāzes ģenerāltīrīšanu, jo uz visu ekspedīcijas laiku tās ir ģeologu mājas un arī viņiem ir jāparūpējas par tīrību un kārtību bāzē.
Ekspedīcijas dalībnieki Antarktikā ir pavadījuši jau gandrīz trīs nedēļas un katru dienu izjūt tās majestātisko skaistumu, kas motivē strādāt un izzināt šo ledus zemi.
Siltus sveicienus no Antarktīdas sūta Māris, Kristaps, Jānis un pie bāzes mītošie pingvīni.
Ekspedīciju atbalsta Latvijas Universitātes fonds (SIA «Mikrotīkls» ziedojuma finansējums), SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate", SIA "Spectre Latvia", veikals " Ceļotājs", Radošo risinājumu aģentūra SIA “Tribe”, Sia "Master Foto".